8. Article

Pieaicinātā persona - biedrības "Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS" pētniece Mg. iur. Iveta Kažoka - uzskata, ka apstrīdēto normu iespējams interpretēt gan tā, lai netiktu aizskartas tiesības uz vārda brīvību, gan arī tā, ka šāds aizskārums varētu rasties. Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 32. panta pirmajā daļā esot noteikts tā saucamais pārdomu periods jeb laiks bez politiskajām reklāmām vēlēšanu dienā, kā arī dienā pirms vēlēšanām. Tas ieviests, lai īsi pirms vēlēšanām radītu no aģitācijas tīru telpu un vēlētājam būtu iespēja pieņemt pārdomātu lēmumu. Ar "pārdomu periodu" saistītā aizlieguma centrālais objekts esot apmaksāta priekšvēlēšanu reklāma (reklāmas klipi televīzijā un apmaksātie laukumi internetā, preses izdevumos vai vides reklāmās). Jau "pārdomu perioda" regulējuma ieviešanas laikā piedāvātā tiesību normas redakcija neesot bijusi skaidra, jo ar to bijis iespējams saprast gan tikai politiskās reklāmas aizliegumu, gan jebkuras ar deputātu kandidātiem un kandidātu sarakstiem saistītas informācijas publicēšanas aizliegumu. Ja kontrolējošās iestādes apstrīdētajā normā ietverto regulējumu interpretējušas plašāk par apmaksātās politiskās reklāmas aizliegumu, tām esot bijis pienākums sniegt skaidrojošas vadlīnijas šīs normas piemērošanai. Pretējā gadījumā apstrīdētās normas adresātiem esot bijis teju vai neiespējami prognozēt, vai viņu rīcība būs atbilstoša šīs normas plašajam formulējumam. Tomēr esot bijis iespējams apstrīdēto normu interpretēt arī tādējādi, ka tā vēlēšanu dienā un dienā pirms vēlēšanām aizliedz izvietot internetā vienīgi apmaksātu politisko reklāmu. Satversmes tiesa secināja: