12. Article

Sagatavojot lietu izskatīšanai, Pieteikuma iesniedzējs tika uzaicināts sniegt papildu paskaidrojumus, citstarp raksturojot, kā izpaužas viņam ar apstrīdēto normu radītais Satversmes 106. panta pirmajā teikumā nostiprināto pamattiesību aizskārums, ja viņam izsniegtā sertifikāta darbība izbeigta līdz ar tā termiņa notecējumu (sk. lietas materiālu 2. sēj. 18. lp.). Papildu paskaidrojumos norādīts, ka pamattiesību aizskārums Pieteikuma iesniedzējam bijis konstitucionālās sūdzības iesniegšanas laikā un joprojām turpinoties, jo galvenais iemesls, kura dēļ viņš nav pieteicies atkārtotai sertificēšanai, esot apstrīdētā norma. Turklāt Pieteikuma iesniedzējs esot nolēmis nepieteikties atkārtotai sertificēšanai ne tikai apstrīdētās normas, bet arī vairāku citu iemeslu dēļ. Pieteikuma iesniedzējs esot atlicis lēmuma pieņemšanu par administratora darbības turpināšanu līdz brīdim, kad tiks noteikts tāds normatīvais regulējums, kas nodrošinās maksātnespējas procesa administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības garantijas izraudzītās nodarbošanās saglabāšanai. Pat ja Satversmes tiesa atzītu apstrīdēto normu par neatbilstošu Satversmes 106. panta pirmajam teikumam un spēkā neesošu no tās pieņemšanas brīža, Pieteikuma iesniedzēja lēmums par pieteikšanos administratoru pretendentu apmācībai un eksaminācijai būšot atkarīgs no tā, kādu regulējumu minētajā jautājumā pieņems likumdevējs. Turklāt maksātnespējas procesu administrēšana Pieteikuma iesniedzējam esot kļuvusi finansiāli neizdevīga (sk. lietas materiālu 2. sēj. 36.-38. lp.). Ja Pieteikuma iesniedzējs ir nolēmis neturpināt administratora nodarbošanos un viņam izsniegtā sertifikāta darbība ir izbeigta līdz ar tā termiņa notecējumu, apstrīdētās normas piemērošana attiecībā uz Pieteikuma iesniedzēju ierosinātajā administratīvajā procesā par sertifikāta darbības izbeigšanu divu atzītu administratora darbībā pieļautu normatīvo aktu pārkāpumu dēļ vairs nav iespējama. Tādējādi izskatāmajā lietā ir konstatējams tādu faktisko apstākļu kopums, kuru dēļ Pieteikuma iesniedzējam pamattiesību aizskārums nevar rasties arī nākotnē. Līdz ar to tiesvedības turpināšana lietā nav iespējama. Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 6. punktu, Satversmes tiesa nolēma: izbeigt tiesvedību lietā Nr. 2016-02-01 "Par Maksātnespējas likuma 17. panta 3.1 daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 106. panta pirmajam teikumam". Lēmums nav pārsūdzams. Tiesas sēdes priekšsēdētājs A.Laviņš