69. Article

Cauruļvadu pamatus izvēlas atkarībā no grunts nestspējas un slodzēm, kā arī saskaņā ar cauruļu ražotāja norādījumiem. Visās gruntīs, izņemot klintsveida, dūņainās un kūdrainās gruntis, cauruļvadus būvē tieši uz izlīdzināta un noblīvēta tranšejas dibena. Klintsveida gruntīs cauruļvadam nepieciešams 15 cm biezs vietējās smilts vai grants pabērums, bet dūņainās, kūdrainās un citās gruntīs ar vāju nestspēju - mākslīgs pamats."; 1.16. izteikt būvnormatīva 74. punktu šādā redakcijā: "74. Sadzīves un ražošanas kanalizācijas skataku un kameru izmērus plānā pieņem atbilstoši lielākajam cauruļvada iekšējam diametram D. Ja cauruļvada iekšējais diametrs ir līdz 600 mm, skatakas garums un platums ir 1000 mm, ja cauruļvada iekšējais diametrs ir 700 mm un lielāks, skatakas garums ir D+400 mm, bet platums ir D+500 mm. Plānā apaļo dzelzsbetona skataku diametri ir atkarīgi no cauruļvadu iekšējiem diametriem. Ja cauruļvada iekšējais diametrs ir līdz 600 mm, skatakas diametrs ir 1000 mm; ja cauruļvada iekšējais diametrs ir 600-1000 mm, skatakas diametrs ir 1500 mm; ja cauruļvada iekšējais diametrs ir 1000 mm un lielāks, skatakas diametrs ir 2000 mm. Pagrieziena vietās skataku izmēri plānā jānosaka tā, lai skatakā varētu izveidot pagrieziena tekni. Ja kanalizācijas ierīkošanas dziļums ir lielāks par 3 m, skatakas diametram jābūt ne mazākam par 1500 mm. Pēc saskaņošanas ar kanalizācijas sistēmas operatoru (ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju) skataku vietā drīkst projektēt inspekcijas akas, kuru diametrs ir mazāks par 1000 mm un kuras paredzētas tīrīšanas, inspekcijas un pārbaudes aprīkojuma ievietošanai, bet nav paredzētas personāla piekļuvei."; 1.17. izteikt būvnormatīva 78. punktu šādā redakcijā: "78. Ja cauruļvadu iekšējais diametrs ir līdz 600 mm (ieskaitot), lietus kanalizācijas skatakas (betona vai dzelzsbetona) diametrs ir 1000 mm; ja cauruļvadu iekšējais diametrs ir lielāks par 600 mm, ierīko apaļas vai taisnstūra skatakas ar 1000 mm garu tekni un platumu, kas vienāds ar lielākā cauruļvada iekšējo diametru. Pēc saskaņošanas ar kanalizācijas sistēmas operatoru (ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju) drīkst projektēt inspekcijas akas, kuru diametrs ir mazāks par 1000 mm un kuras paredzētas tīrīšanas, inspekcijas un pārbaudes aprīkojuma ievietošanai, bet nav paredzētas personāla piekļuvei. Ja cauruļvadu iekšējais diametrs ir 700-1400 mm (ieskaitot), skatakas darba daļas augstumu skaita no lielākā cauruļvada teknes. Ja cauruļvadu iekšējais diametrs ir lielāks par 1400 mm, skataku darba daļas nav nepieciešamas. Skataku tekņu plauktiņi nepieciešami tikai tad, ja cauruļvadu iekšējais diametrs ir līdz 900 mm (ieskaitot), tekņu plauktiņu augstumam jābūt vienādam ar pusi no lielākā cauruļvada iekšējā diametra."; 1.18. izteikt būvnormatīva 80. punktu šādā redakcijā: "80. Skataku lūkas uzstāda: 80.1. ceļa (ielas) braucamajā daļā - vienā līmenī ar ceļa segumu saskaņā ar ceļa pārvaldītāja izdotajiem tehniskajiem noteikumiem; 80.2. zaļajā zonā - 20-70 mm augstāk par zemes virsmu; 80.3. neapbūvētā teritorijā - 200 mm augstāk par zemes virsmu; 80.4. uz ceļiem bez cietā seguma - ar vismaz 0,5 m platu aizsargapmali ap skatakas lūku vai atbilstoši ceļa apsaimniekotāja izdotajiem tehniskajiem noteikumiem. Ja nepieciešams, skatakām jāparedz noslēdzami vāki."; 1.19. izteikt būvnormatīva 85. punktu šādā redakcijā: "85. Pārkritumus ar augstumu līdz 3 m cauruļvadiem, kuru iekšējais diametrs ir 600 mm un lielāks, paredz lēzena profila ūdens pārgāzes veidā. Pārkritumus ar augstumu līdz 6 m cauruļvadiem, kuru iekšējais diametrs ir līdz 500 mm (ieskaitot), paredz akās stāvvada veidā, kura iekšējais diametrs nav mazāks par cauruļvada iekšējo diametru. Akās virs stāvvada jāizveido konstrukcija, kas dzēš ūdens kinētisko enerģiju, kā arī nodrošina konstrukciju ilgmūžību. Lai nesamazinātu darba telpu krītakām, kuru diametrs ir 1000 mm, pārkritumu paredz stāvvada veidā akas ārpusē."; 1.20. izteikt būvnormatīva 87. punkta ievaddaļu šādā redakcijā: "87. Lietusūdeņu uztveršanas akas jāparedz saskaņā ar kanalizējamās teritorijas vertikālo plānojumu:"; 1.21. aizstāt būvnormatīva 91. punktā skaitli "250" ar skaitli "200"; 1.22. izteikt būvnormatīva 113. punktu šādā redakcijā: "113. Atbilstoši kanalizācijas sistēmas operatora (ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja) prasībām notekūdeņi, ko kolektorā ievada no asenizācijas stacijas, nedrīkst saturēt rupjus mehāniskus piemaisījumus un smiltis."; 1.23. izteikt būvnormatīva 117. un 118. punktu šādā redakcijā: "117. Sūkņus, iekārtas un cauruļvadus izvēlas atkarībā no notekūdeņu un nogulšņu fizikāli ķīmiskajām īpašībām un celšanas augstuma, ņemot vērā sūkņu un spiedvadu raksturojumu, kā arī palaišanas secību. Katrā sūkņu stacijā jābūt vienam rezerves sūknim. Rezerves sūkni var neparedzēt sūkņu stacijā, ja tās ražība ir 3 l/s un mazāka un sistēma var akumulēt vismaz 25 % no kopējā diennakts notekūdeņu daudzuma. Pārsūknēšanai jāizvēlas tāds sūkņu ražīgums, lai netiktu applūdinātas zemākās teritorijas. Kanalizācijas dūņu, nogulšņu un smilšu pārsūknēšanai drīkst lietot hidroelevatorus un erliftus.