877. Article — Šī tiesību norma tika interpretēta tādējādi, ka bez

zemes gabala īpašnieka piekrišanas ir nepieļaujamas jebkādas darbības zemes dzīlēs neatkarīgi no tā, kādā dziļumā tās tiek veiktas.7 Savukārt nedaudz vēlāk tiesību doktrīnā norādīts, ka faktiski tiesības uz zemes dzīlēm attiecināmas tieši uz tajās esošajiem derīgajiem izrakteņiem, nevis uz zemes dzīlēm vispār.8 Turklāt tiek uzsvērts, ka "[z]emes īpašnieka tiesību būtība ir nodrošināt viņa tiesības uz zemes dzīļu saturu tikai tiktāl, ciktāl sniedzas iespējas uz tām iedarboties".9 Tāpat arī tiek norādīts, ka atšķirībā no Rietumeiropas valstīm Baltijā zemes dzīļu īpašumtiesību sistēma būvēta ap zemes īpašnieka tiesībām iegūt derīgos izrakteņus tam piederošās zemēs. Turpretim Rietumeiropā pamatā darbojas princips, ka tiesības iegūt derīgos izrakteņus nav tieši saistītas ar tiesībām uz attiecīgo zemes gabalu. Kā norāda Dr. iur. prof. Jānis Rozenfelds: "[Civillikums] tā oriģinālajā formātā, t.i., uz 1938.gada 1.janvāri, kad tas pirmo reizi stājās spēkā, izvirzīja ļoti kategorisku [īpašuma fiziskās vienotības] principa ievērošanu, kas uz tā laika likumdošanas kopīgā fona raksturojama kā ļoti konservatīva."10 Iepriekš minētie secinājumi pārnesti arī likumā "Par zemes dzīlēm" - tas vēlreiz atkārto, ka zemes dzīles un tajās esošie derīgie izrakteņi pieder attiecīgo zemes gabalu īpašniekiem (3.pants), kā arī liedz trešajām personām bez īpašnieka tiešas piekrišanas izmantot zemes dzīles (8.pants). No Likuma 5.panta trešās daļas, piemēram, ir noprotams, ka pat valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradņu ekspluatācija zemes gabalos, kas pieder privātpersonām, ir iespējama tikai tad, kad attiecīgais zemes gabals ir atsavināts saskaņā ar Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma (turpmāk - Atsavināšanas likums) noteikumiem un nosacījumiem11. Tajā pašā laikā jāatzīst, ka likums "Par zemes dzīlēm" ierobežo zemes īpašnieku absolūto varu pār zemes dzīlēm un tajās esošajiem derīgajiem izrakteņiem. Tā kā zemes dzīles tiek atzītas par "neatjaunojamu vērtību, kas izmantojama vienlaikus zemes īpašnieku, valsts un sabiedrības labā" (Likuma 6.panta pirmā daļa), tad zemes dzīļu izmantošana ar Likumu tiek pakļauta licencēšanai (Likuma