3. Article

Pārvaldības faktori (31) Piekrastes pārvaldība tiek nodrošināta nacionālajā, reģionālajā un vietējā līmenī, ar normatīvā regulējuma (likumu, Ministru kabineta noteikumu, pašvaldību saistošos noteikumu), iekšējo normatīvo aktu, politikas plānošanas un teritorijas attīstības plānošanas dokumentu, institūciju darbību un visu pārvaldē iesaistīto pušu mijiedarbības, sadarbības palīdzību. Nacionālajā līmenī nozaru intereses tiek īstenotas caur ministriju un to pakļautības institūcijām. Ar piekrasti tieši saistītas astoņu nozaru ministriju intereses (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Kultūras ministrija, Zemkopības ministrija, Ekonomikas ministrija, Aizsardzības ministrija, Iekšlietu ministrija, Satiksmes ministrija un Finanšu ministrija). (32) Nacionālajā līmenī piekrastes pārvaldībā piedalās kontrolējošās institūcijas dabas aizsardzības, vides veselības un kultūras mantojuma aizsardzības jomās (Dabas aizsardzības pārvalde, Valsts vides dienests, Veselības inspekcija, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija), kā arī institūcijas, kas normatīvajos aktos noteikto funkciju izpildes ietvaros nodrošina cilvēku meklēšanu un glābšanu, jūras novērošanu, nesprāgušās munīcijas neitralizēšanu u.c. drošības pasākumus. Kā nozīmīgas institūcijas un uzņēmumi piekrastes pārvaldības procesā jāatzīmē arī ostu pārvaldes (Rīgas, Liepājas, Ventspils ostas, mazo ostu pārvaldes), glābšanas dienestu institūcijas (VUGD, Krasta apsardzes dienests). Nozīmīgākās sabiedriskās organizācijas un to apvienības - Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienība un Vides konsultatīvā padome. (33) Reģionālajā līmenī piekrastes pārvaldībā ir iesaistītas Kurzemes un Rīgas plānošanas reģionu administrācijas, kas veicina teritorijas attīstības plānošanas koordinēšanu un sadarbību pašvaldību starpā, iniciējot un īstenojot dažādus projektus. (34) Vietējā līmeņa 17 pašvaldības ir uzskatāmas par vistiešāk iesaistītajām Piekrastes plānojuma ieviesējām, lai arī to lielums un darbības mērogi ir krasi atšķirīgi (republikas pilsētas un novadi). (35) Publiskās infrastruktūras attīstībai nozīmīgākās iesaistītās puses ir pašvaldības un valsts sektors, ņemot vērā normatīvajos aktos noteikto valsts un pašvaldību funkciju nošķīrumu, finansēšanas kārtību funkciju izpildei, budžeta veidošanas principus, ārpusbudžeta finansējuma piesaistes iespējas. (36) Piekrastes pārvaldībā iesaistīto institūciju atšķirīgo nozīmīgumu katrā konkrētā piekrastes teritorijā nosaka īpašumu piederība, funkcijas un konkrētie darbības uzdevumi saskaņā ar katras konkrētās institūcijas nolikumu (piemēram, DAP loma piekrastes pārvaldībā ĪADT teritorijās; Dundagas novada Kolkas novada teritorijā, ņemot vērā nacionālā parka statusu un teritorijas īpatsvaru - gandrīz 100% pašvaldības piekrastes teritorijas). Kā lielākās iesaistītās puses piekrastes publiskās infrastruktūras attīstības kontekstā ir valsts uzņēmumi: LVM, kura pārziņā ir ievērojamas mežu platības un kas veido publiski pieejamas labiekārtotas atpūtas vietas valsts mežos un uztur valsts mežu ceļu tīklu, kā arī LVC, kas nodrošina publiskā valsts ceļu tīkla uzturēšanu. (37) Piekrastes pārvaldību nodrošina dažādu pārvaldības instrumentu kopums: likumdošanas instrumenti (normatīvo aktu regulējums); politikas un plānošanas instrumenti (valsts, plānošanas reģionu, pašvaldību, institūciju līmenī); ekonomiskie un finanšu instrumenti (budžeta līdzekļi, nodokļu politika, atbalsta programmu/fondu līdzekļu piesaiste, publiskās-privātās partnerības (PPP) veicināšana, zaļais iepirkums); ekosertifikācija; administratīvie un institucionālie instrumenti (nacionālo/vietējo varas iestāžu organizācijas strukturālā pilnveide, kvalitātes vadības/vides pārvaldības sistēmu izveide); komunikācijas instrumenti. To efektivitāte ir atkarīga katras atsevišķās institūcijas darbības savas kompetences ietvaros un iesaistīto pušu savstarpējās mijiedarbības, kopīga dialoga un integrēta skatījuma uz piekrastes publiskās infrastruktūras attīstību. (38) Kopumā attīstības plānošana piekrastē ir sadrumstalota gan pašvaldību, gan valsts līmenī (nozaru politikas). Lai arī šī sadrumstalotība nerada tiešus draudus ilgtermiņa attīstībai, tā vienlaikus ierobežo piekrastes potenciāla realizāciju. Nepieciešama ciešāka sadarbība pārvaldībā, veidojot saikni ar pašvaldībām un vietējo sabiedrību, lai dabas aizsardzības intereses sabalansētu ar ekonomisko aktivitāšu iespējām. (39) Nepietiekamais finansējums, īpaši ES fondu finansējuma ierobežota pieejamība piekrastes novadu pašvaldībām, ir viens no būtiskākiem šķēršļiem publiskās infrastruktūras attīstīšanai. Ierobežotās budžeta iespējas kā valsts, tā pašvaldību sektorā ieguldījumiem infrastruktūras attīstībai rada draudus ne tikai tūrisma u.c. nozaru attīstībai, bet arī ekosistēmu degradācijas riskus. Savukārt zemes reformas gaitā izveidojusies īpašumu struktūra (pašvaldības īpašumu ierobežotais īpatsvars piekrastē) radījis šķēršļus piekļuvi pie jūras nodrošinošas publiskās infrastruktūras tīkla pārklājuma (īpaši gājēju celiņu un pievedceļu) attīstībai. (40) Labas pārvaldības un piekrastes plānojuma īstenošanos stūrakmens ir vienota sapratne par piekrastes publiskās infrastruktūras attīstības mērķiem un līdzdalība to īstenošanā. 2011.gadā izveidota Piekrastes sadarbības un koordinācijas grupa, kas ir laba platforma sadarbībai starp piekrastes pašvaldībām, nozaru ministrijām un to padotības iestādēm un nākotnē tai ir svarīga loma Piekrastes plānojuma ieviešanā. Nozīmīga ir valsts pārvaldes iestāžu un piekrastes pašvaldības pārstāvošo sabiedriskās organizāciju (Latvijas Pašvaldību savienība un Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienība) tieša sadarbība piekrastes attīstības jautājumu risināšanā un sabiedrības līdzdalības iespēju uzlabošana, nodrošinot informācijas pieejamību un atbalstu pašvaldībām un sabiedriskajām organizācijām, t.sk. vietējām rīcības grupām, nevalstiskajām organizācijām u.c.
  1. 1)) Carnikavas ciems, iedz. skaits 3300
  2. 1)) Republikas pilsēta, iedz. skaits 57671, Ķemeros - 2300,
  3. 1)) Ārpus apdzīvotas vietas
  4. 1)) Garupes ciems, iedz. skaits ~128
  5. 1)) Vaides ciems, iedz. skaits 13, vasarnīcu ciems, vasarās
  6. 1)) Pitraga ciems, iedz. skaits 42 vasarnīcu ciems, vasarās
  7. 1)) Garciema ciems, iedz. skaits ~400
  8. (54)) Lai piekrastē nodrošinātu dabas un vides
  9. 1)) Upesgrīvas ciems, iedz. skaits 180, liels vienas dienas
  10. 1)) Valgalciema ciems, iedz. skaits 190, vasarās >200
  11. 1)) Sīkraga ciems, iedz. skaits 16, vasarnīcu ciems, vasarās
  12. 1)) Lilastes ciems, iedz. skaits 105
  13. 1)) Melnsila ciems, iedz. skaits 200, vasarnieku ciems,
  14. (31)) Piekrastes pārvaldība tiek nodrošināta nacionālajā,
  15. 1)) Aizklāņu ciems, iedz. skaits 60
  16. 1)) Ārpus apdzīvotas vietas, iedz. skaits vasarnīcu ciemā
  17. (95)) Savukārt, lai uzlabotu attīstāmo vietu savienojumus ar
  18. 2)) ĪADT dabas lieguma "Ovīši" (Natura 2000)
  19. (96)) Lai nodrošinātu kvalitatīvus autoceļu savienojumus gan
  20. 2)) ĪADT "Ķemeru nacionālais parks" (Natura
  21. (32)) Nacionālajā līmenī piekrastes pārvaldībā piedalās
  22. 2)) ĪADT dabas parka "Piejūra" (Natura 2000)
  23. 2)) ĪADT "Slīteres nacionālais parks" (Natura
  24. 2)) Dabas piemineklis (ģeoloģiskais veidojums) Lauču
  25. 2)) Zvejniecības, zivju apstrādes tradīcijas un mantojums
  26. 2)) ĪADT dabas parka "Piejūra" (Natura 2000)
  27. 2)) Grīvas upes ieteka, cirvju kolekcija, zvejniecības un
  28. 2)) ĪADT dabas parka "Piejūra" (Natura 2000)
  29. 2)) ĪADT "Slīteres nacionālais parks" (Natura
  30. 2)) ĪADT dabas parka "Piejūra" (Natura 2000)
  31. 2)) ĪADT "Slīteres nacionālais parks" (Natura
  32. 2)) Lībiešu krasts " Līvõd rānda", smilšu
  33. 2)) Lībiešu krasts "Līvõd rānda", smilšu
  34. (55)) Piekrastes publiskās infrastruktūras tīkla galvenie
  35. 2000)) neitrālā un ainavu aizsardzības zona, Lībiešu krasts
  36. (97)) Lai nodrošinātu veloinfrastruktūras tīkla savienojumu
  37. (56)) Vienots publiskās infrastruktūras tīkls piekrastē (skat.
  38. 2000)) neitrālā un ainavu aizsardzības zona, lībiešu krasts
  39. 3)) Stipras (4.klase) un vidēja (3.klase) apmeklētāju
  40. 3)) Ļoti stipra (5.klase) un stipra (4.klase) apmeklētāju
  41. 4)) Mazapmeklēta (100-300 cilv./dienā) un vidēji
  42. (33)) Reģionālajā līmenī piekrastes pārvaldībā ir iesaistītas
  43. 3)) Stipra apmeklētāju ietekme uz veģetāciju
  44. 2000)) neitrālā, ainavu aizsardzības dabas lieguma zona,
  45. 2000)) neitrālā un ainavu aizsardzības zona, lībiešu krasts
  46. 3)) Ļoti stipra apmeklētāju ietekme uz veģetāciju
  47. 3)) Ļoti stipra apmeklētāju ietekme uz veģetāciju
  48. 3)) Stipra (4.klase) un vidējā (3.klase) apmeklētāju
  49. 3)) Vidēja (3.klase), stipra (4.klase) un īsā posmā ļoti
  50. 4)) Mazapmeklēta (100-300 cilv./dienā) un vidēji
  51. 5)) Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk.
  52. 3)) Vidēja apmeklētāju ietekme uz veģetāciju
  53. 7)) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras
  54. 4)) vidēji apmeklēta pludmale (300-1000 cilv./dienā)
  55. (34)) Vietējā līmeņa 17 pašvaldības ir uzskatāmas par vistiešāk
  56. 4)) Vidēji apmeklēta pludmale (300-1000 cilv./dienā)
  57. 4)) Pludmales apmeklējums nenozīmīgs (<100
  58. 4)) Pludmales apmeklējums nenozīmīgs (<100
  59. (57)) Vienota tūrisma piedāvājuma un daudzveidīga pakalpojumu
  60. 4)) Mazapmeklēta pludmale (100-300 cilv./dienā)
  61. 5)) Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk.
  62. 4)) Pludmales apmeklējums nenozīmīgs (<100
  63. 5)) Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk.
  64. 4)) Pludmales apmeklējums nenozīmīgs (<100
  65. 3)) Īsi posmi apmeklētākajās vietās: stipra (4.klase) un
  66. 4)) Mazapmeklēta pludmale (100-300 cilv./dienā)
  67. (98)) Kopā valsts autoceļu sakārtošanai un Eirovelo 13
  68. 4)) Mazapmeklēta pludmale (100-300 cilv./dienā)
  69. 7)) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras
  70. 6)) Erozijas un akumulācijas mija
  71. 4)) Mazapmeklēta pludmale (100-300 cilv./dienā)
  72. 4)) Ļoti apmeklēta pludmale (1000-5000 cilv./dienā)
  73. 6)) Dinamiska līdzsvara process
  74. 7)) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras
  75. 6)) Dinamiska līdzsvara krasts
  76. 7)) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras
  77. 7)) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras
  78. 6)) Aktīva krasta erozija, krasta atkāpšanās
  79. (58)) Piekrastes publiskās infrastruktūras tīkla pamats ir:
  80. 7)) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras
  81. (35)) Publiskās infrastruktūras attīstībai nozīmīgākās
  82. 7)) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras
  83. (99)) Nozīmīgākie finanšu avoti ir:
  84. 7)) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras
  85. 7)) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras
  86. (36)) Piekrastes pārvaldībā iesaistīto institūciju atšķirīgo
  87. 7)) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras
  88. (59)) Ierobežota finansējuma apstākļos investīcijas
  89. 7)) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras
  90. (100)) Piekrastes plānojums ir vērsts uz publiskās
  91. 7)) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras
  92. 7)) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras
  93. 7)) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras
  94. 8)) Potenciāls tūrisma piedāvājuma dažādošanai,
  95. (37)) Piekrastes pārvaldību nodrošina dažādu pārvaldības
  96. (60)) Piekrastes publiskās infrastruktūras tīkla attīstības
  97. (38)) Kopumā attīstības plānošana piekrastē ir
  98. (61)) Attīstāmās vietas ir noteiktas, pamatojoties uz
  99. (39)) Nepietiekamais finansējums, īpaši ES fondu
  100. (62)) Būtiskākie kritēriji attīstāmo vietu izdalīšanai:
  101. (40)) Labas pārvaldības un piekrastes plānojuma īstenošanos
  102. (63)) Ņemot vērā 2015.gadā veikto pludmales apmeklētāju
  103. (64)) Detāls katras attīstāmās vietas izdalīšanas pamatojums,
  104. (65)) Katrai prioritāri attīstāmajai vietai papildus ir
  105. (66)) Konkrēti publiskās infrastruktūras risinājumi nosakāmi
  106. (67)) Attīstāmo vietu saraksts ietverts 2.tabulā. Uz pelēka
  107. (68)) Priekšlikumi aktivitātēm iekļauti 1.pielikuma
  108. (69)) Attīstāmo vietu aktivitāšu īstenošanā pašvaldībām vai
  109. (70)) Vērtējot attīstāmo vietu sasniedzamību no glābšanas
  110. (71)) Balstoties uz 2015.gadā veiktā VUGD apsekojuma
  111. (72)) Izvērtējot atpūtnieku plūsmu, prioritāri nepieciešams
  112. (73)) Integrēti vērtējot vietu sasniedzamību no VUGD posteņiem
  113. (74)) Piekļuvi pie jūras un citām vienotā dabas un kultūras
  114. (75)) Piekrastē ir jāveicina valsts, pašvaldību un komersantu
  115. (76)) Lai nodrošinātu labākas piekļuves iespējas, nepieciešams
  116. (77)) Lai nodrošinātu piekļuvi pludmalei arī ārpus apdzīvotām
  117. (78)) Dzelzceļš nodrošina atpūtnieku nokļūšanu
  118. (79)) Svarīgs dzelzceļa savienojums ir Rail
  119. (80)) Dzelzceļa tīkla attīstība un velonovietņu, informācijas
  120. (81)) Savukārt piekrastes velotransporta un gājēju
  121. (82)) Integrēts velotransporta un gājēju infrastruktūras tīkls
  122. (83)) Galvenais piekrastē attīstāmais veloinfrastruktūras tīkla
  123. (84)) Lai līdzsvarotu dabas aizsardzības un ekonomiskās
  124. (85)) Labas pārvaldības pamatā ir augšupējā jeb
  125. (86)) Lai uzlabotu pārvaldību piekrastē nepieciešams:
  126. (87)) Labas pārvaldības ieviešana un konkrēti uzdevumi
asdeadlinejoint-stockllcsiatax-authorityvid