4. Article — paredz Plāna izstrādi, lai nodrošinātu Dziesmu un deju

svētku ciklisku norisi un savlaicīgu to sagatavošanas procesu. Likums "Par Apvienoto Nāciju izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas konvenciju par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu" - ar šo likumu Latvijā ir apstiprināta 2013.gada 17.oktobra Apvienoto Nāciju izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (turpmāk - UNESCO) konvencija par Nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu (turpmāk - Konvencija). 2003.gadā Igaunijas, Latvijas un Lietuvas Dziesmu un deju svētku tradīcijas procesu un simbolismu UNESCO pasludināja par Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojumu meistardarbu. Piesakot Dziesmu un deju svētku tradīciju UNESCO, Baltijas valstis vienlaikus uzņēmās atbildību pastiprināti rūpēties par tradīcijas unikālajām vērtībām. Kopš Latvijas valsts pievienošanās UNESCO Konvencijai par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu 2004.gada 25.novembrī, Dziesmu un deju svētku tradīcija kā starptautiski atzīta nemateriālā kultūras mantojuma vērtība saglabājama atbilstoši starptautiskajam tiesiskajam regulējumam. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam (apstiprināta Saeimā 2010.gada 10.jūnijā). Tajā kā pirmā prioritāte noteikta Latvijas kultūras telpas attīstība. Prioritātes ietvaros izvirzīts mērķis - saglabāt un attīstīt Latvijas kultūras kapitālu un veicināt piederības izjūtu Latvijas kultūras telpai, attīstot sabiedrības radošumā balstītu konkurētspējīgu nacionālo identitāti un veidojot Latvijā kvalitatīvu kultūrvidi. Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.gadam (apstiprināts Saeimā 2012.gada 20.decembrī) ir hierarhiski augstākais nacionāla līmeņa vidēja termiņa plānošanas dokuments, kas ir cieši saistīts ar Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030.gadam un Nacionālo reformu programmu stratēģijas "ES2020" īstenošanai. Eiropas Savienības un citu ārvalstu finanšu instrumentu finansējuma plānošanas dokumentu izstrāde 2014.-2020.gadam notiek, pamatojoties uz plānā noteiktajām prioritātēm un mērķiem. Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam kā vadmotīvs izvirzīts ekonomikas izrāviens katra Latvijas iedzīvotāja un valsts labklājības pieaugumam, un noteiktas trīs prioritātes: Tautas saimniecības izaugsme, Cilvēka drošumspēja un Izaugsmi atbalstošas teritorijas. Nacionālajā attīstības plāna 2014.-2020.gadam indikatīvā finanšu ietvara pamatojuma dokumentā iekļauts arī jautājums par nacionāla mēroga kultūras un sporta infrastruktūras (stadiona) attīstību, kas ir nozīmīgs Dziesmu un deju svētku ietvaros rīkotā Deju lieluzveduma Daugavas stadionā (Rīga) kontekstā. Tāpat Nacionālais attīstības plāns izvirza mērķi - veicināt iedzīvotāju piederību, pilsonisko apziņu un lepnumu par savu valsti un tautu, kas paredz sabiedrības iesaisti Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā Latvijā, t.sk. kārtējo Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku (2018.) un Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku (2020.) sarīkošanu un norisi. Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam "Radošā Latvija" (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2014.gada 29.jūlija rīkojumu Nr.401): nacionālās kultūrpolitikas virsmērķis - Latvija kā zeme ar bagātu un koptu kultūras mantojumu, vitālu un daudzveidīgu kultūras dzīvi, radošiem cilvēkiem, eksportspējīgām radošajām industrijām un augšupejošu dzīves kvalitāti ikvienam. Divās no četrām kultūrpolitikas prioritātēm: (1.) "Kultūras kapitāla saglabāšana un attīstība, sabiedrībai līdzdarbojoties kultūras procesos" un (4.) "Radošas teritorijas un kultūras pakalpojumu pieejamība" noteikti arī uzdevumi un pasākumi Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanai un attīstībai. Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam (apstiprinātas Saeimā 2014.gada 22.maijā): nacionālās izglītības attīstības politikas virsmērķis ir kvalitatīva un iekļaujoša izglītība personības attīstībai, cilvēku labklājībai un ilgtspējīgai valsts izaugsmei. Izglītības attīstības pamatnostādnes aktualizē nepieciešamību palielināt interešu izglītības lomu Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā, pilnveidē un pieejamībā un nacionālās un valstiskās identitātes stiprināšanā. Sporta politikas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2013.gada 18.decembra rīkojumu Nr.666) paredzēto uzdevumu un pasākumu plānā (VI. sadaļa) iekļautais 55.uzdevums paredz īstenot nacionālas nozīmes kultūras un sporta infrastruktūras objekta - Daugavas stadiona (Rīgā) teritorijas attīstības projektu. Eiropas Komisijā apstiprinātās 2014.-2020.gada plānošanas perioda Eiropas Savienības fondu darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.6.1.specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu" (turpmāk - SAM 5.6.1.) ietvaros plānots atbalstīt maza mēroga sabiedrisku, kultūras, un sporta objektu izveidi un rekonstrukciju, kas nodrošina kvalitatīvu un daudzveidīgu pakalpojumu piedāvājumu. Ieguldījumi Rīgas pilsētvides revitalizācijā SAM 5.6.1. ietvaros, rekonstruējot maza mēroga sabiedriskus objektus, ir plānoti saskaņā ar Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam noteiktajām prioritātēm, Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģijā (līdz 2025.gadam) ietvertajiem uzdevumiem, Rīgas teritorijas plānojumā iekļautajām attīstības teritorijām, kā arī Kultūrpolitikas pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam "Radošā Latvija" un Sporta politikas pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam noteiktajiem uzdevumiem. SAM 5.6.1.ietvaros plānots īstenot arī programmu "Kultūras un sporta kvartāla izveide Grīziņkalna apkaimē" (vairāku projektu kopums) (turpmāk - Programma), kuras mērķis ir Daugavas stadiona degradētās teritorijas (10,6 ha platībā) revitalizācija. Īstenojot Programmu, plānots revitalizēt degradēto Grīziņkalna apkaimi, attīstot mūsdienīgu sabiedrībai pieejamu multifunkcionālu Kultūras un sporta kvartālu esošajā Daugavas stadiona teritorijā. Programmas īstenošana ietver pasākumu kopumu, kur kultūras un sporta funkcionalitātes izveide ir kā līdzeklis teritorijas revitalizācijai. Šo pasākumu īstenošanas mērķis ir ne vien sakārtot pašreizējo Daugavas stadiona teritorijas infrastruktūru, bet arī integrēt teritoriju pilsētvidē un iedzīvināt to. Reģionālās politikas pamatnostādnes 2013.-2019.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2013.gada 29.oktobra rīkojumu Nr.496) ietver reģionālās politikas rīcības plānu ar pasākumiem mērķu sasniegšanai, galvenos uzstādījumus, tostarp pakalpojumu "groza" noteikšanu katram attīstības centru līmenim izglītībā, zinātnē kultūrā, t.sk. iekļaujot "kultūras grozā" arī Dziesmu un deju svētku tradīciju kā būtisku sabiedrības līdzdalībai kultūras procesā un kultūras mantojuma saglabāšanā savā teritorijā. Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes 2012.-2018.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2011.gada 20.oktobra rīkojumu Nr.542 "Par Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnēm 2012.-2018.gadam"): rīcības virzienā "Nacionālā identitāte: valoda un kultūrtelpa" izvirzīts uzdevums "Nostiprināt latvisko kultūrtelpu kā sabiedrību saliedējošu pamatu un veicināt piederību kultūrtelpai lokālajā, nacionālajā un Eiropas līmenī" iekļauti arī uzdevumi, sekmējot ārvalstu latviešu un Latvijas mazākumtautību mērķtiecīgu un līdzvērtīgu iekļaušanu Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā un darbošanos tautas mākslas kustībā, stiprinot gan vietējo kopienu, gan nacionālo identitāti, kā arī veido platformu starpkultūru dialogam. Deklarācija par Ministru prezidenta Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību - Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanai un attīstībai prioritāri noteikts šāds uzdevums (deklarācijas 70.punkts): "Laikus sagatavosim XXVI Vispārējo latviešu dziesmu un XVI Deju svētku programmu un nodrošināsim veiksmīgu to norisi. Sadarbībā ar Rīgas domi veiksim infrastruktūras atjaunošanu, sagatavojot svētku norisei atbilstošu mūsdienīgu nacionālo stadionu un Mežaparka estrādi.". 2. Situācijas raksturojums 2.1. Dziesmu un deju svētku tradīcijas nozīmīgums 2015.gadā aprit 12 gadi kopš, Dziesmu un deju svētku tradīcija un tās simbolisms Latvijā, Igaunijā un Lietuvā, tika atzīta par UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu. Dziesmu un deju svētku tradīcija visās trīs Baltijas valstīs aizvien ir dzīva un tiek uzturēta kā unikāla kultūras vērtība gan starpsvētku periodā, gan svētkos, visām trim valstīm savstarpēji un regulāri sadarbojoties (mākslinieciskie kolektīvi) un apmainoties ar ekspertu pieredzi (nozīmīgākās atziņas). Dziesmu un deju svētku tradīcija (sākotnēji kā daudzbalsīga tautas kopdziedāšanas forma) radās 19.gadsimtā un izplatījās vairākās Eiropas valstīs kā nacionāli noskaņota patriotiska kustība. Tomēr tikai Baltijas valstīs tradīcija ir saglabājusies līdz mūsu dienām un uzplaukusi, attīstot savas raksturīgās iezīmes, kas gan vēsturiskajā literatūrā, gan pasaules kultūras mantojuma sarakstos ļauj šo tradīciju vērtēt kā Baltijas kultūras fenomenu. Tradīcijas attīstības posmi ļauj secināt, ka Dziesmu un deju svētki Latvijā, Lietuvā un Igaunijā veidojušies un attīstījušies kā vēsturiska nepieciešamība jaunajām nācijām veidot un stiprināt savu nacionālo pašapziņu, kā arī paust nacionālo identitāti. Kamēr citās Eiropas valstīs svētki kļuva par sekundāru kultūras parādību un pakāpeniski izzuda, Baltijas valstīs Dziesmu un deju svētku tradīcija attīstījās kā briestošās nacionālās pašapziņas manifestācijas spilgtākā forma. Jau I Vispārējie latviešu Dziesmu svētki Latvijā 1873.gadā kalpoja kā spēcīgs stimuls un vienlaikus arī ietvars nacionālās kultūras attīstībai. Šie svētki deva iespēju Baltijas tautām apliecināt sevi kā līdztiesīgām kultūras nācijām, kurām ir savs bagātīgs kultūras mantojums un daudzveidīgas spējas mākslinieciskajā jaunradē. Dziesmu un deju svētku tradīcijas kodolu veido daudzbalsīga kopdziedāšana a cappella izpildījumā, kuru tradicionāli Dziesmu un deju svētkos prezentē kā augstvērtīgu māksliniecisko priekšnesumu. Laika gaitā Dziesmu un deju svētki ir attīstījušies un sazarojušies gan izpausmes formās, gan repertuāra bagātībā. Kā svētku kodols saglabāts lielais a cappella dziedošais kopkoris. Šobrīd svētki izauguši par vērienīgu multidisciplināru pasākumu, kas balstās trīs savstarpējā mijiedarbē un attīstībā esošās kultūras formās: tautas mākslā, profesionālajā mākslā un tradicionālajā kultūrā. Svētkos ikvienā no mākslinieciskajiem vai tradicionālās kultūras žanriem tiek demonstrētas izcilas prasmes un tehniskās kvalitātes. Dziesmu un deju svētku tradīcijas kulminācija ar īpaši emocionāli piepildītu svētku atmosfēru ir Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki nepilnas nedēļas garumā, kas Latvijā notiek reizi piecos gados un tos apmeklē vismaz 100 tūkstoši skatītāju. Svētku tradicionālie elementi - tautas dziesma (mūzika), tautas tērps, rituāla svētku atklāšana, apvienoto koru koncerts, deju lieluzvedums Daugavas stadionā, dalībnieku gājiens, kopā dziedāšana ar skatītājiem un noslēguma koncerts Mežaparka Lielajā estrādē. Dziesmu un deju svētku tradīcijas vairāk, nekā 140 gadu pastāvēšanas laikā Latvijā ir izveidojušies saturā un formā dažādi un daudzveidīgi pasākumi, tostarp Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, atsevišķu kultūrvēsturisko novadu Dziesmu un deju svētki, kā arī vīru, sieviešu, senioru, bērnu un jauniešu koru, visu paaudžu deju grupu (kolektīvu), tautas mūzikas, pūtēju orķestru u.c. tautas mākslas un bērnu un jauniešu māksliniecisko kolektīvu svētki. Baltijas valstu Dziesmu un deju svētku tradīcijas ietekmē ir izveidojušies arī starptautiska mēroga svētki, piem., Baltijas valstu studentu Dziesmu un deju svētki "Gaudeamus" (kopš 1956.gada), Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētki (kopš 1995.gada), starptautiskais folkloras festivāls "Baltica" (kopš 1988.gada), starptautiskais tautas deju festivāls "Sudmaliņas" (kopš 1997.gada) u.c. 2015.gadā Latvijā Dziesmu un deju svētku kopienu veido aptuveni 145 tūkstoši visu paaudžu dažādu māksliniecisko kolektīvu dalībnieki, kas savas zināšanas un prasmes apgūst un izkopj, darbojoties koros, deju kolektīvos, pūtēju orķestros, vokālajās grupās, amatierteātros (drāmas pulciņos), tautas mūzikas ansambļos, kokļu mūzikas ansambļos, tautas lietišķās mākslas studijās (pulciņos), folkloras kopās, etnogrāfiskajos ansambļos vai citās ar tradicionālo kultūru saistītās grupās. Dziesmu un deju svētku tradīcija gadu gaitā sekmējusi ārvalstu latviešu kopienas saliedētību, uzturot latvisko identitāti un stiprinot savstarpējo sadarbību. Pasaulē iedibinātas un regulāri turpinās Dziesmu un deju svētku tradīcijas izpausmes - Vispārējie latviešu Dziesmu svētki Amerikā, Austrālijas latviešu kultūras dienas, Latviešu Dziesmu svētki Kanādā, Dziesmu un deju svētku tradīcijas pasākumi Eiropā un Krievijā, Pasaules Brīvo latviešu dziesmu dienas u.c. 2.2. Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības pārvaldība Tradīcijas saglabāšana un attīstība nodrošināta, sadarbojoties valsts, pašvaldību un nevalstiskajam sektoram, nozīmīga loma ir arī starptautiskajām institūcijām (skat. shēmu 8.lpp.): 2.3. Dziesmu un deju svētku kopienas kvantitatīvais un kvalitatīvais sastāvs Dziesmu un deju svētku tradīcijā iesaistīto dalībnieku kvantitatīvais sastāvs Latvijā raksturojams šādi Latvijas bērni un jaunieši (izņemot studentus): Avots: VISC Pēdējo piecu mācību gadu laikā samazinās izglītojamo skaits. 2014./2015.mācību gadā Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā jeb interešu izglītības kultūrizglītības programmās iesaistās 51 % izglītojamo (1.-12.klases skolēni). Tautas mākslas kustība: Pēc 2013.gada Dziesmu un deju svētkiem veiktais mērījums liecina, ka, ir bijusi tendence pieaugt Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā iesaistītajiem dalībniekiem (1.9%), lai arī samazinās iedzīvotāju skaits Latvijā. Avots: LNKC Saskaņā ar Latvijas Digitālajā kultūras kartē (www.kulturaskarte.lv) fiksēto informāciju, 2015.gadā Latvijā kopumā darbojās vairāk nekā 3145 tautas mākslas kolektīvi, kuru darbības veids atbilst Dziesmu un deju svētku likuma 6.panta pirmajā daļā noteiktajam. Avots: LNKC No visiem tautas mākslas kolektīviem, Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā iesaistās 54% tautas mākslas kolektīvi: Avots: LNKC Kopš iepriekšējiem Vispārējiem latviešu Dziesmu un deju svētkiem, kas notika 2013.gadā, ir pieaugusi Latvijas mazākumtautību (+ 54% kolektīvi, + 106 % dalībnieki) interese par līdzdalību svētkos. Savukārt, ārvalstu latvieši (+176 % kolektīvi; + 157% dalībnieki) mērķtiecīgi piedalās Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un tālāknodošanā, t.sk. piedaloties arī Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkos. Līdzdalība (kā uzsver pati mērķgrupa) bijusi iespējama pateicoties mērķtiecīgam valsts finansētam metodiskajam atbalstam, kas būtu jāturpina līdz kārtējiem Vispārējiem latviešu Dziesmu un deju svētkiem 2018.gadā. 2.4. Identificētās un turpmāk risināmās problēmas Pēc 2013.gada Dziesmu un deju svētkiem, no 2013.gada jūlija līdz 2014.gada maijam organizēta plaša svētku izvērtēšana, t.sk. divu dienu konference Rīgas Latviešu biedrības namā (2013.gada 30.-31.oktobris). Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā iesaistītās daudzveidīgās mērķgrupas definēja galvenos veicamos uzdevumus un identificēja nozīmīgākās problēmas, kas ir jārisina līdz kārtējiem Vispārējiem latviešu Dziesmu un deju svētkiem 2018.gadā. Pirmo reizi organizēta arī Dziesmu un deju svētku dalībnieku aptauja (turpmāk - aptauja) ar mērķi identificēt nozīmīgākās XXV Vispārējo latviešu dziesmu un XV deju svētku sociālās ietekmes grupas un kategorijas, noskaidrot Dziesmu un deju svētku dalībnieku pieredzi un viedokli par Dziesmu un deju svētku organizāciju un norisi un tradīcijas attīstību nākotnē. Aptauju sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru veica Latvijas Kultūras akadēmija (pieejama LNKC mājaslapā http://www.lnkc.gov.lv/Uploads/2014/11/04/1415089916_1239.pdf). Veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā iesaistītais vidējais dalībnieks ir persona darbaspējīgā vecumā (25-54 gadi) ar augstāko izglītību, ikmēneša ienākumiem - vidēji EUR 350 uz vienu mājsaimniecībai piederošu cilvēku (ģimenē vidēji 3 līdz 4 cilvēki), dzīvo ārpus Rīgas, ikdienā sarunājas latviski, piedalījies vismaz trīs līdz piecos Dziesmu un deju svētkos, tradīciju ir pārmantojis. Savukārt mārketinga praktiķu grupa "Academia" veica pētījumu par masu pasākumu ietekmi uz ekonomiku, analizējot Latvijas sabiedrības viedokli par Dziesmu un deju svētku lomu sabiedrībā (pieejams LNKC mājaslapā http://www.lnkc.gov.lv/Uploads/2014/11/28/1417185965_8713.pdf). 2013.gada Dziesmu un deju svētku izvērtējums, kā arī aptauja un pārskats uzrāda šādus sabiedrībā valdošus viedokļus: • Dziesmu un deju svētku tradīcija - tie esam mēs paši, svētku kopiena (svētki ir mūsu spogulis), tāpēc svarīgi ikvienam uzdot sev jautājumu: Ko es varu darīt tradīcijas labā? Attiecīgi rīkoties (būt tradīcijas vēstniekam), būt rīcībā aktīvam, uz kopīgu mērķi orientētam (konstruktīvs dialogs, nevalstisko organizāciju darbība, stiprinot procesu no apakšas uz augšu). • Dziesmu un deju svētku tradīcija - mūzikā, mākslas žanros un tradicionālajās izpausmēs vieno dažādu tautību un paaudžu cilvēkus Latvijā un pasaulē, svētki ir nozīmīgs stimuls (misija) reģionu kultūras dzīves uzturēšanā Latvijā. • Svētku ideja un gatavošanās svētkiem padara mērķtiecīgu sabiedrības līdzdalību tautas mākslas kustībā un liek katram gan individuāli, gan kolektīvi virzīties uz noteiktu mākslinieciskā izpildījuma kvalitāti. • Nozīmīga loma Dziesmu un deju svētku procesa uzturēšanā un vietējās kopienas saliedēšanā ir pašvaldībām, līdz ar to katras pašvaldības uzdevums ir atbalstīt sabiedrības centienus šīs tradīcijas saglabāšanā un tālāknodošanā. Pašvaldību un valsts finansējums dod iespēju līdzvērtīgi iesaistīties Dziesmu un deju svētku procesā arī mazturīgajām un sociāli atstumtajām iedzīvotāju grupām visos Latvijas reģionos un Rīgā. • Pozitīvi vērtēta sadarbība starp valsti, pašvaldībām un sabiedrisko sektoru (īpaši laika posmā pēc valsts ekonomiskās krīzes un administratīvi teritoriālās reformas 2009.gadā), aicinot šo sadarbību nostiprināt, pilnveidot. • Jāturpina attīstīt mērķtiecīgu sadarbību ar Latvijas mazākumtautībām un ārvalstu latviešiem, sekmējot abu nozīmīgo mērķgrupu līdzdalību svētku Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības procesā. • Divu viedokļu sadursme: - 21.gadsimtā Dziesmu un deju svētku tradīcija turpmāk jāattīsta tikai kā kora dziedāšanas un dejas mākslas tradīcija ar instrumentālās mūzikas jomas līdzdalību, - Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspējas pamats ir plaša un daudzveidīga tautas mākslas kustība, kas balstās cilvēka radošajā darbībā un tautas tradīcijās. Vairākums sabiedrības atbalsta otro viedokli. • Diskusijās Kam svētki? apstiprinoša atbilde - vispirms pašai Dziesmu un deju svētku kopienai, Latvijas sabiedrībai un tikai tad - ārvalstu viesiem (tūristiem). Jāņem vērā, ka pēdējos desmit gados svētku galveno pasākumu norises Mežaparka Lielajā estrādē un Daugavas stadionā bijušas ierobežotas minēto vietu kapacitātes dēļ. • Īpaša nozīme piešķirta Dziesmu un deju svētku ietekmei uz tradicionālā tautas tērpa valkāšanas tradīcijas saglabāšanu un attīstību. Svētku kopiena atzīst, ka būtiski pieaugusi tās ieinteresētība un informētība par tautas tērpu. • Jāsaglabā un jāturpina attīstīt 2013.gada Dziesmu un deju svētku laikā iedibinātā sekmīgā komunikācija, kas balstīta sabiedrības iesaistes filozofijā. • Nostiprinājusies svētku metodoloģiskā bāze un nodrošināts regulārs monitorings, šī sistēma jāturpina pilnveidot un attīstīt. Tradīcijā iesaistītie Vispārējo latviešu Dziesmu un Dziesmu un deju svētku dalībnieki un sadarbības partneri, uzsākot kārtējo gatavošanos svētkiem 2018.gadā, ierosina: • jāatrod līdzsvars, veidojot Dziesmu un deju svētku programmu (saturu), starp augsto mākslu un tautas svētkiem, balstot to savstarpējā un atklātā dialogā un sadarbībā starp māksliniecisko kolektīvu vadītājiem, dalībniekiem, virsvadītājiem, virsdiriģentiem un svētku rīkotājiem, īpaši diskutējot un meklējot kompromisu tādos jautājumos kā mākslinieciskās kvalitātes samērīgas prasības, koprepertuāra izveide, jaundarbu iekļaušana svētku repertuārā u.c.; • jāizskata valsts apmaksāto svētku procesa virsvadītāju un virsdiriģentu darbība (pienākumi, darbības rezultāti, iespēja nostiprināt pašvaldību līdzdalību), noteikt mehānismu pūtēju orķestru virsdiriģentu izvirzīšanai un apstiprināšanai; • aktualizēt tālākizglītības un profesionālās meistarības pilnveides, kā arī labās prakses (zināt kā) apguves iespējas, t.sk. pastiprināt augstākās izglītības iestāžu lomu šajā izglītības jomā; • nostiprināt tradicionālās kultūras lomu (pilnveidot vai no jauna izveidot mācību programmas), t.sk. Dziesmu un deju svētku tradīcijas kontekstā, profesionālās ievirzes un profesionālās vidējās izglītības iestādēs; • nepieciešams izvērtēt virkni tiesību aktu, sekmējot labvēlīgu vidi un nosacījumus Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanai (īpaši pieejamībai un tālāknodošanai); • jāveic pētījumi vairākās ar Dziesmu un deju svētku tradīciju saistītajās mērķgrupās (bērni un jaunieši, mazākumtautības un ārvalstu latvieši, tautas daiļamata meistari u.c.), kā arī jāturpina pētījumi par Dziesmu un deju svētku ekonomisko ietekmi un jāstrādā pie vienotas metodoloģijas izveides svētku pētniecībai Baltijas valstīs. • Svētku galvenajām norisēm nepieciešama jauna infrastruktūra, svētku pieejamībai un svētku dalībnieku drošībai (jo īpaši Daugavas stadionā). 2.5. Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspējas faktori 1. Dziesmu un deju svētku tradīcija balstīta uz nepārtrauktu procesu un pasākumu sistēmu, harmoniski apvienojot tradicionālās un laikmetīgās (profesionālā māksla un mūzika, dizains, radošās industrijas) kultūras izpausmes. 2. Plaša visu paaudžu tautas mākslas kustība (māksliniecisko kolektīvu nepārtraukta darbība) - pamats Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspējai (pēctecība), kas sekmē kultūras daudzveidību un vitalitāti Latvijas pašvaldībās, vienkopus pulcējoties svētkos (iespēja apliecināties kā vienotai nācijai). 3. Katra indivīda personīgā motivācija - vēlme izkopt un pašapliecināt savas radošās spējas (mūžizglītība), iesaistoties kādā no tautas mākslas vai tradicionālās kultūras kolektīviem. 4. Atbalstoša izglītības sistēma, kas sekmē Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanu un tālāknodošanu (pēctecība). 5. Dziesmu un deju svētku mākslinieciskā kvalitāte un pieejamība (Dziesmu un deju svētku sagatavošana un īstenošana (repertuārs), ārējā komunikācija u.c.). 6. Kopdarbs - laba pārvaldības un organizatoriskā sistēma, t.sk. starpnacionālā līmenī (elastīgs un funkcionējošs valsts, pašvaldību, nevalstiskā sektora un kopienas sadarbības tīkls). 7. Atbalstoša un motivējoša vide - nodrošināta infrastruktūra (bāze - izglītības iestādes un pašvaldību kultūras centri) un citi atbalsta mehānismi, piem., metodiskais atbalsts, t.sk. Dziesmu un deju svētku procesa virsvadītāju un virsdiriģentu darbība, finansiāls atbalsts (mērķdotācijas). 2.6. Dziesmu un deju svētku tradīcijas galvenās funkcijas 1. Veicināt kultūras mantojuma apzināšanu un tradicionālo kultūras vērtību pārmantošanu, kas izpaužas kā nozīmīga visu paaudžu pilsoniskā un sociālā līdzdalība un izglītošanās mūža garumā. 2. Veicināt sabiedrības saliedētību un piederības apziņu Latvijas valstij gan mazākumtautību, gan ārvalstu latviešu kontekstā. 3. Veidot un stiprināt tautas nacionālo pašapziņu, kļūstot par valstiskās identitātes un nacionālās vienotības simbolu. 4. Veicināt starpkultūru dialogu un valstu sadarbību Baltijas jūras reģionā un ārpus tā. 5. Iedvesmot un virzīt laikmetīgās mākslas attīstību. 3. Plāna mērķis un uzdevumi Mērķis: Saglabāt, attīstīt un nodrošināt Dziesmu un deju svētku tradīcijas - UNESCO starptautiski atzīta Cilvēces un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarba - ilgtspējas faktorus. Uzdevumi: 1. Nostiprināt formālās un neformālās izglītības lomu Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanai un ilgtspējai. 2. Stiprināt Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā iesaistīto kultūras un izglītības darbinieku, t.sk. māksliniecisko kolektīvu vadītāju kapacitāti, sekmējot Dziesmu un deju svētku saglabāšanas un attīstības procesa kvalitāti un nepārtrauktību. 3. Nodrošināt un pilnveidot pārvaldības (organizatorisko) sistēmu, sekmējot starpinstitūciju sadarbību Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā. 4. Pilnveidot tiesību aktus, nodrošinot Dziesmu un dej svētku tradīcijas saglabāšanu un attīstību. 5. Nodrošināt 2018.gada Dziesmu un deju svētku starplaika pasākumus. 6. Nodrošināt Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku 2018.gadā sagatavošanu un sarīkošanu kā Latvijas Republikas proklamēšanas 100.gadadienas nozīmīgāko nacionālās nozīmes pasākumu. 7. Uzsākt gatavošanos 2020.gada Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. 8. Nodrošināt svētku tradīcijas dokumentēšanu, pētniecību, informācijas pieejamību un vērtības izplatīšanu. 9. Nodrošināt Dziesmu un deju svētku tradīcijas norisēm atbilstošu infrastruktūru. 10. Īstenot starptautisko sadarbību, sekmējot Dziesmu un deju svētku tradīcijas atpazīstamību Baltijā, Eiropā un pasaulē. 4. Pasākumi izvirzīto mērķu sasniegšanai un uzdevumu izpildei (termiņš, finansējums, atbildīgās un iesaistītās institūcijas, darbības rezultāti) N.p.k. Pasākumi mērķa sasniegšanai un uzdevumu izpildei Atbilstība tiesību aktam vai hierarhiski augstāka līmeņa politikas dokumentam Izpildes termiņš (gads) Papildus nepieciešamais finansējums EUR 2016.-2018. gadā Atbildīgās institūcijas Iesaistītās institūcijas/ organizācijas Tiešie darbības rezultāti 1.uzdevums: Nostiprināt formālās un neformālās izglītības lomu Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanai un ilgtspējai 1.1. Aicināt augstskolas prezentēt savu iespēju potenciālu attiecībā uz Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanu un attīstību, definējot kopīgi risināmos uzdevumus augstākās izglītības, tālākizglītības, studiju prakses un pētniecības jomā (aktuālie jautājumi: mūzikas pedagogu, horeogrāfu, svētku režisoru un pasākumu vadītāju sagatavošana, pedagoģiskās izglītības apguves iespējas (modulis), pastiprināt prakses un pētniecības lomu, attīstīt analītisku pieeju procesu izvērtēšanai nozarē) Pasākums aktualizēts, pamatojoties uz 2013. gada Dziesmu un deju svētku izvērtējumu (diskusijās ar augstskolu pārstāvjiem) 2018. --- Augstskolas LNKC, NVO Sagatavotas augstskolu prezentācijas - vismaz 3 1.2. Pilnveidot esošās vai izveidot jaunas studiju un tālākizglītības programmas (vai moduļus) Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas kontekstā KPP 2.mērķis, 3.rīcības virziens, 3.1.uzdevums 2018. --- Augstskolas LNKC, NVO Sagatavotas: - studiju programmas - vismaz 2 gadā - tālākizglītības programma vai modulis - 1 gadā 1.3. Aktualizēt nemateriālā kultūras mantojuma izpausmju, t.sk. Dziesmu un deju svētku tradīcijai raksturīgo kopmuzicēšanas un kopdziedāšanas formu integrēšanu un attīstību profesionālās vidējās izglītības un profesionālās ievirzes izglītības līmenī KPP 2.mērķis, 2.rīcības virziens, 2.1., 2.2.uzdevums 2018. --- LNKC Mūzikas un mākslas skolas, augstskolas, NVO Apzinātas izglītības iestādes, kuras mācību procesā plāno ieviest (ieviesušas) nemateriālā kultūras mantojuma izpausmes. Sagatavoti metodiski priekšlikumi izglītības iestādēm 1.4. Nostiprināt profesionālās izglītības kompetences centru metodiskā atbalsta lomu Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā KPP 2.mērķis, 2.rīcības virziens, 2.1.uzdevums 2018. --- LNKC KM, IZM, izglītības iestādes Sagatavoti priekšlikumi metodiskā atbalsta sistēmas izveidei 1.5. Nodrošināt daudzveidīgas kultūrizglītības programmas interešu izglītībā, motivējot bērnus un jauniešus iesaistīties Dziesmu un deju svētku tradīcijas (plašāk - kultūras mantojuma) saglabāšanā un attīstībā IAP 2.mērķis, 2.3.rīcības virziens 2018. --- IZM, VISC Pašvaldības, izglītības iestādes Īstenotas kultūrizglītības programmas interešu izglītībā katrā vispārējās izglītības iestādē - vismaz 2 2.uzdevums: Stiprināt Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā iesaistīto kultūras un izglītības darbinieku, t.sk. māksliniecisko kolektīvu vadītāju kapacitāti, sekmējot Dziesmu un deju svētku saglabāšanas un attīstības procesa kvalitāti un nepārtrauktību 2.1. Izveidot (pilnveidot) terminoloģiju nemateriālā kultūras mantojuma nozarē, t.sk. par Dziesmu un deju svētku tradīciju, sekmējot nozarē iesaistīto un sadarbības partneru vienotu izpratni par nozares saturu Pasākums aktualizēts, pamatojoties uz 2013.gada Dziesmu un deju svētku izvērtējumu 2018. --- LNKC LNKC NKP, NVO, augstskolas Izveidota nozares terminoloģija. Terminoloģijas potenciālie lietotāji: - pašvaldības - 119 - tautas mākslas kolektīvi - 1600 - pašvaldību kultūras centru speciālisti u.c. - vairāk nekā 500 2.2. Izstrādāt attīstības stratēģiju katrā tautas mākslas nozarē (ņemot vērā kultūrizglītības lomu Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspējas un kvalitātes nodrošinājumam, definējot galvenos uzdevumus trīs gadiem un nosakot nozīmīgākās prioritātes LNKC un sadarbības partneru vienotai izpratnei un rīcībai) LNKC attīstības stratēģija 2012.-2018. 2016.- 2017. --- LNKC LNKC NKP, Padome, augstskolas, NVO Izstrādātas un apstiprinātas tautas mākslas nozaru stratēģijas (koru, dejas mākslas, pūtēju orķestru, vokālo ansambļu, amatierteātru, kokļu mūzikas, folkloras, tautas mūzikas un tautas lietišķās mākslas nozarēs) - 9 2.3. Izveidot un regulāri atjaunot ekspertu sarakstu katrā no Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā iesaistītajām nozarēm, kā arī kultūrizglītības jomā, sekmējot kvalitatīvu metodisko atbalstu un objektīvu Dziesmu un deju svētku procesa izvērtēšanu valsts un pašvaldību līmenī Pasākums aktualizēts, pamatojoties uz 2013.gada Dziesmu un deju svētku izvērtējumu 2018. --- LNKC LNKC KNP, augstskolas, NVO Sagatavots LNKC iekšējais normatīvais akts (nolikums ekspertu saraksta izveidei) - 1 Izveidoti un regulāri atjaunoti Dziesmu un deju svētku tradīcijā iesaistīto tautas mākslas nozaru ekspertu saraksti - 9 2.4. Organizēt teorētiskos un praktiskos seminārus par latviešu tautas tērpiem, to darināšanu un valkāšanu Dziesmu un deju svētku likuma 9.panta otrās daļas 8.punkts; KPP 2.mērķis, 4.rīcības virziens, 4.1.uzdevums 2016.-2018. --- LNKC Pašvaldības, NVO Īstenoti semināri: - teorētiskie - 4 - praktiskie - 3 - katrā seminārā izglītotas - vidēji 70 personas 2.5. Nodrošināt Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā iesaistītajiem speciālistiem, t.sk. māksliniecisko kolektīvu vadītājiem, kultūras centru vadītājiem un darbiniekiem, kā arī pedagogiem pastāvīgu profesionālās meistarības pilnveidi atbilstoši nozaru specifiskajām vajadzībām Dziesmu un deju svētku likuma 9.panta otrās daļas 8.punkts; KPP 2.mērķis, 4.rīcības virziens, 4.1.uzdevums; IAP 2.mērķis, 2.4.rīcības virziens; NIPSIPP 2.rīcības virziens, 2.3.mērķis, 2.3.1.uzdevums 2016.- 2018. --- LNKC, VISC KM, IZM, pašvaldības, kultūras un izglītības iestādes, NVO LNKC - gadā īstenotas: - tālākizglītības programmas - vismaz 2 - tālākizglītības pasākumi - 11 - izglītotas personas - 400 VISC - gadā īstenotas: - pedagogu profesionālās pilnveides kursu programmas - vismaz 6 - īstenoti informatīvi izglītojoši semināri - 10 - izglītoti pedagogi - vismaz 1000 2.6. Sekmēt labo prakšu apmaiņu starp dažādām Dziesmu un deju svētku tradīcijā iesaistītajām mērķgrupām (institūcijām, iestādēm, māksliniecisko kolektīvu vadītājiem un dalībniekiem, NVO u.c.) KPP 4.mērķis, 2.rīcības virziens, 2.1.uzdevums 2016.-2018. Potenciāli - no VKKF piesaistītie līdzekļi LNKC, VISC Pašvaldības, kultūras un izglītības iestādes, NVO LNKC apzināts un popularizēts labās prakses piemērs - vismaz 1 gadā VISC apzināts un popularizēts labās prakses piemērs - vismaz 1 gadā 2.7. Sniegt metodisku atbalstu ārvalstu latviešu māksliniecisko kolektīvu vadītājiem un dalībniekiem, t.sk. līdzdalībai starpsvētku laika pasākumos un kārtējos Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkos Latvijā, sekmējot ārvalstu latviešu līdzdalību Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā KPP 1.mērķis, 1.rīcības virziens, 1.4.uzdevums; NIPSIPP 2.rīcības virziens, 2.3.mērķis 2016.-2018. --- KM, LNKC NVO, IZM, VISC Īstenoti metodiskā atbalsta pasākumi - vismaz 2 gadā 2.8. Sniegt metodisku atbalstu Latvijas mazākumtautību māksliniecisko kolektīvu vadītājiem un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, sekmējot Latvijas mazākumtautību līdzdalību Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā NIPSIPP 2.rīcības virziens, 2.3.mērķis 2016.-2018. --- KM LNKC NVO, IZM, VISC Īstenoti metodiskā atbalsta pasākumi - vismaz 1 gadā 2.9. Aktualizēt jautājumu par atzinības sistēmas izveidi (goda nosaukums, ilgtermiņā - gada balva) un attīstību tautas mākslas nozarē, ar mērķi popularizēt Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstīšanā iesaistīto personu, grupu (lietpratēju) un institūciju izcilību un ieguldījumu, kā arī plašākā sabiedrībā celt nozares prestižu KPP 1.mērķis, 4.rīcības virziens, 4.1.uzdevums, 4.1.3.pasākums 2017. --- LNKC, KM LNKC NKP, pašvaldības, NVO LNKC izveidota atzinības sistēma 2.10. Nodrošināt valsts mērķdotāciju māksliniecisko kolektīvu darba samaksai un VSAOI, sekmējot savlaicīgu Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku sagatavošanu un norisi Dziesmu un deju svētku likuma 9.panta otrās daļas 9.punkts 2016.-2018. --- KM LNKC Kolektīvu dibinātāji Māksliniecisko kolektīvu vadītāji saņem valsts mērķdotāciju - vismaz 1600 2.11. Nodrošināt virsvadītāju un virsdiriģentu darbību Latvijas pilsētās un novados Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības procesa nepārtrauktībai un kvalitātei Dziesmu un deju svētku likuma 9.panta otrās daļas 3.punkts 2016.-2018. --- LNKC KM Pašvaldības Virsvadītāji un virsdiriģenti nodrošina svētku procesa nepārtrauktību un kvalitāti - 63 Mākslinieciskie (koprepertuāra) kolektīvi reģionos un Rīgā saņem metodisko atbalstu - vismaz 900 3.uzdevums: Nodrošināt un pilnveidot pārvaldības (organizatorisko) sistēmu, sekmējot starpinstitūciju sadarbību Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā 3.1. Nodrošināt Dziesmu un deju svētku padomes darbību Dziesmu un deju svētku likuma