8. Article

No šā lēmuma 7. punktā minētā varētu izrietēt papildu apsvērumi attiecībā uz personas subjektīvo tiesību rašanos un brīdi, no kura šādas tiesības, iespējams, vairs nepastāv. 8.1. Ja mantošanas tiesību paredzēšana Pasākuma ietvaros jau sākotnēji bijusi aizliegta ar Regulu Nr. 1257/1999, tad ir būtiski noskaidrot, vai konkrētais faktiskais gadījums ir tāds, kurā Eiropas Savienības tiesību normām neatbilstoša valsts prakse varēja radīt tiesiskas sekas. Uz šādu iespējamību norāda pieaicinātā persona Mg. iur. Anita Zikmane. Proti, situācijā, kāda izveidojusies Latvijā, varot prezumēt, ka administratīvā līguma slēdzējs nevarēja zināt par valsts un Eiropas Komisijas iespējamo kļūdu, tas ir, zināt to, ka Pasākuma ietvaros piešķirtais atbalsts nav mantojams (sk. Satversmes tiesas 2017. gada 31. janvāra tiesas sēdes stenogrammu lietas materiālu 2. sēj. 93.-99. lpp.). EST ir atzinusi par vērā ņemamu apstākli to, ka no lauksaimniekiem kā profesionāļiem tiek gaidīts, ka viņi, iesniedzot atbalsta pieteikumu, būs informēti par šā atbalsta piešķiršanas nosacījumiem un tiem veltīs īpašu uzmanību. Tomēr var būt arī tādas situācijas, kurās persona faktiski nevarēja uzzināt to, ka valsts īstenotā prakse ir kļūdaina (sk. EST 2015. gada 2. jūlija sprieduma lietā C-684/13 "Johannes Demmer v. Fødevareministeriets Klagecenter", ECLI: EU:C:2015:439, 83.-93. punktu). Ministru kabinets uzskata, ka saimniecības atdevēja mantiniekiem bija subjektīvas tiesības uz Pasākuma ietvaros piešķirtā atbalsta mantošanu līdz pat apstrīdētās normas pieņemšanai (sk. Satversmes tiesas 2017. gada 8. februāra tiesas sēdes stenogrammu lietas materiālu 2. sēj. 119. un 120. lpp.). Konkrētajā situācijā Pasākumā iesaistījās daudzi nelielu saimniecību īpašnieki, kas izpildīja virkni no nacionālajām un Eiropas Savienības tiesību normām izrietošu prasību. Šādos apstākļos lauksaimniekus varētu neuzskatīt par subjektiem, kuriem detalizēti jāpārzina Eiropas Savienības tiesiskais regulējums un tā interpretācija. 8.2. Savukārt tad, ja EST atzīs, ka Pasākuma ietvaros piešķirtā atbalsta mantošana nav bijusi atbilstoša Regulas Nr. 1257/1999 noteikumiem, taču lauksaimniekiem konkrētajā situācijā bija radušās subjektīvas tiesības uz atbalstu Pasākuma ietvaros, nozīmīga var būt Eiropas Komisijas Lauku attīstības komitejas 2011. gada 19. oktobra sanāksmē izdarīto secinājumu attiecināmība uz izskatāmo lietu. Minētie secinājumi formāli attiecas uz Regulas Nr. 1698/2005 noteikumiem un 2007.-2013. gada plānošanas periodu, kurā Ministru kabinets nebija paredzējis atbalstu Pasākuma ietvaros. Tomēr sanāksmes protokols bija nosūtīts arī Latvijas Republikas Zemkopības ministrijai. Ņemot vērā minēto, varētu tikt izdarīti atšķirīgi secinājumi, proti: 1) Regulas Nr. 1257/1999 mērķis pieļāva un joprojām pieļauj Pasākuma ietvaros piešķirtā atbalsta mantošanu, savukārt Eiropas Komisijas Lauku attīstības komitejas 2011. gada 19. oktobra sanāksmē izdarītie secinājumi attiecas uz citu regulu un 2007.-2013. gada plānošanas periodu; 2) Eiropas Komisija 2004. gada 30. jūnijā ir apstiprinājusi Pasākuma ietvaros piešķirtā atbalsta mantošanu kā atbilstošu Regulas Nr. 1257/1999 noteikumiem, taču Eiropas Komisijas Lauku attīstības komiteja savā 2011. gada 19. oktobra sanāksmē attiecīgo kārtību atcēlusi, tāpēc no šā datuma personas ir zaudējušas savas subjektīvās tiesības uz atbalsta mantošanu. Satversmes tiesa 2017. gada 28. februārī ir pieņēmusi lēmumu par kārtību, kādā tā pieņem lēmumu par jautājuma uzdošanu EST prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai. Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 26. panta pirmo daļu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 267. pantu, Satversmes tiesa nolēma: