45. Article

Ja kredītiestāde procentu likmju riska netirdzniecības portfelī segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra aprēķināšanai izmanto kredītiestādes izstrādāto iekšējo modeli, metodi vai pieeju, tad kredītiestāde nodrošina, ka: 45.1. iekšējais modelis, metode vai pieeja aptver kredītiestādes darbībai būtiskos procentu likmju riska rašanās avotus saskaņā ar procentu likmju riska noteikumiem (t.i., cenu izmaiņu risks (repricing risk), ienesīguma līknes risks (yield curve risk), bāzes risks (basis risk), izvēles risks (optionality risk)) un ļauj novērtēt procentu likmju izmaiņu ietekmi uz kredītiestādes ienākumiem un tās ekonomisko vērtību; 45.2. iekšējā modelī, metodē vai pieejā kredītiestāde izmanto kādu no vispārēji atzītām metodēm (piemēram, starpības analīzi (gap analysis), ilguma (duration) metodi, simulācijas tehnikas (simulation approaches), kas minētas Bāzeles Banku uzraudzības komitejas izstrādātajās rekomendācijās "Pieeju veidi un strīdīgie jautājumi (problēmas) ekonomiskā kapitāla sistēmās" (Range of practices and issues in economic capital frameworks)6); 45.3. iekšējais modelis, metode vai pieeja aptver visus pret procentu likmju izmaiņām jutīgos netirdzniecības portfeļa aktīvus, pasīvus un ārpusbilances pozīcijas katrā būtiskā valūtā; 45.4. iekšējais modelis, metode vai pieeja ir dokumentēta kredītiestādes iekšējos normatīvajos dokumentos, t.sk. ir aprakstītas procentu likmju riska iekšējā modeļa vai metodes pamatnostādnes (koncepcija), galvenie parametri (elementi) un pieņēmumi (piemēram, modelētās procentu likmju izmaiņas, turēšanas periods, ticamības intervāls, termiņa intervāli u.tml.); 45.5. ir novērtēti un dokumentēti izmantotā iekšējā modeļa, metodes vai pieejas ierobežojumi un pieņēmumi, kā arī šo ierobežojumu un pieņēmumu ietekme uz rezultātu ticamību. 46 Koncentrācijas risks