8. Article

2016.-2018. --- LNKC Padome, KM Organizētas Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku Mākslinieciskās padomes sēdes: - 2015.-2016. gadā - vismaz 2 gadā - 2017.-2018. gadā - vismaz 4 gadā 3.3. Nodrošināt XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku Mākslinieciskās padomes darbību Dziesmu un deju svētku likuma 7.panta trešās daļas 2.punkts No 2018. --- VISC IZM, Padome, LNKC Organizētas Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku Mākslinieciskās padomes sēdes - vismaz 4 gadā 3.4. Nodrošināt XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku Rīcības komitejas darbību Dziesmu un deju svētku likuma 8.1 pants 2016.- 2018. --- LNKC KM, Rīgas dome, Padome Organizētas Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku Rīcības komitejas sēdes: - 2017. gadā - vismaz 2 - 2018. gadā - vismaz 3 3.5. Nodrošināt XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku Rīcības komitejas darbību Dziesmu un deju svētku likuma 8.1 pants No 2018. --- VISC IZM, Rīgas dome, Padome Organizētas Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku Rīcības komitejas sēdes - vismaz 3 3.6. Nodrošināt regulāru komunikāciju ar pašvaldību deleģētajiem Dziesmu un deju svētku koordinatoriem (aktuālas informācijas apmaiņa, attiecīgu uzdevumu un pasākumu definēšana un īstenošana, regulāra kontaktpersonu saraksta precizēšana u.c.) Dziesmu un deju svētku likuma 9.panta ceturtā daļa 2016.-2018. --- LNKC, VISC Pašvaldības, NVO LNKC organizēti semināri - vismaz 2 gadā 3.7. Nodrošināt regulāru komunikāciju ar Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā iesaistītajām nevalstiskajām organizācijām (informācijas apmaiņa, tālākizglītība, NVO līdzdalība konkrētu uzdevumu un pasākumu īstenošanā) Uzdevums aktualizēts, pamatojoties uz 2013. gada Dziesmu un deju svētku izvērtējumu 2016.-2018. --- LNKC, VISC NVO, pašvaldības LNKC organizētas/īstenoti - sanāksmes - vismaz 2 - pasākumi ar NVO līdzdalību - vismaz 2 gadā VISC Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas procesā iesaistīti NVO pārstāvji (vokālā un simfoniskā mūzika, mūsdienu deja, tradicionālā māksla) - 4 jomās 4.uzdevums: Pilnveidot tiesību aktus, nodrošinot Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanu un attīstību 4.1. Izvērtēt un, pamatojoties uz izvērtējumu (aptauju), pilnveidot svētku procesa virsvadītāju un virsdiriģentu pašvaldībās nodrošinātā metodiskā atbalsta sistēmu, nostiprinot arī pašvaldību līdzdalību šajā procesā Uzdevums aktualizēts, pamatojoties uz 2013. gada Dziesmu un deju svētku izvērtējumu 2016.-2017. --- LNKC, LKA Padome, LNKC nozaru konsultatīvās padomes, pašvaldības, NVO Īstenota aptauja - 1 Izvērtēta un pilnveidota metodiskā atbalsta sistēma 4.2. Veikt grozījumus Dziesmu un deju svētku likumā, t.sk. apzināt alternatīvas tiesiskajam regulējumam, lai nodrošinātu savlaicīgu un kvalitatīvu Dziesmu un deju svētku sagatavošanu un sarīkošanu Ministru kabineta 2015.gada 6.oktobra sēdes protokola Nr.53. 42§ 3.punkts. Uzdevums aktualizēts, pamatojoties uz 2013. gada Dziesmu un deju svētku izvērtējumu 2016.-2018. --- LNKC, KM Padome, IZM, TM, pašvaldības, NVO Sagatavoti priekšlikumi Ministru kabinetā iesniegts likumprojekts (Nepieciešamības gadījumā - sagatavoti priekšlikumi grozījumiem citos tiesību aktos) 4.3. Izstrādāt nosacījumus, definējot Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku dalībniekus u.c. svētkos iesaistītās grupas, nosakot svētku organizatorisko struktūru u.c. Uzdevums aktualizēts, pamatojoties uz 2013. gada Dziesmu un deju svētku izvērtējumu 2017.-2018. --- LNKC Padome, LNKC nozaru konsultatīvās padomes, pašvaldības, NVO Sagatavots LNKC iekšējais normatīvais akts - 1 4.4. Izvērtēt nepieciešamību aktualizēt Profesiju klasifikatoru, pamatojoties uz 2010.gada 18.maija Ministru kabineta noteikumu Nr.461 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un Profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību" (t.sk. profesiju standarti) un aktualizēt jautājumu par pašvaldību kultūras centru direktoru/vadītāju un darbinieku, kā arī māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksas sistēmu saskaņā 2010.gada 30.novembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.1075 "Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs" Uzdevums aktualizēts, pamatojoties uz 2013. gada Dziesmu un deju svētku izvērtējumu 2017.-2018. --- LNKC, KM Normatīvās vides pilnveidē ieinteresētās mērķgrupas Sagatavoti priekšlikumi. (Nepieciešamības gadījumā - sagatavoti un Ministru kabinetā iesniegti normatīvo aktu grozījumi) 5.uzdevums: Sagatavot un sarīkot XVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku (2018.) starpsvētku posma pasākumus (valsts nozīmes pasākumi) KORU NOZARE 5.1. Organizēt kultūrvēsturisko novadu Dziesmu svētkus: Kurzemes Dziesmu svētki Kuldīgā Dziesmu un deju svētku likuma 5.panta trešās daļas 1., 2., 5.punkts, 6.panta ceturtā daļa, 9.panta ceturtā daļa. 2016. --- LNKC Pašvaldības Kopā īstenoti 2 pasākumi, katrā pasākumā piedalīsies: - vismaz 50 kori - 1500 dalībnieki ~ 1000 skatītāji 5.2. Organizēt sieviešu un vīru koru salidojumu Cēsīs Dziesmu un deju svētku likuma 5.panta trešās daļas 1., 2., 5.punkts, 6.panta ceturtā daļa, 9.panta ceturtā daļa 2016. --- LNKC Pašvaldības Īstenots 1 pasākums, pasākumā piedalīsies: - vismaz 90 kori - 3000 dalībnieki ~ 1000 skatītāji 5.3. Organizēt IV Virsdiriģentu svētkus Alojā Dziesmu un deju svētku likuma 5.panta trešās daļas 1., 2., 5.punkts, 6.panta ceturtā daļa, 9.panta ceturtā daļa 2016. --- LNKC Pašvaldības Īstenots 1 pasākums, pasākumā piedalīsies: - vismaz 50 kori -1500 dalībnieki ~ 1000 skatītāji 5.4. Organizēt jubilejas pasākumu Jurjānu Andrejam - 160 Dziesmu un deju svētku likuma 5.panta trešās daļas 1., 2., 5.punkts, 6.panta ceturtā daļa, 9.panta ceturtā daļa 2016. --- LNKC Pašvaldības Īstenots 1 pasākums, pasākumā piedalīsies: - vismaz 25 kori - 750 dalībnieki ~ 300 skatītāji 5.5. Organizēt Vidzemes un Latgales Dziesmu dienu Dziesmu un deju svētku likuma 5.panta trešās daļas 1., 2., 5.punkts, 6.panta ceturtā daļa, 9.panta ceturtā daļa 2016. --- LNKC Pašvaldības Īstenots 1 pasākums, pasākumā piedalīsies: - vismaz 30 kori -1000 dalībnieki ~ 1000 skatītāji 5.6. Organizēt Senioru koru svētkus Dziesmu un deju svētku likuma 5.panta trešās daļas 1., 2., 5.punkts, 6.panta ceturtā daļa, 9.panta ceturtā daļa 2016. --- LNKC Pašvaldības Īstenots 1 pasākums, pasākumā piedalīsies: - vismaz 40 kori - 1200 dalībnieki ~ 800 skatītāji DEJU NOZARE 5.7. Organizēt Jaunrades deju konkursu (2016.gadā - 2018. gada Dziesmu un deju svētku Deju lieluzveduma repertuāra konkurss) Dziesmu un deju svētku likuma 5.panta trešās daļas 1., 2., 5.punkts, 6.panta ceturtā daļa, 9.panta ceturtā daļa 2016.-2018. --- LNKC Pašvaldības Kopā īstenoti 3 konkursi, katrā konkursā piedalīsies: - 40 deju autori - 40deju kolektīvi - 960 dalībnieki ~ 1200 skatītāji 5.8. Organizēt kultūrvēsturisko novadu deju svētkus: - Kurzemes reģionā (2016.) - Zemgales reģionā (2017.) Dziesmu un deju svētku likuma 5.panta trešās daļas 1., 2., 5.punkts, 6.panta ceturtā daļa, 9.panta ceturtā daļa 2016.-2017. --- LNKC Pašvaldības Kopā īstenoti 2 pasākumi, svētkos piedalīsies: 2016.gadā Kurzemē - vismaz 105 deju kolektīvi - 2520 dalībnieki ~2000 skatītāji 2017.gadā Zemgalē - vismaz 73 deju kolektīvi - 1752 dalībnieki ~2000 skatītāji 5.9. Organizēt Tautas deju ansambļu svētkus Dziesmu un deju svētku likuma 5.panta trešās daļas 1., 2., 5.punkts, 6.panta ceturtā daļa, 9.panta ceturtā daļa 2016. --- LNKC Pašvaldības Īstenots 1 pasākums, pasākumā piedalīsies: - 35 deju kolektīvi (A un B deju grupas) - 1680 dalībnieki ~ 3500 skatītāji 5.10. Organizēt Senioru deju dienu Dziesmu un deju svētku likuma 5.panta trešās daļas 1., 2., 5.punkts, 6.panta ceturtā daļa, 9.panta ceturtā daļa 2017. --- LNKC Pašvaldības Īstenots 1 pasākums, pasākumā piedalīsies: - 69 deju kolektīvi - 1656 dalībnieki ~ 25000 skatītāji 5.11. Izveidot katalogu "Latviešu deju bibliogrāfiskais katalogs" un digitalizēt deju aprakstus no 1998. līdz 2014.gadam Dziesmu un deju svētku likuma 5.panta trešās daļas 1., 2., 5.punkts, 6.panta ceturtā daļa, 9.panta ceturtā daļa 2018. --- LNKC LNKC Izveidots katalogs, digitalizēti deju apraksti, kurus darbam izmanto vismaz 600 Latvijas tautas deju kolektīvi. Potenciāli kataloga izmanto arī ārvalstu latviešu deju grupas. VOKĀLO ANSAMBĻU NOZARE 5.12. Organizēt vokālo ansambļu konkursus: 2016.gadā sieviešu, vīru, jauktajiem un senioru vokālajiem ansambļiem, 2017.gadā jauktajiem vokālajiem ansambļiem, 2018.gadā sieviešu, vīru, jauktajiem un senioru vokālajiem ansambļiem Dziesmu un deju svētku likuma 5.panta trešās daļas 1., 3.punkts, 9.panta ceturtā daļa 2016.-2018. --- LNKC Pašvaldības, NVO Kopā īstenoti 3 pasākumi. 2016.gadā konkursā piedalīsies vismaz 250 ansambļi, 2000 dziedātāji 2017.gadā konkursā piedalīsies vismaz 50 ansambļi, 200 dziedātāji 2018. gadā konkursā piedalīsies vismaz 250 ansambļi, 2000 dziedātāji PŪTĒJU ORĶESTRU NOZARE 5.13. Organizēt ikgadējo Latvijas pūtēju orķestru konkursu, tā ietvaros katru otro gadu (2017.gadā) organizēt apvienoto Latvijas un starptautisko pūtēju orķestru konkursu "Baltic Open" Dziesmu un deju svētku likuma 5.panta trešās daļas 1., 3.punkts, 9.panta ceturtā daļa 2016.-2017. --- LNKC Pašvaldības, NVO, sadarbības partneri ārvalstīs Kopā īstenoti 2 konkursi. 2016. gadā (Latvijas) un 2017. gadā (starptautisks) Latvijas un starptautiskajā pūtēju orķestru konkursā - katrā pasākumā piedalīsies vismaz 38 pūtēju orķestri, 300 dalībnieki 5.14. Organizēt Latvijas kultūrvēsturisko novadu pūtēju orķestru svētkus: - Kurzemes un Vidzemes - Zemgales un Latgales Dziesmu un deju svētku likuma 5.panta trešās daļas 1., 2., 5.punkts, 9.panta ceturtā daļa 2016. --- LNKC Pašvaldības, NVO Kopā īstenoti 2 pasākumi, katrā pasākumā piedalīsies: - vismaz 10 pūtēju orķestri - 400 dalībnieki ~ 1000 skatītāji 5.15. Organizēt Latvijas pūtēju orķestru svētkus maestro G.Ordelovska 90.dzimšanas dienas atcerei Dziesmu un deju svētku likuma 5.panta trešās daļas 1., 2., 5.punkts, 9.panta ceturtā daļa 2017. --- LNKC Pašvaldības, NVO Īstenots 1 pasākums, pasākumā piedalīsies: - vismaz 30 pūtēju orķestri - 900 dalībnieki ~ 1000 skatītāji 5.16. I Latvijas Senioru orķestru festivāls Dziesmu un deju svētku likuma 5.panta trešās daļas 1., 2., 5.punkts, 9.panta ceturtā daļa 2017. --- LNKC Pašvaldības, NVO Īstenots 1 pasākums, pasākumā piedalīsies: - vismaz 30 pūtēju orķestri - 900 dalībnieki ~1000 skatītāji AMATIERTEĀTRU NOZARE 5.17. Organizēt Latvijas amatierteātru iestudējumu skati "Gada izrāde" (t.sk. koordinēt skates norisi reģionos, nodrošināt skates fināla sagatavošanu un norisi) Dziesmu un deju svētku likuma 5.panta trešās daļas 1., 2., 7.punkts, 9.panta ceturtā daļa 2016.- 2018. --- LNKC Pašvaldības, NVO Kopā īstenoti 3 pasākumi, katrā pasākumā piedalīsies: - vismaz 70 amatierteātri, 700 dalībnieki - 12 amatierteātri finālā, 120 dalībnieki ~7000 skatītāji (reģionos un fināla skatē) 5.18. Organizēt Latvijas amatierteātru kamerizrāžu festivālu Dziesmu un deju svētku likuma 5.panta trešās daļas 1., 2., 7.punkts, 9.panta ceturtā daļa 2016. --- LNKC Pašvaldības, NVO Īstenots 1 pasākums, kurā piedalīsies: - vismaz 70 amatierteātri - 700 dalībnieki ~ 2000 skatītāji TRADICIONĀLĀ KULTŪRA - FOLKLORAS NOZARE 5.19. Organizēt Novadu dienas Rīgā Dziesmu un deju svētku likuma 5.panta trešās daļas 1., 7.punkts; 9.panta ceturtā daļa 2016. --- LNKC Pašvaldības, LEBM, NVO Īstenots 1 pasākums, kurā piedalīsies: - vismaz 100 folkloras grupas - 1500 dalībnieki ~ 1000 skatītāji 5.20. Organizēt Jauniešu etno dienas Dziesmu un deju svētku likuma 5.panta trešās daļas 1., 6.punkts; 9.panta ceturtā daļa 2016.- 2018. --- LNKC Pašvaldības, NVO Kopā īstenoti 3 pasākumi, katrā pasākumā piedalīsies: - vismaz 10 jauniešu folkloras kopas - 100 dalībnieki ~ 200 skatītāji 5.21. Sagatavot un izdot metodisku materiālu "Tradicionālās dziedāšanas stili" Dziesmu un deju svētku likuma 5.panta trešās daļas 1., 6.punkts; 9.panta ceturtā daļa 2018. --- LNKC Eksperti Izdots metodiskais materiāls, kuru darbam izmanto vismaz 200 folkloras kopas. Potenciāli metodisko materiālu izmanto arī ārvalstu latviešu folkloras grupas, augstskolu studenti, izglītības iestādes u.c. KOKĻU MŪZIKAS NOZARE 5.22. Organizēt pasākumu "Kokļu dienas" Dziesmu un deju svētku likuma 5.panta trešās daļas 1., 2., 7.punkts, 9.panta ceturtā daļa 2016.- 2018. --- LNKC Pašvaldības, NVO Kopā īstenoti 3 pasākumi, katrā pasākumā piedalīsies: - vismaz 25 ansambļi - 250 dalībnieki ~ 300 skatītāji 5.23. Organizēt Koklētāju ansambļu reģionālos pasākumus Dziesmu un deju svētku likuma 5.panta trešās daļas 1., 7.punkts; 9.panta ceturtā daļa 2016.- 2018. --- LNKC Pašvaldības, NVO Kopā īstenoti 3 pasākumi, katrā pasākumā piedalīsies: - vismaz 15 ansambļi - 150 dalībnieki ~ 200 skatītāji 5.24. Organizēt kokļu mūzikas festivālu "Gaismas ceļā" Dziesmu un deju svētku likuma 5.panta trešās daļas 1., 2., 7.punkts, 9.panta ceturtā daļa 2016. --- LNKC Pašvaldības, NVO Īstenots 1 festivāls, kurā piedalīsies: - vismaz 30 koklētāju ansambļi - 300 dalībnieki ~ 300 skatītāji TRADICIONĀLĀ KULTŪRA - TAUTAS MŪZIKAS NOZARE 5.25. Organizēt Latvijas Tautas mūzikas svētkus (tautas mūzikas instrumentu spēles tradīciju pārmantošana) Dziesmu un deju svētku likuma 5.panta trešās daļas 1., 7.punkts; 9.panta ceturtā daļa 2016.- 2018. --- LNKC Pašvaldības, NVO Kopā īstenoti 3 pasākumi, katrā pasākumā piedalīsies: - vismaz 10 grupas - 80 dalībnieki ~ 200 klausītāji 5.26. Organizēt tautas mūzikas festivālu "Dzīvā mūzika" Dziesmu un deju svētku likuma 5.panta trešās daļas 1., 7.punkts; 9.panta ceturtā daļa 2016.- 2018. --- LNKC Pašvaldības, NVO Kopā īstenoti 3 pasākumi, katrā pasākumā piedalīsies: - vismaz 6 grupas - vismaz 60 dalībnieki ~ 200 klausītāji TRADICIONĀLĀ KULTŪRA - TAUTAS LIETIŠĶĀS MĀKSLAS NOZARE 5.27. Izvedot un attīstīt digitālo platformu "Katram savu tautas tērpu" Dziesmu un deju svētku likuma 5.panta trešās daļas 1., 7.punkts; 9.panta ceturtā daļa 2016.-2018. --- LNKC Muzeji, "Senā klēts" Izveidota un attīstīta digitālā platforma - 1 - vismaz 40 000 potenciālie lietotāji (Dziesmu un deju svētku tradīcijā iesaistītie dalībnieki, ārvalstu latvieši un citi interesenti) 5.28. Organizēt tematiskas tautas lietišķās mākslas žanru izstādes: 2016.gadā Latvijas novadu segu izstāde, pašdarināto tērpu skate "Radošais nemiers", rokdarbu izstāde 2017.gadā izstāde-konkurss "Tautas tērpi Piebalgā", kokamatniecības un pinumu izstāde, izstāde reģionos 2018.gadā Dziesmu un deju svētku izstāde Dziesmu un deju svētku likuma 5.panta trešās daļas 1., 7.punkts; 9.panta ceturtā daļa 2016.- 2018. --- LNKC Pašvaldības, LEBM, NVO Īstenotas 6 izstādes un 1 tērpu skate. 2016.-2017.gadā - katrā pasākumā piedalīsies: - vismaz 20 tautas lietišķās mākslas studijas - 200 dalībnieki (t.sk. individuālie amatnieki) - vismaz 1000 skatītāji 2018. gadā izstādē piedalīsies: - vismaz 70 tautas lietišķās mākslas studijas - 900 dalībnieki (t.sk. individuālie amatnieki) ar 2000 darbiem - vismaz 5000 skatītāji 6.uzdevums: Latvijas Republikas simtgades kultūras programmas ietvaros sagatavot un sarīkot XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkus (2018.) 6.1. Izveidot un īstenot svētku māksliniecisko programmu (pasākumu plānu, mēģinājumu grafikus u.c., nosakot katram svētku pasākumam vietu un laiku). Izveidot pasākumu mākslinieciskās un organizatoriskās darba grupas, nodrošinot to darbu, t.sk. sagatavot un noteiktā kārtībā Ministru kabinetā iesniegt tiesību akta projektu "Par XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku norises laiku un vietu" Dziesmu un deju svētku likuma 5.panta pirmā daļa, 7.panta pirmās daļas 5.punkts un otrās daļas 1.punkts 2016.-2018. --- LNKC Padome, Mākslinieciskā padome, LNKC NKP Izveidota un īstenota svētku mākslinieciskā programma 6.2. Nodrošināt svētku koprepertuāra apguvi saskaņā ar attiecīgo svētku pasākumu mākslinieciskajām koncepcijām. Īstenot attiecīgus pasākumus: izvērtēt un precizēt svētku koprepertuāru, organizēt svētku sagatavošanas informatīvos seminārus, kā arī koprepertuāra precizēšanas un pārbaudes skates, konkursus, reģionālos kopmēģinājumus, svētku ieskaņas pasākumus, modelēšanas koncertus, u.c. Dziesmu un deju svētku likuma 5.panta trešās daļas 2.punkts 2016.-2018. --- LNKC LNKC NKP, Padome, Mākslinieciskā padome, pašvaldības, NVO, Virsvadītāji/ virsdiriģenti, māksliniecisko kolektīvu vadītāji Izveidots un iestudēts koprepertuārs, to apguvuši Latvijas un ārvalstu latviešu mākslinieciskie kolektīvi: - vismaz 350 kori - 50 pūtēju orķestri - 600 deju kolektīvi 6.3. Nodrošināt svētku dalībnieku atlases pasākumu (skates, izstādes, konkursi) sagatavošanu un norisi visas Latvijas reģionos un Rīgā Dziesmu un deju svētku likuma 5.panta trešās daļas 3.punkts, 6.panta otrā daļa, 9.panta ceturtā daļa 2017.- 2018. --- LNKC Pašvaldības, NVO Visās Dziesmu un deju svētku nozarēs noteikti svētku dalībnieki no visas Latvijas (t.sk. arī Latvijas mazākumtautību māksliniecisko kolektīvu dalībnieki) - ~ 39 000 6.4. Organizēt pasākumus jaundarbu ieguvei (pasūtināšana, jaunrades konkursi) koru, deju, pūtēju orķestru, kokļu mūzikas, vokālās mākslas nozarēs Dziesmu un deju svētku likuma 9.panta otrās daļas 4.punkts; Pasākums aktualizēts, pamatojoties uz 2013.gada Dziesmu un deju svētku izvērtējumu 2016.-2018. --- LNKC Padome, LNKC NKP Nozaru repertuārs papildināts ar jaundarbiem (svētku koprepertuārs, repertuārs) (rezultāts atkarīgs no svētku pasākumu mākslinieciskajām koncepcijām) 6.5. Nodrošināt svētku ārējās komunikācijas kampaņas sagatavošanu un īstenošanu, sekmējot sabiedrības informētību un pieejamību svētkiem. Savlaicīgi nodrošināt iespieddarbus (katalogs u.c. informācija) veiksmīgai svētku norisei Dziesmu un deju svētku likuma 5.panta pirmā daļa, trešās daļas 7.punkts 2016.-2018. --- LNKC Konkursa kārtībā noteikts pakalpojuma sniedzējs Sagatavota un īstenota svētku ārējās komunikācijas kampaņa - 1 Nodrošināti iespieddarbi sabiedrības informētībai par svētku sagatavošanu un norisi 6.6. Organizēt un nodrošināt brīvprātīgo darbu (t.sk. apgūt kultūras pasākumu rīkotāju pieredzi) Pasākums aktualizēts, pamatojoties uz 2013. gada Dziesmu un deju svētku izvērtējumu 2017.-2018. --- LNKC Brīvprātīgo kustības organizētāji Svētku norises nodrošināšanā piedalās - ~ 400 brīvprātīgie 6.7. Aktualizēt un risināt jautājumus saistītus ar svētku dalībnieku uzņemšanu un drošību svētku laikā: naktsmītņu (izglītības iestāžu) kapacitāte un atbilstība, ēdināšana, Rīgas un piepilsētas sabiedriskais transports, e-talons (tā lietošanas instrukcija), u.c. Dziesmu un deju svētku likuma 5.panta pirmā daļa, trešās daļas 7.punkts, 9.panta ceturtā daļa 2016.-2018. --- LNKC, Rīgas pašvaldība KM, Padome, Rīcības komiteja Nodrošināta svētku dalībnieku uzņemšana un ēdināšana svētku laikā - ~ 39 000 dalībnieki 6.8. Sagatavot svētku risku vadības plānu (un nepieciešamās instrukcijas svētkos iesaistīto pušu informētībai un rīcībai) Pasākums aktualizēts, pamatojoties uz 2013.gada Dziesmu un deju svētku izvērtējumu 2017. -2018. --- LNKC KM, Rīcības komiteja, Padome, Drošības un kārtības dienesti Sagatavots plāns "Svētku risku vadības plāns" - 1 6.9. Saskaņā ar svētku norises plānu nodrošināt sabiedrisko kārtību un drošību svētkos Dziesmu un deju svētku likuma 7.panta ceturtā daļa 2018. 2018. piešķirtā valsts budžeta ietvaros EUR 308276 IeM, VUGD, Valsts policija, Pašvaldības policija LNKC, Rīcības komiteja, Rīgas pašvaldība Nodrošināta sabiedriskā kārtība un drošība svētkos 6.10. Saskaņā ar svētku norises plānu nodrošināt neatliekamo medicīnisko palīdzību svētku dalībniekiem un skatītājiem svētku laikā Dziesmu un deju svētku likuma 7.panta piektā daļa 2018. 2018. piešķirtā valsts budžeta ietvaros EUR 132475 VM, NMPD LNKC, Rīcības komiteja, Rīgas pašvaldība Nodrošināta neatliekamā medicīniskā palīdzība svētkos 6.11. Nodrošināt svētku pieejamību plašai sabiedrībai, translējot svētku pasākumu tiešraides un raidījumus Latvijas nacionālajās raidorganizācijās - Latvijas Televīzijā un Latvijas Radio Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 27.pants 2018. 2018. piešķirtā valsts budžeta ietvaros - LTV - EUR 200 000, Radio - EUR 100 000 LTV, Latvijas Radio LNKC, NEPLP, Padome, Mākslinieciskā padome Sabiedrība informēta par svētku pasākumu norisi tiešraidēs un raidījumos Latvijas Televīzijā un Latvijas Radio 6.12. Organizēt svētku izvērtēšanas procesu, t.sk. sarīkojot svētku izvērtēšanas konferenci Dziesmu un deju svētku likuma 5.panta trešās daļas 3.punkts, 9.panta ceturtā daļa 2018. --- LNKC, KM Padome, LNKC NKP, pašvaldības, NVO u.c. iesaistītās institūcijas Organizēta svētku izvērtēšanas konference - 1 Sagatavoti priekšlikumi kārtējam Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plānam 7. Uzsākt XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku (2020.) sagatavošanu 7.1. Palielināt bērnu un jauniešu skaitu, kuri apgūst kultūrvēsturisko mantojumu un rada jaunas kultūras vērtības, veicinot Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanu un pilnveidi Dziesmu un deju svētku likuma 5.panta trešās daļas 3.punkts, IAP 2.mērķis, 2.3.rīcības virziens, 5.punkts 2018. Uzdevums iekļauts IAP, (6,98 euro milj. plānoti laika posmam no 2014.-2020.) Izglītības iestādes, pašvaldības IZM, VISC Dziesmu un deju svētku procesā iesaistīti 70%-75% izglītojamie no kopējā vispārējās izglītības iestādēs esošā izglītojamo skaita 7.2. Organizēt starpsvētku pasākumus visās Dziesmu un deju svētku nozarēs (koris, deja, instrumentālā mūzika, teātris, vizuālā un vizuāli lietišķā māksla, tradicionālā māksla), gatavojoties XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem IAP 2.mērķis, 2.3.rīcības virziens 2016.-2018. --- VISC Pašvaldības, izglītības iestādes Katru gadu īstenoti starpsvētku pasākumi - vismaz 15 7.3. Organizēt pedagogu profesionālās meistarības pilnveides seminārus un kursus, kā arī izstrādāt metodiskos materiālus, gatavojoties XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem IAP 2.mērķis, 2.3.rīcības virziens 2016.-2018. --- VISC Izglītības iestādes Katru gadu: - īstenoti semināri - 10 - izstrādātas pedagogu profesionālās pilnveides kursu programmas - 4 - izstrādāti metodiskie materiāli - 3 7.4. Uzsākt gatavošanos XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem Dziesmu un deju svētku likuma 5.panta otrā daļa, 7.panta pirmās daļas 5.punkts un trešās daļas 1.punkts; IAP 2.mērķis, 2.3.rīcības virziens 2016.-2018. --- VISC IZM, pašvaldības, izglītības iestādes, Padome, Mākslinieciskā padome, NVO Izveidota svētku mākslinieciskā koncepcija, logo un pasākumu plāns. Uzsākts darbs pie svētku mākslinieciskās programmas īstenošanas. Izveidots svētku koprepertuārs, uzsākta tā apguve. 8. uzdevums: Nodrošināt svētku tradīcijas dokumentēšanu, pētniecība, informācijas pieejamību un svētku tradīcijas vērtības izplatīšanu 8.1. Īstenot pētījumu "Latvijas kultūras tradīciju ilgtspēja inovatīvā vidē" (LKA pētījumu programma "Habitus"), t.sk. pētniecības procesā mērķtiecīgi iesaistot studentus - topošos sociologus kultūras jomā KPP 1.mērķis, 4.rīcības virziens, 4.3.uzdevumus 2017. Pētījumam piešķirts finansējums EUR 200637 valsts pētījumu programmā, prioritārais virziens "Letonika" (2014.-2017.) LKA, LNKC Padome, KM, IZM, VISC, mākslinieciskie kolektīvi Īstenots 1 pētījums, kurā piedalījušies respondenti no visām Baltijas valstīm. 8.2. Nodrošināt pastāvīgu un aktualizētu informāciju par Vispārējiem latviešu Dziesmu un deju svētkiem un svētku starplaika aktivitātēm (mājaslapa, sociālie mediji) sabiedrības informētībai 2018. --- LNKC KM, pašvaldības, NVO Mājaslapas un sociālo mediju apmeklētāju vidējais skaits gadā: - starpsvētku laikā - vismaz 20 000 - svētku gadā - vismaz 100 000 8.3. Nodrošināt pastāvīgu un aktualizētu informāciju par Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem un svētku starplaika aktivitātēm (mājaslapa, sociālie mediji) sabiedrības informētībai 2016.-2018. --- VISC IZM, pašvaldības, NVO Mājaslapas un sociālo mediju apmeklētāju vidējais skaits gadā: - starpsvētku laikā - vismaz 20 000 - svētku gadā - vismaz 100 000 8.4. Pilnveidot un nostiprināt Dziesmu un deju svētku tradīcijas rezultatīvo rādītāju sistēmu KPP 1.mērķis, 4.rīcības virziens, 4.3.uzdevums. 2016.-2018. --- LNKC KM, VISC, IZM Izveidota rezultatīvo rādītāju sistēma - 1 8.5. Izvērtēt iespējas izveidot patstāvīgu Dziesmu un deju svētku tradīcijai veltītu ekspozīciju (Rīgas pilsētā vai citā pašvaldībā) KPP 1.mērķis, 1.rīcības virziens, 1.4.uzdevumus 2018. -- KM, LNKC Padome, pašvaldības, NVO Sagatavoti priekšlikumi par sabiedrībai pieejamu ekspozīciju 8.6. Ierosināt NEPLP definēt nacionālo pasūtījumu kultūras raidījumiem un programmām sabiedriskajos medijos (Latvijas Televīzija, Latvijas Radio, interneta platforma), iekļaujot tajās Dziesmu un deju svētku tradīcijas pasākumus KPP 1.mērķis, 2.rīcības virziens, 2.1.uzdevums 2016.-2018. --- KM, LNKC Padome, NEPLP, IZM, VISC Dziesmu un deju svētku tradīcijas pasākumi iekļauti sabiedrisko mediju nacionālajā pasūtījumā 8.7. Attīstīt sadarbību ar tūrisma sektoru Dziesmu un deju svētku tradīcijas pieejamībai un vērtības nostiprināšanai sabiedrībā KPP 4.mērķis, 2.rīcības virziens, 2.3.uzdevums 2016.-2018. --- LNKC KM, EM Padome Dziesmu un deju svētku norises, t.sk. svētku starpposma pasākumi iekļauti tūrisma informācijā 9. uzdevums: Nodrošināt Dziesmu un deju svētku tradīcijas norisēm atbilstošu infrastruktūru 9.1. Izveidot Dziesmu un deju svētku stadionu. Nacionālas nozīmes kultūras un sporta infrastruktūras objekta - Daugavas stadiona (Rīgā) teritorijas attīstības projekts SPP 55.uzdevums 2016.-2018. Uzdevums iekļauts SPP: EUR 5000000, t.sk. no ERAF EUR 4250000, no valsts budžeta EUR 725000 IZM KM, VARAM, Rīgas pilsētas pašvaldība, Padome Īstenota Daugavas stadiona rekonstrukcijas pirmā kārta 9.2. Īstenot Mežaparka Lielās estrādes Ostas prospektā 11, Rīgā būvniecības A daļu Ministru kabineta 2015.gada 6.oktorba sēdes protokola Nr.53 42§ 6.punkts 2016.-2018. (projekta B daļu plānots īstenot laikā līdz 2020.gadam) Estrādes būvprojekta izstrādei un būvniecībai Rīgas dome ņems aizņēmumu Valsts kasē. Laika periodā no 2016. līdz 2020.gadam šim nolūkam pavisam kopā nepieciešams finansējums ir 44 598 133 euro t.sk. 21% PVN 7 740 172 euro Rīgas dome KM, LNKC, IZM, VISC, Padome Sagatavots un Ministru kabinetā iesniegts konceptuālais ziņojums - 1 Izstrādāts Mežaparka Lielās estrādes būvprojekts - 1 Īstenota estrādes būvniecības A daļa 10.uzdevums: Īstenot starptautisko sadarbību, sekmējot Dziesmu un deju svētku tradīcijas atpazīstamību Baltijā, Eiropā un pasaulē 10.1. Definēt un īstenot galvenos kopīgi veicamos uzdevumus (t.sk. konference) Baltijas valstu Dziesmu un deju svētku tradīcijas kā UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai un attīstībai (sk.8.1.) sadarbībā ar Baltijas valstīm Dziesmu un deju svētku likuma 8.panta sestās daļas 7.punkts 2016.-2018. (2016.- 2017. Latvija - koordinē sadarbību) --- LNKC, VISC, Padome KM, IZM, Lietuvas un Igaunijas atbildīgās institūcijas Atjaunota Baltijas valstu komitejas darbība: - sagatavots pasākumu plāns - 1 - organizēta konference - 1 10.2. Sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt UNESCO kārtējo ziņojumu (sadarbībā ar Dziesmu un deju svētku tradīcijā iesaistītajām pusēm) par Reprezentatīvajā sarakstā iekļauto Dziesmu un deju svētku tradīciju, ņemot vērā to, ka Latvija ir "UNESCO Konvencija par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu" dalībvalsts UNESCO Konvencijas 29.pants 2018. --- LNKC, UNESCO LNK, KM Padome, IZM, VISC, Pašvaldības, NVO Sagatavots un UNESCO iesniegts ziņojums - 1 10.3. Organizēt kārtējos Baltijas studentu dziesmu un deju svētkus "Gaudeamus". Sekmēt Latvijas studentu līdzdalību svētkos 2018.gadā Igaunijā Dziesmu un deju svētku likuma 5.panta trešās daļas 5.punkts; IAP 2.mērķis, 2.3.rīcības virziens, 6.punkts 2018. --- VISC, IZM LNKC, augstskolas, sadarbības partneri ārvalstīs Kopā īstenots 1 pasākums, kurā piedalīsies: - vismaz 1500 dalībnieki no Latvijas 10.4. Organizēt starptautisko tautas deju festivālu "Sudmaliņas" Dziesmu un deju svētku likuma 5.panta trešās daļas 1., 2., 5.punkts, 6.panta ceturtā daļa, 9.panta ceturtā daļa 2016. --- LNKC Pašvaldības, NVO, sadarbības partneri ārvalstīs Īstenots 1 festivāls (~10 norises), kurā piedalīsies: - vismaz 20 deju grupas no Latvijas un ārvalstīm - vismaz 300 dalībnieki no Latvijas un ārvalstīm ~ 3000 skatītāji 10.5. Organizēt ikgadējo Baltijas valstu pūtēju orķestru diriģentu un ansambļu vadītāju forumu (t.sk. meistarklases, koncerti, izstādes) Dziesmu un deju svētku likuma 5.panta trešās daļas 4.punkts 2016.- 2018. --- LNKC Pašvaldības, JVLMA, NVO, sadarbības partneri ārvalstīs Kopā īstenoti 3 forumi, katrā forumā piedalīsies vismaz 100 pūtēju orķestru diriģenti un ansambļu vadītāji no Latvijas un ārvalstīm 10.6. Organizēt starptautisko izklaidējošās un deju mūzikas pūtēju orķestru konkursu "Cēsu kauss" Dziesmu un deju svētku likuma 5. panta trešās daļas 7. punkts, 9. panta ceturtā daļa 2016. 2017. --- LNKC Pašvaldības, NVO, sadarbības partneri ārvalstīs Kopā īstenoti 2 konkursi, katrā konkursā piedalīsies: - vismaz 10 pūtēju orķestri ~ 300 dalībnieki no Latvijas un ārvalstīm 10.7. Organizēt starptautisko Baltijas valstu amatierteātru festivālu "Baltijas rampa" Dziesmu un deju svētku likuma 5. panta trešās daļas 1., 2., 5.punkts, 9. panta ceturtā daļa 2017. --- LNKC Pašvaldības, NVO, sadarbības partneri ārvalstīs Īstenots1 festivāls, kurā piedalīsies: - vismaz 7 amatierteātri no Latvijas un ārvalstīm - 70 dalībnieki (kopā) - vismaz 500 skatītāji 10.8. Organizēt starptautisko folkloras festivālu "Baltica" (t.sk. tautas lietišķās mākslas izstādi) Dziesmu un deju svētku likuma 5. panta trešās daļas 1., 2., 5.punkts, 9. panta ceturtā daļa 2017.-2018. --- LNKC Pašvaldības, NVO, sadarbības partneri ārvalstīs Īstenots1 festivāls, kurā piedalīsies: - vismaz 160 folkloras kopas - 2500 dalībnieki no Latvijas un ārvalstīm, t.sk. latviešu ārvalstīs grupas 10.9. Organizēt starptautisko kokļu mūzikas festivālu "Solaris" Dziesmu un deju svētku likuma 5. panta trešās daļas 1., 2., 5.punkts, 9. panta ceturtā daļa 2017. --- LNKC Pašvaldības, NVO Īstenots1 festivāls, kurā piedalīsies: - vismaz 12 grupas - 100 dalībnieki ~ 300 skatītāji 5. Plāna īstenošanai nepieciešamais finansējums Plāns tiek īstenots piešķirto ikgadējā valsts budžeta līdzekļu ietvaros. 2018.gadā plānotais finansējums jau ir iekļauts Kultūras ministrijas budžetā un tiks pārdalīts iesaistītajām institūcijām. Valsts budžeta finansējums euro 2016 2017 2018 Atbildīgā ministrija, institūcija Piešķirts finansējums Piešķirts finansējums Plānots finansējums Kultūras ministrija 594 528 624 528 6 183 777 Iekšlietu ministrija* 0 0 308 276 Veselības ministrija* 0 0 132 475 Latvijas Televīzija* 0 0 200 000 Latvijas Radio* 0 0 100 000 KOPĀ euro: 594 528 624 528 6 924 528 * Indikatīvi plānots finansējums, kas var tikt precizēts, nepārsniedzot paredzēto piešķirto summu no valsts budžeta finansējuma. Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio tāmes tiks izstrādātas darba procesā, saskaņā ar Svētku rīkotāja noteiktajām prioritātēm. 6. Pārskata sniegšanas un novērtēšanas kārtība Atbildīgās institūcijas par Plānā iekļauto uzdevumu izpildi ir Kultūras ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Plāna īstenošanā iesaistītajām institūcijām. Plāna īstenošanas pārraudzību saskaņā ar Dziesmu un deju svētku likuma 8.panta pirmo daļu veic Dziesmu un deju svētku padome. Saskaņā ar Dziesmu un deju svētku likuma 8.panta sestās daļas 6.punktu Dziesmu un deju svētku padome reizi gadā iesniedz Ministru kabinetam ziņojumu par Plāna īstenošanas gaitu. Plāna izpildē iesaistītajām institūcijām katru gadu sagatavot un līdz 30.martam iesniegt Dziesmu un deju svētku padomē informāciju par plāna īstenošanas gaitu. Dziesmu un deju svētku padomei sagatavot un kultūras ministram katru gadu līdz 30.maijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par plāna īstenošanas gaitu. Nepieciešamības gadījumā Kultūras ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Plāna īstenošanā iesaistītajām institūcijām nodrošina attiecīgu grozījumu veikšanu Plānā. Kultūras ministra vietā - tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (Ministru kabineta 2016. gada 20. decembra rīkojums Nr. 772) Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plāna 2016.-2018. gadam kopsavilkums 1. Plāna nepieciešamības pamatojums Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plāns (turpmāk - plāns) ir politikas plānošanas dokuments, kas izstrādāts, pamatojoties uz Dziesmu un deju svētku likuma 4.pantu, lai nodrošinātu Dziesmu un deju svētku ciklisku norisi un savlaicīgu to sagatavošanas procesu. Dziesmu un deju svētku likuma 5.pants nosaka Dziesmu un deju svētku periodiskumu: Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki notiek reizi piecos gados, to starplaikā - Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Pamatojoties uz svētku periodiskumu, plāns ir izstrādāts trim gadiem un atbilst kārtējo XXVI Vispārējo latviešu dziesmu un XVI Deju svētku sagatavošanas un īstenošanas posmam no 2016.gada līdz 2018.gadam. Plāna īstenošanas laikā uzsākta XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sagatavošana (2020.). Plāna sagatavošana un īstenošana noteikta arī hierarhiski augstākajā kultūras nozares politikas plānošanas dokumentā "Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam "Radošā Latvija"" (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2014.gada 29.jūlija rīkojumu Nr.401): 1.mērķa "Kultūras kapitāla saglabāšana un attīstība, sabiedrībai līdzdarbojoties kultūras procesos" 1.rīcības virziena "Labvēlīgas vides veidošana kultūras mantojuma saglabāšanai un attīstībai, kā arī jaunu vērtību radīšanai (NAP 337; 132)" 1.4.uzdevumā "Nostiprināt Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspēju". Plāns izstrādāts, sadarbojoties Kultūras ministrijai un tās padotības iestādei Latvijas Nacionālajam kultūras centram ar Izglītības un zinātnes ministriju un tās padotības iestādi - Valsts izglītības satura centru, kā arī citām Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā iesaistītajām pusēm (pašvaldībām un to institūcijām, kultūrizglītības iestādēm, Dziesmu un deju svētku māksliniecisko žanru speciālistiem, māksliniecisko/tautas mākslas kolektīvu vadītājiem un nevalstiskajām organizācijām). 2. Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspējas faktori 1. Katra indivīda personīgā motivācija - vēlme izkopt un pašapliecināt savas radošās spējas (mūžizglītība), iesaistoties kādā no tautas mākslas vai tradicionālās kultūras kolektīviem. 2. Plaša visu paaudžu tautas mākslas kustība (māksliniecisko kolektīvu nepārtraukta darbība) - pamats Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspējai (pēctecība), kas sekmē kultūras daudzveidību un vitalitāti Latvijas pašvaldībās, un, vienkopus pulcējoties svētkos, - iespēja apliecināties kā vienotai nācijai. 3. Atbalstoša izglītības sistēma, kas sekmē tradīcijas saglabāšanu un tālāknodošanu (pēctecība). 4. Tradīcija balstās uz nepārtrauktu procesu un pasākumu sistēmu, harmoniski apvienojot tradicionālās un laikmetīgās (profesionālā māksla un mūzika, dizains, radošās industrijas) kultūras izpausmes. 5. Kopdarbs - laba pārvaldības un organizatoriskā sistēma, tai skaitā starpnacionālā līmenī (elastīgs un funkcionējošs valsts, pašvaldību, nevalstiskā sektora un kopienas sadarbības tīkls). 6. Atbalstoša un motivējoša vide - nodrošināta infrastruktūra (bāze - izglītības iestādes un pašvaldību kultūras centri) un citi atbalsta mehānismi, piemēram, metodiskais atbalsts, tai skaitā Dziesmu un deju svētku procesa virsvadītāju un virsdiriģentu darbība, finansiāls atbalsts (mērķdotācijas). 7. Dziesmu un deju svētku mākslinieciskā kvalitāte un pieejamība (piemēram, Dziesmu un deju svētku sagatavošana un īstenošana (repertuārs), ārējā komunikācija). 3. Plāna mērķis un uzdevumi Mērķis: saglabāt, attīstīt un nodrošināt Dziesmu un deju svētku tradīcijas - UNESCO starptautiski atzīta Cilvēces un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarba - ilgtspējas faktorus. Uzdevumi: 1. Nostiprināt formālās un neformālās izglītības lomu Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un ilgtspējā. 2. Stiprināt Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā iesaistīto kultūras un izglītības darbinieku, tai skaitā māksliniecisko kolektīvu vadītāju kapacitāti, sekmējot Dziesmu un deju svētku saglabāšanas un attīstības procesa kvalitāti un nepārtrauktību. 3. Nodrošināt un pilnveidot pārvaldības (organizatorisko) sistēmu, sekmējot starpinstitūciju sadarbību Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā. 4. Pilnveidot tiesību aktus, nodrošinot Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanu un attīstību. 5. Nodrošināt 2018.gada Dziesmu un deju svētku starplaika pasākumus. 6. Nodrošināt Latvijas Republikas proklamēšanas 100. gadadienas nacionālās nozīmes pasākuma - Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku - sagatavošanu un sarīkošanu 2018.gadā. 7. Uzsākt gatavošanos 2020.gada Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. 8. Nodrošināt svētku tradīcijas dokumentēšanu, pētniecību, informācijas pieejamību par svētku tradīciju un šīs informācijas izplatīšanu. 9. Nodrošināt Dziesmu un deju svētku tradīcijas norisēm atbilstošu infrastruktūru. 10. Īstenot starptautisko sadarbību, sekmējot Dziesmu un deju svētku tradīcijas atpazīstamību Baltijā, Eiropā un pasaulē. 4. Plāna īstenošanai nepieciešamais finansējums Plāns tiek īstenots piešķirto ikgadējā valsts budžeta līdzekļu ietvaros. 2018.gadā plānotais finansējums jau ir iekļauts Kultūras ministrijas budžetā un tiks pārdalīts iesaistītajām institūcijām. Valsts budžeta finansējums (euro) 2016 2017 2018 Atbildīgā ministrija, institūcija Piešķirts finansējums Piešķirts finansējums Plānots finansējums Kultūras ministrija 594 528 624 528 6 183 777 Iekšlietu ministrija* 0 0 308 276 Veselības ministrija* 0 0 132 475 Latvijas Televīzija* 0 0 200 000 Latvijas Radio* 0 0 100 000 KOPĀ 594 528 624 528 6 924 528 Piezīme. * Indikatīvi plānots finansējums, kas var tikt precizēts, nepārsniedzot paredzēto piešķirto summu no valsts budžeta finansējuma. Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio tāmes tiks izstrādātas darba procesā saskaņā ar svētku rīkotāja noteiktajām prioritātēm. 5. Pārskata sniegšanas un novērtēšanas kārtība Atbildīgās institūcijas par plānā iekļauto uzdevumu izpildi ir Kultūras ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar plāna īstenošanā iesaistītajām institūcijām. Plāna īstenošanas pārraudzību saskaņā ar Dziesmu un deju svētku likuma 8.panta pirmo daļu veic Dziesmu un deju svētku padome. Saskaņā ar Dziesmu un deju svētku likuma 8.panta sestās daļas 6.punktu Dziesmu un deju svētku padome reizi gadā iesniedz Ministru kabinetā ziņojumu par plāna īstenošanas gaitu. Plāna izpildē iesaistītās institūcijas katru gadu sagatavo un līdz 30.martam iesniedz Dziesmu un deju svētku padomē informāciju par plāna īstenošanas gaitu. Dziesmu un deju svētku padome sagatavo un kultūras ministrs katru gadu līdz 30.maijam iesniedz noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par plāna īstenošanas gaitu. Ja nepieciešams, Kultūras ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar plāna īstenošanā iesaistītajām institūcijām nodrošina attiecīgu grozījumu izdarīšanu plānā. Kultūras ministra vietā - tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs