8.39. Article

Galīgais nolēmums 1. Ja šķīrējtiesa pieņem galīgo nolēmumu attiecībā uz atbildētāju, tā var piespriest tikai atsevišķi vai apvienojumā: a) finansiālu zaudējumu atlīdzināšanu un jebkādus piemērojamos procentus; b) īpašuma restitūciju. Šādā gadījumā nolēmumā norāda, ka restitūcijas vietā atbildētājs var segt finansiālos zaudējumus, kas atbilst īpašuma faktiskajai tirgus vērtībai laikā tieši pirms ekspropriācijas vai laikā, kad kļuva zināms par ekspropriāciju, atkarībā no tā, kas notiek agrāk, un jebkādus piemērojamos procentus, kas noteikti ar 8.12. pantu saderīgā veidā. 2. Pamatojoties uz 1. un 5. punktu, ja prasība ir celta atbilstoši 8.23. panta 1. punkta b) apakšpunktam: a) nolēmumā par finansiālu zaudējumu atlīdzināšanu un jebkādiem piemērojamajiem procentiem noteikts, ka summas saņēmējs ir vietējs uzņēmums; b) nolēmumā par īpašuma restitūciju noteikts, ka restitūcijas saņēmējs ir vietējs uzņēmums; c) nolēmumā par tiesāšanās izdevumu atlīdzību ieguldītājam noteikts, ka atlīdzības saņēmējs ir ieguldītājs; un d) nolēmumā norāda, ka tas ir sagatavots, neskarot tiesības, kas personai, izņemot personu, kura ir sniegusi atteikumu atbilstoši 8.22. pantam, var būt finansiālu zaudējumu vai īpašuma atlīdzināšanas jomā atbilstoši Puses tiesību aktiem. 3. Finansiālu zaudējumu atlīdzība nav lielāka nekā ieguldītāja vai attiecīgā gadījumā vietējā uzņēmuma zaudējumu summa, no kuras atņem jebkādu iepriekš jau sniegtu zaudējumu atlīdzību vai kompensāciju. Aprēķinot finansiālos zaudējumus, šķīrējtiesa arī samazina zaudējumu atlīdzību, ņemot vērā īpašuma restitūciju vai pasākuma atcelšanu vai grozīšanu. 4. Šķīrējtiesa nepiespriež zaudējumu atlīdzināšanu kā sodu. 5. Šķīrējtiesa nosaka, ka tiesvedības izmaksas sedz tiesvedībā zaudējusī strīdā iesaistītā puse. Izņēmuma gadījumos šķīrējtiesa var sadalīt izmaksas starp strīdā iesaistītajām pusēm, ja tā nosaka, ka sadalīšana ir atbilstoša, ņemot vērā prasības apstākļus. Citas pamatotas izmaksas, tostarp izmaksas par juridisko pārstāvību un palīdzību, sedz tiesvedībā zaudējusī strīdā iesaistītā puse, ja vien šķīrējtiesa nenosaka, ka šāda sadalīšana ir nepamatota, ņemot vērā prasības apstākļus. Ja ir apmierinātas tikai prasības daļas, izmaksas proporcionāli pielāgo prasību apmierināto daļu skaitam vai apmēram. 6. CETA Apvienotā komiteja apsver papildu noteikumus, kuru mērķis ir samazināt finanšu slogu prasītājiem, kas ir fiziskas personas vai mazi un vidēji uzņēmumi. Šādos papildu noteikumos jo īpaši var ņemt vērā šādu prasītāju finanšu resursus un pieprasīto kompensācijas summu. 7. Šķīrējtiesa un strīdā iesaistītās puses dara visu, lai nodrošinātu to, ka strīdu izšķiršanas process tiek īstenots savlaicīgi. Šķīrējtiesa sniedz savu galīgo nolēmumu 24 mēnešu laikā no dienas, kad prasība ir iesniegta saskaņā ar 8.23. pantu. Ja šķīrējtiesa pieprasa papildu laiku sava galīgā nolēmuma sniegšanai, tā norāda strīdā iesaistītajām pusēm kavēšanās iemeslus.
  1. a)) finansiālu zaudējumu atlīdzināšanu un jebkādus piemērojamos
  2. b)) īpašuma restitūciju. Šādā gadījumā nolēmumā norāda, ka
  3. a)) nolēmumā par finansiālu zaudējumu atlīdzināšanu un
  4. b)) nolēmumā par īpašuma restitūciju noteikts, ka restitūcijas
  5. c)) nolēmumā par tiesāšanās izdevumu atlīdzību ieguldītājam
  6. d)) nolēmumā norāda, ka tas ir sagatavots, neskarot tiesības,
asdeadlinefinejoint-stockpenaltyremunerationsalarytax-authorityvid