4. Article

Teritorijas attīstību ietekmējošo faktoru analīzes kopsavilkums - SVID analīze STIPRĀS PUSES VĀJĀS PUSES Dabas un kultūras mantojums un tūrisms: ● Piekrastes dažādība un daudzveidība, tai skaitā dabas mantojums, ģeoloģisko apstākļu, ainaviskā un bioloģiskā (biotopu, sugu) daudzveidība, materiālās un nemateriālās kultūras mantojuma vērtības ● Dabas un kultūras mantojuma savdabība - vienotā piekrastes dabas un kultūras mantojuma kopums kā nacionālās identitātes daļa ● Piekrastes apdzīvoto vietu tīkls, t.sk. seno zvejnieku ciemu tradicionālā apbūve, tradīcijas un kultūrainava, ekonomisko aktivitāšu centri: lielo ostu pilsētas un piekrastes pilsētas ar mazajām ostām ● Kūrorta tradīcijas un priekšnoteikumi kūrortpakalpojumu attīstībai ● Tūrisma un pakalpojumu sniedzēju uzņēmējdarbības aktivitātes piekrastes pašvaldībās ● Salīdzinoši attīstīti savienojumi ar ārvalstīm (ostas, lidostas), tai skaitā "Zilā karoga" jahtu ostas/piestātnes ● Salīdzinoši augsta nekustamo īpašumu vērtība, prestižs ● Attīstīts tūrisma mītņu tīkls (67% no gultasvietu kopskaita Latvijā) tiešā jūras tuvumā ● Oficiālās peldvietas un Zilā karoga statusu ieguvušās peldvietas piekrastē veicina apmeklējumu ● Publisko pasākumu, kas izmanto piekrastes ainaviskumu un jūras tuvumu, popularitāte, tostarp starptautiska atpazīstamība ("Positivus", "SummerSound" mūzikas festivāli, jūras un zvejnieku svētki u.c.) Pārvaldība: ● Piekrastes sadarbības un koordinācijas grupa un Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienība - sadarbības platforma starp piekrastes pašvaldībām, nozaru ministrijām un to padotības institūcijām un citām organizācijām Dabas un kultūras mantojums un tūrisms: ● Fragmentēts tūrisma un rekreācijas pakalpojumu piedāvājums Sociālekonomiskā situācija: ● No lielākajiem ekonomisko aktivitāšu centriem (republikas pilsētām) attālo teritoriju zemais apdzīvojuma blīvums un iedzīvotāju skaita samazināšanās ● Apmeklētāju plūsmām neatbilstoša piekļuves infrastruktūra pie pludmales u.c. piekrastes vērtībām (nepietiekoša ceļu kvalitāte, autostāvvietu nodrošinājums, to labiekārtojums u.tml.) ● Zemi ienākumi, atalgojums, tostarp salīdzinot ar citu ES valstu vidējiem rādītājiem ● Nepietiekami nodrošināta cilvēku drošība un glābšana piekrastē (piebraucamie ceļi nepilnīgi nodrošina glābēju transporta piekļuvi) Pārvaldība: ● Saimnieciskās darbības ierobežojumi ● Vairākās piekrastes pašvaldībās (2015.gadā) nav nevienas oficiālas peldvietas, piemēram, Grobiņas novada Medzes pagastā, Nīcas novada Nīcas pagastā, kā arī Ventspils novada Jūrkalnes, Tārgales, Vārves un Užavas pagastos, Carnikavas novadā ● Nepietiekošs pašvaldības zemes gabalu skaits piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai ● Nepietiekams finansējums valsts un pašvaldību sektorā publiskās infrastruktūras uzturēšanai un attīstībai, kultūras mantojuma objektu saglabāšanai un pieejamības nodrošināšanai un dabas aizsardzības plānu īstenošanai un monitoringam ● Nepietiekama horizontālā un vertikālā sadarbība starp vietējā līmeņa pašvaldību institūcijām un valsts institūcijām IESPĒJAS DRAUDI Piekļuves uzlabošana: ● Publiskās infrastruktūras vienota tīkla attīstība, sekmējot dabas un kultūras mantojuma vērtību (tostarp arhitektūras, arheoloģijas vai vēstures pieminekļa autentiskumu un oriģinālās substances) saglabāšanu un potenciāla izmantošanu, mazinot sezonalitātes negatīvās ietekmes, veicinot ekonomiskās aktivitātes un piekrastes ciemu, kā pastāvīgi apdzīvotu vietu atjaunošanos Dabas un kultūras mantojuma un tūrisma attīstība: ● Starptautisko, tostarp ES nozīmes, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju potenciāla izmantošana starptautiskas atpazīstamības sekmēšanai, t.sk. pētniecībai, ekotūrisma attīstībai ● Kultūras mantojuma vērtību popularizēšana (tradicionālā zvejniekciemu apbūve, ostu pilsētas un to vēsturiskie centri, militārais un industriālais mantojums, nemateriālais mantojums, piemēram, zvejniecības un amatniecības tradīcijas) piekrastes identitātes stiprināšanai ● Savstarpēji papildinošu, tematisku, piekrastei kopīgu tūrisma piedāvājumu (klāsteru) veidošana, segmentējot noteiktas interešu vietas (sezonāli un telpiski) ● Jahtu piestātņu tīkla attīstība ● Jaunu un daudzveidīgu pakalpojumu izveide tūrisma, rekreācijas un kurortoloģijas jomās ● Esošo starptautiskas atpazīstamības tūrisma maršrutu pilnveidošana, Eirovelo 13 velomaršruta un E9 kājāmgājēju maršruta infrastruktūras izveide ● Cilvēku drošības un glābšanas uzlabošana piekrastē Pārvaldība: ● ES fondu un citu ārvalstu finanšu līdzekļu piesaiste publiskās infrastruktūras attīstīšanai ● Visām nozarēm izstrādājot politikas plānošanas dokumentus, tiek ņemti vērā Piekrastes plānojumā noteiktie pasākumi un atbalstīta Piekrastes kā nacionālo interešu teritorijas vispusīga attīstība ● Horizontālās un vertikālās sadarbības (sadarbības pašvaldību starpā un valsts institūcijām ar pašvaldību institūcijām) attīstība Dabas un kultūras mantojums un tūrisms: ● Sezonalitāte - no četru mēnešu garās peldsezonas piemērotākās brīvdienu pavadīšanai pludmalē ir 28 dienas (pēc 2013. un 2014.gada datiem20)21 ● Zvejniecības un amatniecības tradīciju izzušana ● Vienojošu tūrisma produktu trūkums ● Antropogēnās ietekmes negatīvo seku palielināšanās, piekrastes biotopu noplicināšana, tradicionālā ainavas un vienotā dabas un kultūras mantojuma vērtību kopuma zudums ● Piekrastes perifēro novadu iedzīvotāju skaita samazināšanās ● Peldūdeņu kvalitātes pasliktināšanās ● Neveicot nepieciešamos pasākumus, palielinās cilvēku drošības apdraudējums piekrastē, tai skaitā palielinās bojā gājušo cilvēku skaits piekrastē ● Klimata pārmaiņa seku pastiprināšanas - krastu erozijas procesu intensificēšanās, plūdu riska paaugstināšanās un ekstrēmu laikapstākļu (vētru, negaisa, sausuma u.tml.) radītu zaudējumu palielināšanās Pārvaldība: ● Nepietiekams atbalsts ekonomikas dažādošanai, alternatīvām saimnieciskām aktivitātēm ● Nesabalansēta Piekrastes novadu un pilsētu attīstība, piekrastes novadiem atpaliekot attīstībā ● ES fondu finansējuma un ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu salīdzinoši ierobežota pieejamība piekrastes novadu pašvaldībām22 un ĪADT ● Politiskās situācijas (ES/Krievijas attiecību pasliktināšanās) aspektu negatīvā ietekme uz tūrisma u.c. nozarēm piekrastes pašvaldībās ● Globālie ekonomikas satricinājumi (finanšu krīzes, ievērojamas energoresursu cenu izmaiņas, karadarbību izraisītās sekas u.tml.) 1 piekrastei raksturīgo dabas un kultūras (materiālo un nemateriālo) vērtību kopums, ietverot Baltijas jūras un sauszemes saskares joslas unikālo dabas un krasta ainavas kompleksu, kuru veido pludmale, kāpas, meži, stāvkrasti, upju grīvas, lagūnu ezeri un randu pļavas, kā arī bākas, moli, ostas, ostu pilsētas, ciemi un viensētas 2 Ulsts, V., 1998. Baltijas jūras Latvijas krasta zona. Valsts Ģeoloģijas Dienests, Rīga, 96 lpp., Valsts pētījumu programmas "KALME" 4.darba paketes "Krasta procesi" pētījumi (pieejami: http://kalme.daba.lv/), Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes izstrādāts metodiskais materiāls "Vadlīnijas jūras krasta erozijas seku mazināšanai" (iepirkuma identifikācijas Nr.: KPR 2013/12/EU43084, pieejamas: http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/tap_lv_jaunumi/?doc=18793) 3 Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes izstrādāts metodiskais materiāls "Vadlīnijas jūras krasta erozijas seku mazināšanai" (iepirkuma identifikācijas Nr.: KPR 2013/12/EU43084, pieejamas: http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/tap_lv_jaunumi/?doc=18793) 4 Datu avots: Dabas datu pārvaldības sistēma "Ozols", pieejama: http://www.daba.gov.lv/public/lat/dati1/dabas_datu_parvaldibas_sistema_ozols/ 5 1971. gada 2. februāra Konvencija par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi jeb "Ramsāres konvencija" nosaka, ka katrai konvencijas dalībvalstij savā teritorijā jānosaka starptautiskas nozīmes mitrāji jeb tā sauktās - Ramsāres vietas. Plašāka informācija pieejama: http://www.varam.gov.lv/lat/likumdosana/starptautiskie_ligumi/daba/?doc=2952 6 UNESCO Latcijas Nacionālās komisijas tīmekļa vietnes sadaļa "Suitu kultūrtelpa", pieejama: http://unesco.lv/latvijasdargumi/informacija-par-objektu/starptautiski-atziti-objekti/suitu-kulturtelpa/ 7 "Latvijas kultūras kanons" tīmekļa vietnes sadaļa "Tautas tradīcijas", pieejama: http://www.kulturaskanons.lv/lv/1/4/ 8 Datu avots: Dabas datu pārvaldības sistēma "Ozols", VKPAI sniegtie dati, 2015.gads 9 Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes tīmekļa vietnes sadaļas "Iedzīvotāju reģistrs" dati, pieejami: http://www.pmlp.gov.lv/lv/sakums/statistika/iedzivotaju-registrs/arhivs.html 10 Informācija apkopota 2.darba materiālā "2. Pārskats par piekrastes teritorijas sociāli ekonomiskās situāciju pašvaldību griezumā", pieejama: http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=22027 11 Aprēķini pēc CSP tīmekļa vietnes publiski pieejamās datu bāzes "SRG0431. Tirgus sektora ekonomiski aktīvi uzņēmumi statistiskajos reģionos, pilsētās un novados sadalījumā pa uzņēmumu lieluma grupām pēc nodarbināto skaita un galvenajiem darbības veidiem (NACE 2. red.)" datiem 12 Rīcības programma zivsaimniecības attīstībai 2014.-2020.gadam 4. pielikums (karte "Zivsaimniecības nozares uzņēmumu un nodarbināto izvietojums Latvijā"), pieejams: https://www.zm.gov.lv/public/files/CMS_Static_Page_Doc/00/00/00/49/10/Pielikums_Kartes.pdf 13 pēc 4.darba materiālā " 4. Piekrastes apmeklētības un antropogēnās slodzes izvērtējums pašvaldību griezumā" apkopotajiem datiem, pieejami: http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=22027 14 skat. 4.darba materiālu" 4. Piekrastes apmeklētības un antropogēnās slodzes izvērtējums pašvaldību griezumā", pieejams: http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=22027 15 Datu avots: SIA "Nocticus", Andris Klepers, 2015.gads 16 Datu avots: SIA "Nocticus", Andris Klepers, 2015.gads 17 izvērtējums iekļauts 4. darba materiālā "4. Piekrastes apmeklētības un antropogēnās slodzes izvērtējums pašvaldību griezumā", pieejams: http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=22027 18 Noteiktas MK 2012.gada 10.janvāra noteikumu Nr. 38 "Peldvietas izveidošanas un uzturēšanas kārtība" 1. pielikumā (ar grozījumiem līdz 01.09.2015.) 19 Zilais Karogs ir pasaules populārākais tūrisma ekosertifikāts. Zilā karoga statusa kritēriju ieviešana peldvietā nodrošina pilnvērtīgu metodoloģiju peldvietu apsaimniekošanai, kurā ir ņemti vērā visi vides aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības faktori 20 VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" dati, pieejami: www.meteo.lv 21 atbilstoši 4. darba materiālam "4. Piekrastes apmeklētības un antropogēnās slodzes izvērtējums pašvaldību griezumā", pieejams: http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=22027 22 Piekrastē neviena no novadu pilsētām (Pāvilosta, Salacgrīva, Saulkrasti) neiekļaujas "Latvija 2030" stratēģijā definēto reģionālo attīstības centru skaitā, attiecīgi ierobežota ir arī ESI fondu finanšu resursu pieejamība Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vietā - izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis