10. Article

Skaidras naudas deklarāciju elektronizēšana. EMDAS un saistīto sistēmu papildināšana ar funkcionalitāti skaidras naudas deklarāciju datu apstrādei, nodrošinot arī pārskatu izveidi. Tiks nodrošināta elektronisko skaidras naudas deklarāciju apstrāde un uzskaite. Projekta rezultāta rādītāji Nr. p. k. Rezultāta rādītājs Mērvienība Sākotnējā vērtība Sasniedzamā vērtība divus gadus pēc projekta beigām Sasniedzamā vērtība trīs gadus pēc projekta beigām 1. Ieguldījums publiskā sektora vidējā informācijas atkalizmantošanas indeksā, palielinot pieejamo VID datu kopu skaitu % 0 100 % 100 % 2. Muitošanas vidējais laiks -laišana brīvā apgrozībā min. 287 240 240 3. Muitošanas vidējais laiks - pagaidu uzglabāšana min. 241 200 200 4. E-pakalpojuma "Muitas maksājumu veikšana tiešsaistē" izmantošanas īpatsvara pieaugums % 10 50 % 70 % Projekta iznākuma rādītāji Nr. p. k. Iznākuma rādītājs Mērvienība Sasniedzamā vērtība divus gadus pēc projekta sākuma Sasniedzamā vērtība projekta beigās 1. Pilnveidoti VID pamatdarbības procesi skaits 8 18 2. Standartizēti VID pamatdarbības procesi atbilstoši MASP skaits 3 7 3. Pilnveidoti VID e-pakalpojumi skaits 23 38 4. Izveidotas datu kopas publicēšanai atkalizmantojamo datu formātos skaits 0 4 5. Pilnveidotas VID informācijas sistēmas skaits 0 6 6. Izveidota/pilnveidota datu apmaiņa ar EK centrālajām sistēmām skaits 2 5 Projekta kopējais finansējums ir 4 500 000 euro. Projekta īstenošanas laiks ir 36 mēneši. Saistība ar iepriekšējā plānošanas perioda projektiem, projekta lietderība un ieguldījums specifiskā atbalsta mērķa rezultāta rādītājos Laikposmā no 2011. gada 1. jūlija līdz 2015. gada 31. janvārim VID tika īstenots Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2007.-2013. gada plānošanas perioda darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.2.2.1.1. apakšaktivitātes "Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība" Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansētais projekts "Elektroniskās muitas datu apstrādes sistēmas ieviešana, pilnveidošana un uzturēšana" Nr. 3DP/3.2.2.1.1/11/IPIA/CFLA/001, automatizējot muitošanas procesu atbilstoši ES un nacionālajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, īstenojot informācijas apmaiņu starp komersantiem un muitas iestādēm, Latvijas un citu ES dalībvalstu muitas iestādēm, kā arī starp Latvijas muitas iestādēm un citām valsts institūcijām, kas iesaistītas preču muitošanas un kontroles procesā, tādējādi uzsākot virzību uz elektronisku (jeb bezpapīru) muitas vidi. Projekta īstenošanas gaitā tika izstrādāta EMDAS, tai skaitā: - Tranzīta kontroles sistēmas (turpmāk - TKS) muitas modulis, kas nodrošina tranzīta deklarāciju, TIR karnešu un galvojumu administrēšanu, aizstājot līdz šim izmantoto sistēmu NCTS (Jaunā datorizētā tranzīta kontroles sistēma); - sistēma importa muitas procedūru noformēšanai, aizstājot līdz šim importa muitas procedūru formēšanai izmantoto deklarēšanas sistēmu ASYCUDA++. Tādējādi komersantiem ir nodrošināta vienota piekļuve visu veidu muitas deklarāciju iesniegšanai, komersantiem vairs nav papildus jāiesniedz parakstītas importa deklarācijas papīra formā, ir nodrošinātas iespējas atkārtoti izmantot jau sistēmā iesniegtos datus, kā arī iespēja attālināti formēt importa muitas deklarācijas u. c.; - manifestu un pagaidu uzglabāšanas sistēma, nodrošinot vienotu kravas manifestu un pagaidu uzglabāšanas deklarāciju iesniegšanu, noformēšanu un preču uzskaites procesu, aizstājot kārtību, ka pagaidu uzglabāšanas noformēšanai tiek izmantoti dokumenti papīra formā; - pasta pavadzīmju un fizisko personu mutiski deklarēto preču kvīšu funkcionalitāte muitas modulī, nodrošinot minēto muitas dokumentu elektronisko apstrādi; - jauni e-pakalpojumi portālā www.latvija.lv muitas maksājumu veikšanai, nodrošinot iespēju jebkurai personai tiešsaistē apmaksāt muitas iestāžu aprēķinātos muitas maksājumus, tādējādi muitas klientiem ir radīta iespēja samazināt muitas formalitāšu kārtošanai patērējamo laiku un resursus. "E-muita" 1. kārtas projekta ietvaros īstenojamās aktivitātes turpinās iepriekšējā plānošanas periodā uzsākto virzību uz elektronisku (jeb bezpapīru) muitas vidi. Savukārt projekta rezultāti tieši un netieši ietekmēs specifiskā atbalsta mērķa kopējo rezultāta rādītāju sasniegšanu. Projekta īstenoto aktivitāšu rezultātā tiks pilnveidoti 18 VID darbības pamatprocesi, pilnveidoti 38 muitas sniegtie pakalpojumi, tāpat var prognozēt, ka projekta īstenošanas rezultātā pieaugs iedzīvotāju un komersantu īpatsvars, kas izmanto e-pakalpojumus sadarbībai ar valsts institūcijām, ņemot vērā, ka muitas deklarāciju un citu muitas dokumentu iesniegšana un apstrāde notiek tikai elektroniski, izmantojot tam paredzētās informācijas sistēmas, izņemot gadījumus, ja deklarācijas tiek iesniegtas atkāpšanās režīmā (sistēmas nav pieejamas), kā to nosaka ES un nacionālie normatīvie akti. Indikatīvi sociālekonomisko ieguvumu aprēķini Latvijas muitas informācijas sistēmas ir integrētas kopējā ES mēroga sistēmā un kalpo par pamatrīku eksporta, importa un tranzīta kravu elektroniskai apstrādei. Sistēmu nepārtraukta darbība ir būtisks nosacījums Latvijas ārējās tirdzniecības nodrošināšanai. Nodrošinot ES normatīvajos aktos noteikto prasību izpildi attiecībā uz muitas formalitāšu elektronizāciju ES līmenī, kā arī šim nolūkam paredzēto informācijas sistēmu izstrādi un ieviešanu, tiks pilnveidoti arī VID deleģētie pamatprocesi, paaugstinot muitas pakalpojumu, muitošanas procesa, riska analīzes un kontroles efektivitātes līmeni. Līdz ar to tiks uzlaboti arī komersantiem sniegtie pakalpojumi, harmonizējot, vienkāršojot un vienādojot muitas procedūras un procesus visā ES teritorijā. Īstenojot projektā plānotos pasākumus, komersantiem tiks samazināts administratīvais slogs, saīsinot muitošanas laiku un tādējādi samazinot arī izmaksas. Veicot projekta naudas plūsmas un sociālekonomiskā indikatīvā lietderīguma aprēķinu projekta dzīves ciklā (15 gadi), veidojas pozitīva naudas plūsma. Projekta investīciju izmaksas triju gadu laikā ir plānotas 4 500 000 euro apmērā, savukārt aprēķinātās provizoriskās darbības izmaksas projekta dzīves ciklā ir 3 900 000 euro. Līdz ar to projekta dzīves ciklā darbības izmaksas ir 8 400 000 euro. Veicot projekta sociālekonomisko ieguvumu analīzi un aprēķinu, nediskontētā ieguvumu summa projekta dzīves ciklā kopā ir 11 348 240 euro. Veicot projekta naudas plūsmas diskontēšanu ar diskonta likmi 5 %, projekta dzīves cikla laikā kopējās diskontētās izmaksas ir 6 808 002 euro, savukārt diskontētie projekta sociālekonomiskie ieguvumi projekta dzīves ciklā kopā ir 7 589 660 euro. Tādējādi ieguvumi no "E-muitas" projekta īstenošanas ir lielāki par projekta investīciju un darbības izmaksām projekta dzīves ciklā. Plānotais ieguvums Summa Aprēķina pamatojums Ar pasta sūtījumiem saistīto formalitāšu kārtošanas un kontroles atvieglošana. Izstrādājot iespēju fiziskajām personām, pasūtot preces no trešajām valstīm internetā, kārtot muitas formalitātes vienkāršotā veidā un iesniedzot importa deklarāciju ar samazinātu datu kopu, tiks radīta iespēja ietaupīt līdzekļus muitas formalitāšu kārtošanai 440 000 euro gadā Lai pieteiktu muitas procedūru "laišana brīvajam apgrozījumam", saskaņā ar ES prasībām nepieciešams aizpildīt un iesniegt elektronisku importa muitas deklarāciju. Minētās prasības izpildei nepieciešamas padziļinātas zināšanas muitas jomā, un ir sarežģīts process fiziskai personai, kura ar muitas formalitāšu kārtošanu nekad nav saskārusies. Lai atvieglotu fiziskai personai šo procesu, EMDAS tiks iestrādāta jauna funkcionalitāte, ļaujot importa deklarāciju aizpildīt vienkāršotā veidā (tai skaitā veidojot "alternatīvo preču klasifikatoru un tarifu piemērošanas sistēmu"). 2015. gadā vidēji noformēti 11 000 pasta sūtījumi. Vidēji vienas deklarācijas noformēšana izmaksā 40 euro. Pieņemot, ka turpmākajos gados pasta sūtījumu skaits paliks līdzšinējā apjomā (vai pat pieaugs), ikgadējais sociālekonomiskais ieguvums ir 11 000 x 40 euro = 440 000 euro. Ieguvums tiek prognozēts, sākot no 2019. gada, tas ir, 14 gadi x 440 000 euro = 6 160 000 euro projekta dzīves ciklā Darbaspēka resursu ietaupījums, automatizējot muitas procesus: - eksporta procedūru automatizētai noslēgšanai nododot kravu vienotajam pārvadājumam (saistībā ar kravām, ko izved pa dzelzceļu un ar kuģiem). Tiks iestrādāts jauns ziņojums, ar kuru komersants var iesniegt informāciju par to, ka krava ir nodota pārvadātājam (dzelzceļam - valsts akciju sabiedrība "Latvijas Dzelzceļš") vai kuģim (Starptautiskā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēma - SKLOIS). Saņemot ziņojumu, eksporta procedūra EMDAS var tikt automatizēti noslēgta - ieviešot automatizēto deklarāciju izlaišanu - pārejot uz elektronisko datu apstrādi (tai skaitā atļaujas un citi dokumenti papīra formā) 222 480 euro gadā Šobrīd eksporta deklarāciju noslēgšanai tiek patērētas aptuveni 8-10 slodzes. Automatizējot eksporta procedūru noslēgšanu, iespējams ietaupīt līdz 10 muitas amatpersonu noslodzēm. Pakāpeniski pārejot uz elektroniskajiem dokumentiem, kā arī automatizējot citus ar muitas procedūru noformēšanu saistītos procesus, būs iespējams papildus ietaupīt 5-10 amatpersonu noslodzes, attiecīgos resursus novirzot citu funkciju nodrošināšanai. 2016. gada maijā vidējā darba alga kopā ar darba devēju izmaksām VID ir 1 236 euro mēnesī, tādējādi 1236 euro x 12 mēn. x 15 slodzes = 222 480 euro. Ieguvums tiek prognozēts, sākot no 2020. gada, tas ir, 13 gadi x 222 480 euro = 2 892 240 euro projekta dzīves ciklā Komersantu patērētā laika un ceļa izdevumu ietaupījumi, elektronizējot muitas atļauju izsniegšanu un pārvaldību, saistošās informācijas izsniegšanu par tarifu (SIT), kā arī automatizējot Atzītā eksportētāja statusa pārvaldību. Sasaistot dalībvalstu nacionālās sistēmas ar centrālo Transeiropas sistēmu REX, tiks nodrošināta automatizēta citās valstīs reģistrēto eksportētāju datu derīguma kontrole 18 000 euro gadā Muita 2015. gadā izsniegusi apmēram 650 dažādu veidu atļaujas un to grozījumus, kā arī vairāk nekā 100 saistošās informācijas par tarifu (SIT), izsniegtas 33 pilnvaras patstāvīgi deklarēt preču izcelsmi. Tādējādi tiek pieņemts, ka klientiem gadā aptuveni 770 reizes jābrauc uz muitu, vidēji viens klients lēmuma saņemšanai muitā pavada apmēram vienu stundu. Ņemot vērā, ka apmēram 80 % komersantu darbojās Rīgas reģionā, tiek pieņemts, ka vidēji ceļā jāpavada 30 km, līdz ar to tiek pieņemts, ka ceļā uz muitu un no tās tiek pavadītas vēl apmēram divas stundas, kopā vidēji viena lēmuma saņemšanai tērējot aptuveni trīs stundas. Pamatojoties uz Centrālas statistikas pārvaldes datiem, 2015. gadā darbaspēka izmaksas ir 6,86 euro/h. Savukārt vidējais degvielas patēriņš ir 10 litri uz 100 km, vidējā degvielas cena - 1,05 euro/l. 770 kontakti x 3 h = 2 310 h x 6,86 euro = 15 846 euro. 770 x 30 km = 23 100 km. 2 310 l degviela x 1,05 euro = 2 425 euro. Summējot darbaspēka izmaksas un degvielas izmaksas (15 846 euro + 2 425 euro = 18 272 euro), komersantiem iespējams aptuveni 18 000 euro ietaupījums gadā. Ieguvums tiek prognozēts, sākot no 2019. gada, tas ir, 14 gadi x 18 000 euro = 252 000 euro projekta dzīves ciklā Komersantu izmaksu ietaupījums, elektronizējot preču pārvietošanu starp pagaidu uzglabāšanas vietām 146 000 euro gadā Lai šobrīd pagaidu uzglabāšanā novietotās preces pārvestu uz citu pagaidu uzglabāšanas vietu, ir jāformē tranzīta deklarācija. Šobrīd preču pārvietošanai starp pagaidu uzglabāšanas vietām vidēji tiek noformētas 10 tranzīta deklarācijas dienā. Izmantojot ārpakalpojumu sniedzēju pakalpojumus, tranzīta deklarācijas noformēšana vidēji izmaksā 40 euro. Izstrādājot iespēju pārvietot preces no vienas pagaidu uzglabāšanas vietas uz citu bez tranzīta deklarācijas formēšanas, uzņēmējiem tiek radīta iespēja ietaupīt līdz 146 000 euro gadā. 10 deklarācijas x 365 dienas x 40 euro = 146 000 euro. Ieguvums tiek prognozēts, sākot no 2019. gada, tas ir, 14 gadi x 146 000 euro = 2 044 000 euro projekta dzīves ciklā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards