204. Article

Latvijas valsts teritorija, zona vai iecirknis, kam saistībā ar koiju herpesvīrusa slimību ir noteikta V kategorija, var iegūt I kategoriju, ja visās audzētavās, kurās valsts teritorijā, zonā vai iecirknī tiek turētas uzņēmīgās akvakultūras dzīvnieku sugas, ir īstenota šāda apkarošanas programma: 204.1. ir veikti šo noteikumu VIII nodaļā minētie kontroles pasākumi un apkarošanas pasākumi pēc neeksotisko infekcijas slimību konstatēšanas akvakultūras dzīvniekiem un oficiāli deklarētās inficētās audzētavas apkaimē ir izveidota buferzona, kurā ietilpst aizsardzības zona un uzraudzības zona; 204.2. visās aizsardzības zonā esošajās audzētavās, kurās tiek turētas uzņēmīgās akvakultūras dzīvnieku sugas un kuras nav oficiāli deklarētas par inficētām ar koiju herpesvīrusu, veic oficiālu izmeklēšanu: 204.2.1. laboratoriskiem izmeklējumiem ņem 10 zivju paraugus, ja ir novērotas koiju herpesvīrusa slimībai raksturīgas klīniskas vai post mortem pazīmes, vai 30 zivju paraugus, ja nav novērotas klīniskās vai post mortem pazīmes; 204.2.2. līdz aizsardzības zonas atcelšanai sezonā, kad ūdens temperatūra varētu būt sasniegusi 15 °C, reizi mēnesī organizē veselības pārbaudes un ņem paraugus laboratoriskiem izmeklējumiem atbilstoši šo noteikumu 8. pielikuma 3. punktam; 204.3. visas audzētavas, kas oficiāli deklarētas par inficētām ar koiju herpesvīrusu, iztukšo, iztīra, dezinficē un neizmanto vismaz sešas nedēļas. Kad visas vienā un tajā pašā aizsardzības zonā esošās oficiāli deklarētās inficētās audzētavas ir iztukšotas, ievēro ne mazāk kā trīs nedēļas ilgu sinhronizētu neizmantošanas periodu. Pēc neizmantošanas perioda beigām aizsardzības zonu pārveido par uzraudzības zonu. Dienests izveidotās aizsardzības un uzraudzības zonas robežās, ja tiek novēroti infekcijas slimības turpmāki uzliesmojumi citās līdz šim neinficētās audzētavās, var noteikt arī citu audzētavu iztukšošanu, iztīrīšanu, dezinficēšanu un neizmantošanu. Neizmantošanas perioda ilgumu dienests nosaka, izvērtējot audzētavu inficēšanās risku katrā gadījumā atsevišķi, un šis neizmantošanas periods ir ne mazāk kā sešas nedēļas ilgs; 204.4. visās oficiāli deklarētajās inficētajās audzētavās un visās citās aizsardzības un uzraudzības zonās esošajās audzētavās, kurās beidzies neizmantošanas periods, zivju krājumus atjauno vienā no šādiem veidiem: 204.4.1. ar zivīm, kas iegūtas no Eiropas Savienības dalībvalstīm, zonām vai iecirkņiem, kuros saistībā ar koiju herpesvīrusa slimību ir noteikta I kategorija; 204.4.2. pārejas periodā līdz 2020. gada 31. decembrim ar zivīm no Eiropas Savienības dalībvalstīm, zonām vai iecirkņiem, kuros tiek īstenota Eiropas Komisijā apstiprināta koiju herpesvīrusa slimības uzraudzības programma; 204.5. zivju krājumi ir atjaunoti tikai pēc tam, kad visas oficiāli deklarētās inficētās audzētavas ir iztukšotas, iztīrītas, dezinficētas un saskaņā ar šo noteikumu 204.3. apakšpunktu ir beidzies to neizmantošanas periods; 204.6. visās audzētavās pēc apkarošanas programmas pabeigšanas īsteno divu vai četru gadu uzraudzības programmu, kas attiecas arī uz paraugu ņemšanas punktiem savvaļas ūdensdzīvnieku populācijā, ja Latvijas valsts teritorijas daļā audzētavu vai divvāku molusku audzēšanas zonu mērķtiecīga uzraudzība nesniedz pietiekami daudz epizootoloģisku datu un ja ūdensdzīvnieku populācijās atrod vienu vai vairākas uzņēmīgu dzīvnieku sugas. 205