8.27. Article

Šķīrējtiesas sastāva izveide 1. Atbilstoši šai iedaļai izveidotā šķīrējtiesa pieņem lēmumu par prasībām, kas iesniegtas atbilstoši 8.23. pantam. 2. CETA Apvienotā komiteja pēc šā nolīguma stāšanās spēkā ieceļ piecpadsmit šķīrējtiesas locekļus. Pieci šķīrējtiesas locekļi ir kādas Eiropas Savienības dalībvalsts valstspiederīgie, pieci ir Kanādas valstspiederīgie11 un pieci ir trešo valstu valstspiederīgie. 3. CETA Apvienotā komiteja var nolemt palielināt vai samazināt šķīrējtiesas locekļu skaitu par skaitu, kas dalās ar trīs. Papildu locekļus ieceļ atbilstoši tādiem pašiem nosacījumiem, kā paredzēts 2. punktā. 4. Šķīrējtiesas locekļiem ir to attiecīgajās valstīs nepieciešamā kvalifikācija iecelšanai tiesneša amatā vai arī viņi ir juristi ar atzītu kompetenci. Viņi jābūt apliecinājušiem zināšanas starptautiskajās publiskajās tiesībās. Vēlams, lai viņiem būtu speciālās zināšanas, jo īpaši starptautiskajās ieguldījumu tiesībās, starptautiskajās tirdzniecības tiesībās un strīdu izšķiršanā, kas izriet no starptautiskiem ieguldījumu vai starptautiskiem tirdzniecības nolīgumiem. 5. Šķīrējtiesas locekļus, kas iecelti atbilstoši šai iedaļai, ieceļ uz piecu gadu termiņu, kas atjaunojams vienu reizi. Tomēr no 15 personām, kas ieceltas uzreiz pēc šā nolīguma stāšanās spēkā, septiņu personu (kuras nosaka ar izlozes palīdzību) pilnvaru termiņu pagarina līdz sešiem gadiem. Ja rodas vakances, tās uzreiz aizpilda. Persona, kas iecelta, aizstājot tādu šķīrējtiesas locekli, kuras pilnvaru termiņš nav beidzies, pilda amata pienākumus priekšgājēja atlikušo pilnvaru termiņu. Principā šķīrējtiesas loceklis, kas darbojas šķīrējtiesas sastāvā laikā, kad beidzas viņa pilnvaru termiņš, var turpināt darboties šajā sastāvā, līdz tiek sniegts galīgais nolēmums. 6. Šķīrējtiesa iztiesā lietas sastāvos, kuros ietilpst trīs šķīrējtiesas locekļi, no kuriem viens ir Eiropas Savienības dalībvalsts valstspiederīgais, viens - Kanādas valstspiederīgais un viens - trešās valsts valstspiederīgais. Šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs ir šķīrējtiesas loceklis, kas ir trešās valsts valstspiederīgais. 7. Tiesas priekšsēdētājs 90 dienu laikā pēc prasības iesniegšanas atbilstoši 8.23. pantam ieceļ šķīrējtiesas locekļus, kas veido šķīrējtiesas sastāvu lietas iztiesāšanai rotācijas kārtībā, lai nodrošinātu, ka sastāvu salikums ir nejaušs un neprognozējams, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgas iespējas strādāt visiem šķīrējtiesas locekļiem. 8. Šķīrējtiesas priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks atbild par organizatoriskiem jautājumiem, un viņus ieceļ uz divu gadu termiņu un izlozē no to šķīrējtiesas locekļu vidus, kas ir trešo valstu valstspiederīgie. Viņi pilda amata pienākumus rotācijas kārtībā, kā izlozējis CETA Apvienotās komitejas priekšsēdētājs. Priekšsēdētāja vietnieks aizstāj priekšsēdētāju laikā, kad viņš nav pieejams. 9. Neatkarīgi no 6. punkta noteikumiem strīdā iesaistītās puses var vienoties, ka lietu iztiesā viens šķīrējtiesas loceklis, ko gadījumatlasē ieceļ no trešās valsts valstspiederīgajiem. Atbildētājs ar izpratni izturas pret prasītāja lūgumu par to, ka lietu iztiesā viens šķīrējtiesas loceklis, jo īpaši, ja prasītājs ir mazs vai vidējs uzņēmums vai arī prasītā kompensācija vai zaudējumu atlīdzība ir salīdzinoši neliela. Šādu lūgumu izsaka pirms šķīrējtiesas sastāva izveides. 10. Šķīrējtiesa var izstrādāt savas darba procedūras. 11. Šķīrējtiesas locekļi nodrošina, ka viņi ir pieejami un spēj pildīt šajā iedaļā norādītos amatpienākumus. 12. Lai nodrošinātu šķīrējtiesas locekļu pieejamību, viņiem maksā ikmēneša honorāru, ko nosaka CETA Apvienotā komiteja. 13. Šā panta 12. punktā norādīto maksu abas Puses vienādā apmērā ieskaita ICSID sekretariāta pārvaldītā kontā. Gadījumā, ka viena Puse nesamaksā honorāru, otra Puse var nolemt to samaksāt. Jebkādi šādi Puses parādi nomaksājami, pieskaitot atbilstošos procentus. 14. Ja vien CETA Apvienotā komiteja nepieņem lēmumu saskaņā ar 15. punktu, lietas iztiesāšanai izveidotā šķīrējtiesas locekļu sastāva izmaksu un izdevumu summa, izņemot 12. punktā norādītās izmaksas, ir summa, kas noteikta atbilstoši ICSID konvencijas Administratīvo un finanšu noteikumu 14. noteikuma 1. punktam, kuri ir spēkā prasības iesniegšanas dienā, un ko šķīrējtiesa iedalījusi strīdā iesaistītajām pusēm saskaņā ar 8.39. panta 5. punktu. 15. CETA Apvienotā komiteja, pieņemot lēmumu, var pārveidot honorāru un citas izmaksas un izdevumus par regulāru atalgojumu un lemt par piemērojamo kārtību un nosacījumiem. 16. ICSID sekretariāts darbojas kā šķīrējtiesas sekretariāts un nodrošina tai piemērotu atbalstu. 17. Ja CETA Apvienotā komiteja nav veikusi iecelšanu atbilstoši 2. punktam 90 dienu laikā no dienas, kurā prasība iesniegta strīdu izšķiršanai, ICSID ģenerālsekretārs pēc vienas vai otras strīdā iesaistītās puses lūguma ieceļ šķīrējtiesas sastāvu, kurā ietilpst trīs šķīrējtiesas locekļi, ja vien strīdā iesaistītās puses nav vienojušās, ka lieta jāiztiesā vienam šķīrējtiesas loceklim. ICSID ģenerālsekretārs veic iecelšanu gadījumatlasē no esošo kandidātu vidus. ICSID ģenerālsekretārs nedrīkst iecelt par šķīrējtiesas priekšsēdētāju ne Kanādas, ne kādas Eiropas Savienības dalībvalsts valstspiederīgo, ja vien visas strīdā iesaistītās puses nevienojas citādi.