1. Article

Izdarīt Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumos Nr. 327 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 223-15 "Kanalizācijas būves"" (Latvijas Vēstnesis, 2015., 125. nr.) šādus grozījumus: 1.1. papildināt noteikumus ar 5. punktu šādā redakcijā: "5. Būvprojektiem, kuri noteiktā kārtībā saskaņoti (akceptēti) vai iesniegti saskaņošanai būvvaldē līdz 2017. gada 30. jūnijam, piemēro noteikumus redakcijā, kas bija spēkā līdz 2017. gada 30. jūnijam. Būvprojektiem, kuri tiek izstrādāti, pamatojoties uz plānošanas un arhitektūras uzdevumiem, kas izsniegti līdz 2014. gada 30. septembrim, vai būvatļaujām, kas izdotas no 2014. gada 1. oktobra līdz 2017. gada 30. jūnijam, var piemērot noteikumus redakcijā, kas bija spēkā līdz 2017. gada 30. jūnijam."; 1.2. izteikt būvnormatīva 2. punktu šādā redakcijā: "2. Kanalizācijas būves projektē saskaņā ar šo būvnormatīvu, citiem normatīvajiem aktiem piesārņojošu vielu emisijas un būvniecības jomā, kā arī kanalizācijas sistēmas operatora (ūdenssaimniecības pakalpojuma sniedzēja) tehniskajiem noteikumiem."; 1.3. papildināt būvnormatīvu ar 5.1 punktu šādā redakcijā: "5.1 Notekūdeņu novadīšanu paredz pa pašteces cauruļvadiem un, ja nepieciešams, pa spiedvadiem vai vakuuma cauruļvadu sistēmām. Vakuuma kanalizācijas sistēmu projektēšanu var veikt saskaņā ar standartu LVS EN 1091:2000 "Ārējās vakuuma notekūdeņu sistēmas". Spiediena kanalizācijas sistēmu projektēšanu var veikt saskaņā ar standartu LVS EN 1671:2000 "Ēku ārējās kanalizācijas sistēmas zem spiediena"."; 1.4. izteikt būvnormatīva 7. punktu šādā redakcijā: "7. Projektējamos galvenos tehniskos risinājumus un to realizācijas secību pamato atbilstoši projektēšanas uzdevumā noteiktajam, salīdzinot tos ar citiem iespējamiem variantiem. Tehniski ekonomisko aprēķinu veic tiem variantiem, kuru priekšrocības (trūkumus) bez aprēķina nav iespējams noteikt."; 1.5. izteikt būvnormatīva 14. punktu šādā redakcijā: "14. Ja tas ir tehniski un ekonomiski pamatoti, dzīvojamām un ražošanas teritorijām projektē kopīgas centralizētas kanalizācijas sistēmas. Ražošanas notekūdeņus apvieno ar sadzīves notekūdeņiem, ievērojot šī būvnormatīva 17. punktā minētos nosacījumus."; 1.6. izteikt būvnormatīva 17. punktu šādā redakcijā: "17. Ražošanas notekūdeņus ievada centralizētajā kanalizācijas sistēmā atbilstoši normatīvajiem aktiem par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī un kanalizācijas sistēmas operatora (ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja) tehniskajiem noteikumiem par piesārņojuma parametriem, ar kādiem ražošanas notekūdeņus var ievadīt centralizētajā kanalizācijas sistēmā."; 1.7. izteikt būvnormatīva 25. punktu šādā redakcijā: "25. Apdzīvotās vietas vidējais notekūdeņu aprēķina daudzums diennaktī ir šī būvnormatīva 21., 23. un 24. punktā noteikto daudzumu summa. Notekūdeņu daudzumu no iedzīvotājus apkalpojošiem ražošanas uzņēmumiem, kā arī neuzskaitītos notekūdeņu daudzumus drīkst pieņemt papildus piecu procentu apmērā no summārā apdzīvotās vietas vidējā notekūdeņu daudzuma diennaktī."; 1.8. izteikt būvnormatīva 27. punktu šādā redakcijā: "27. Rūpniecības uzņēmumu ražošanas notekūdeņu aprēķina caurplūdumu nosaka pēc pieplūdes tehnoloģiskā grafika."; 1.9. izteikt būvnormatīva 30. punktu šādā redakcijā: "30. Parametrus A un n nosaka, izmantojot katrā konkrētajā vietā uzstādītu pašpierakstošu lietus mērītāju ilggadēju pierakstu apstrādes rezultātus. Ja tādu datu nav, attiecīgo parametru nosaka, izmantojot šādu formulu: A = q2020n(1 + lgP )γ, (5) kur: lgmγ q20 - lietus intensitāte (l/s ha) konkrētajā apvidū, ja lietus ilgums ir 20 minūtes, ja P=1, jāpieņem pēc šī būvnormatīva pielikuma 2. tabulas; n - kāpinātājs, jāpieņem pēc šī būvnormatīva pielikuma 2. tabulas; P - vienreizējas lietus aprēķina intensitātes pārsniegšanas periods, jāpieņem pēc šī būvnormatīva 31. punkta; γ - kāpinātājs, jāpieņem pēc šī būvnormatīva pielikuma 2. tabulas."; 1.10. izteikt būvnormatīva 50. punktu šādā redakcijā: "50. Pašteces cauruļvadu vismazākais iekšējais diametrs sadzīves, ražošanas un lietus kanalizācijas ielu vadiem ir 200 mm, iekškvartālu vadiem un ielu vadiem pēc saskaņošanas ar kanalizācijas sistēmas operatoru (ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju) - 150 mm."; 1.11. izteikt būvnormatīva 52. punktu šādā redakcijā: "52. Dūņu spiedvadu diametru nosaka atbilstoši pārsūknējamo dūņu īpašībām un tehnoloģiskajām prasībām, nodrošinot dūņu neizgulsnēšanos."; 1.12. izteikt būvnormatīva 58. punktu šādā redakcijā: "58. Lai vienkāršotu minimālā slīpuma izvēli apaļa šķērsgriezuma sadzīves notekūdeņu pašteces cauruļvadiem, nodrošinot to pašattīrīšanos, var izmantot šādu formulu: I = 1/di, (17) kur I - cauruļvadu slīpums (m/m); di - cauruļvada iekšējais diametrs (mm)."; 1.13. izteikt būvnormatīva 60. punktu šādā redakcijā: "60. Ja būvējami vairāki paralēli spiedvadi, attālums starp cauruļvadu ārējām virsmām jāpieņem atkarībā no būvdarbu apstākļiem, cauruļvadu drošības, ja notiek avārija vienā no cauruļvadiem, kā arī atkarībā no materiāla, iekšējā spiediena un ģeoloģiskajiem apstākļiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ūdensapgādes būvju projektēšanu. Būvprojektā jānorāda cauruļvadu pārbaudes metode un parametri. Kanalizācijas pašteces cauruļvadu pārbaudēm var izmantot standarta LVS EN1610:2016 "Kanalizācijas cauruļvadu un kolektoru izbūve un testēšana" nosacījumus. Kanalizācijas spiedvadu pārbaudēm var izmantot standarta LVS EN 805:2001 "Ūdensapgāde. Prasības sistēmām un to komponentiem ārpus ēkām" nosacījumus."; 1.14. izteikt būvnormatīva 64. un 65. punktu šādā redakcijā: "64. Visiem pašteces cauruļvadu pievienojumiem jāatrodas akās. Leņķim starp pievienojamo un aizvadošo cauruļvadu jābūt ne mazākam par 90°. Pēc saskaņošanas ar kanalizācijas sistēmas operatoru (ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju) drīkst projektēt cauruļvadu pievienojumus, kas neatrodas akās. Šādā gadījumā leņķim starp pievienojamo un aizvadošo cauruļvadu jābūt 135°. Jebkurš leņķis starp pievienojamo un aizvadošo cauruļvadu atļauts, ja akā ierīko pārkritumu vai ja ar pārkritumu pievieno lietusūdeņu uztveršanas aku.