62. Article

Lai veiktu biznesa modeļa dzīvotspējas un ilgtspējas, kā arī tā dzīvotspējas un ilgtspējas pakļautības būtiskiem riskiem analīzi un izvērtēšanu, kredītiestāde: 62.1. identificē tās pašreizējo biznesa modeli un nosaka pašreizējā biznesa modeļa dzīvotspējas vai ilgtspējas nodrošināšanai būtiskos darbības virzienus vai veidus, produktus, pakalpojumus, tirgus, ģeogrāfiskos reģionus, tautsaimniecības nozares, meitas sabiedrības vai filiāles, kā arī nosaka darbības virzienus vai veidus, produktus, pakalpojumus, tirgus, ģeogrāfiskos reģionus, tautsaimniecības nozares, meitas sabiedrības vai filiāles, kas palielina vai var palielināt kredītiestādes pakļautību esošiem vai varbūtējiem riskiem. Kredītiestāde būtiskuma noteikšanai var izmantot dažādus rādītājus, piemēram, darbības veids ir būtisks, ja tas rada vismaz 10 procentus (vai kredītiestādes noteiktu zemāku būtiskuma kvantitatīvo rādītāju) no kredītiestādes peļņas vai ienākumiem vai ja tas veido vismaz 10 procentus (vai kredītiestādes noteiktu zemāku būtiskuma kvantitatīvo rādītāju) no kredītiestādes kopējiem aktīviem, kopējās riska darījumu vērtības u.tml.; 62.2. analizē uzņēmējdarbības vides pašreizējos un nākotnes apstākļus, kuros kredītiestāde veic vai plāno veikt tās darbību, lai noteiktu to ietekmi uz kredītiestādes darbību un darbības mērķu sasniegšanu. Kredītiestāde, analizējot uzņēmējdarbības vides pašreizējos un nākotnes apstākļus, izmanto makroekonomisko stāvokli un tā attīstību raksturojošus rādītājus (piemēram, iekšzemes kopprodukts, bezdarba līmenis, darba algas pieaugums, inflācija, īstermiņa un ilgtermiņa procentu likmes, mājokļa cenu indekss u.c.), konkurences vidi un tās attīstību raksturojošus lielumus (piemēram, paredzamais mērķa tirgus, piemēram, mājokļu hipotekāro aizdevumu tirgus, izaugsme, galveno konkurentu plāni un darbības mērķa tirgū u.c.), kā arī vispārējās tendences tirgū raksturojošus lielumus (piemēram, regulējošo prasību izmaiņas, izmaiņas klientu uzvedībā, tehnoloģiju attīstības tendences u.c.); 62.3. analizē pašreizējā biznesa modeļa darbības rezultātus un risku, ko kredītiestāde uzņēmusies to sasniegšanai, līmeni un to atbilstību attīstības stratēģijā pēdējo triju gadu periodā noteiktajam, kā arī nosaka biznesa modeļa darbības rezultātu un risku, ko kredītiestāde uzņēmusies to sasniegšanai, līmeņa un pieļaujamā risku līmeņa attīstības tendences. Papildus kredītiestāde analizē kārtējā darbības gada faktisko darbības rezultātu izpildes atbilstību plānotajiem. Darbības rezultātu, risku, ko kredītiestāde uzņēmusies, un pieļaujamā risku līmeņa analīze ietver finanšu pārskatos (peļņas vai zaudējumu aprēķins, bilance) iekļautās informācijas kvantitatīvu analīzi, piemēram: 62.3.1. analizējot peļņas vai zaudējumu aprēķinu, izvērtē: 62.3.1.1. pelnītspēju noteicošos faktorus, ienākumu struktūru, izmaksu struktūru, uzkrājumus aktīvu vērtības samazinājumam, 62.3.1.2. galvenos rādītājus, piemēram, izmaksu attiecību pret ienākumiem (cost-income ratio), kredītu kvalitātes pasliktināšanos (loan impairment), neto procentu ienākumu maržu (net interest margin), un risku, ko kredītiestāde uzņēmusies to sasniegšanai, līmeni un tā atbilstību pieļaujamajam risku līmenim, 62.3.1.3. koncentrāciju, piemēram, klientu, ģeogrāfisko reģionu, tautsaimniecības nozaru griezumā; 62.3.2. analizējot bilanci, izvērtē: 62.3.2.1. aktīvu struktūru, pasīvu, t.sk. kapitāla, struktūru, finansējuma struktūru, kopējās riska darījumu vērtības un pašu kapitāla izmaiņas, 62.3.2.2. galvenos rādītājus, piemēram, pašu kapitāla atdevi (return on equity), aktīvu atdevi (return on assets), kapitāla pietiekamības rādītājus, aktīvu un pasīvu nesabalansētību (funding gap), un risku, ko kredītiestāde uzņēmusies to sasniegšanai, līmeni un tā atbilstību pieļaujamajam risku līmenim, 62.3.2.3. koncentrāciju, piemēram, klientu, ģeogrāfisko reģionu, tautsaimniecības nozaru griezumā; 62.4. analizē faktorus, kuriem ir vai varētu būt būtiska ietekme uz darbības mērķu sasniegšanu ar pašreizējo biznesa modeli. Darbības mērķu sasniegšanu ietekmējošo faktoru kvalitatīva analīze ietver: 62.4.1. ārējo faktoru, piemēram, ārpakalpojumu sniedzēju (third party providers), starpnieku (intermediaries), tiesību aktu izmaiņu, ietekmes analīzi; 62.4.2. iekšējo faktoru, piemēram, informācijas tehnoloģiju sistēmu kvalitātes, resursu kapacitātes, ietekmes analīzi; 62.4.3. attiecību ar klientiem, piegādātājiem un partneriem stipruma, piemēram, zīmola atpazīstamības, klientu lojalitātes, partnerības efektivitātes, ietekmes analīzi; 62.4.4. priekšrocību konkurences jomā, piemēram, informācijas tehnoloģiju sistēmu kvalitātes, produktu vai pakalpojumu piedāvājuma, uzņēmējdarbības mēroga, ietekmes analīzi; 62.5. analizē attīstības stratēģijā iekļauto informāciju kvantitatīvi un kvalitatīvi, izmantojot uz nākotni vērstu skatījumu, lai pamatotu tajā iekļautos pieņēmumus, kā arī tās īstenošanas ticamību un ar tās īstenošanu saistīto risku līmeni. Attīstības stratēģijas analīze ietver: 62.5.1. plānoto darbības mērķu analīzi atbilstoši pašreizējā biznesa modeļa darbības rezultātu kvalitatīvajai un kvantitatīvajai analīzei; 62.5.2. plānoto pašreizējā biznesa modeļa izmaiņu darbības mērķu sasniegšanai analīzi; 62.5.3. iekļauto pieņēmumu ticamības un atbilstības, piemēram, makroekonomiskajiem rādītājiem, tirgus attīstībai, ģeogrāfiskajiem reģioniem, tautsaimniecības nozarēm, būtisko produktu vai pakalpojumu pieaugumam, analīzi; 62.5.4. risku, kurus kredītiestāde vēlas uzņemties, un to pieļaujamā līmeņa, kā arī rīcības pieļaujamā risku līmeņa plānoto darbības mērķu sasniegšanā ievērošanas nodrošināšanai analīzi; 62.5.5. ar kredītiestādes plānoto darbību saistīto risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra, vēlamā kapitāla apmēra (kapitāla pietiekamības mērķu) un tā sasniegšanas plāna, kapitāla palielināšanas avotu, paredzamo izdevumu papildu kapitāla piesaistīšanai, kapitāla pietiekamību regulējošo prasību ievērošanas nodrošināšanas plāna, kapitāla pietiekamības uzturēšanas plāna ārkārtas gadījumos analīzi; 62.5.6. izpildes spējas analīzi, ņemot vērā kredītiestādes praksi attiecībā uz pēdējo triju gadu stratēģijās noteiktā sasniegšanu, kā arī noteiktās attīstības stratēģijas komplicētību un tajā uzstādīto mērķu lielumu salīdzinājumā ar pašreizējo biznesa modeli; 62.6. izvērtē pašreizējā biznesa modeļa dzīvotspēju, t.sk. pelnītspējas pietiekamību, ņemot vērā: 62.6.1. veikto uzņēmējdarbības vides pašreizējo un nākotnes apstākļu un pašreizējā biznesa modeļa kvantitatīvo un kvalitatīvo analīzi; 62.6.2. rādītājus, kas pierāda biznesa modeļa spēju nodrošināt ieņēmumu pārsniegumu pār izmaksām, kurās neiekļauj vienreizējās izmaksas (one-offs) (piemēram, pamatojoties uz pašu kapitāla atdeves rādītāja attiecību pret pašu kapitāla cenas rādītāju (cost of equity) vai aktīvu atdeves rādītāju (return on assets)), kā arī apsverot izmaiņas rādītājos visa ekonomiskā cikla laikā; 62.6.3. finansējuma struktūru (piemēram, finansējuma struktūras atbilstību biznesa modelim un attīstības stratēģijai); 62.6.4. vēlmi uzņemties risku (piemēram, vai biznesa modeļa vai attīstības stratēģijas pamatā ir vēlme uzņemties atsevišķus riskus (piemēram, kredītrisku) vai augstāku risku līmeni kopumā, lai spētu nodrošināt pelnītspējas pietiekamību); 62.7. izvērtē biznesa modeļa ilgtspēju, ņemot vērā veikto uzņēmējdarbības vides apstākļu, pašreizējā biznesa modeļa kvantitatīvo un kvalitatīvo analīzi, kā arī attīstības stratēģijā iekļautās informācijas analīzi; 62.8. nosaka un izvērtē būtiskos riskus, kam ir vai varētu tikt pakļauta biznesa modeļa dzīvotspēja un ilgtspēja, piemēram, plānoto finanšu rādītāju neizpildi, paļaušanos uz nepamatotu vai savlaicīgi nepārskatītu attīstības stratēģiju, pārmērīgu ienākumu koncentrāciju vai to svārstīgumu, pārmērīgu risku uzņemšanos, nenoteiktību attiecībā uz finansējuma struktūru, būtiskus ārējos notikumus. 63