27. Article

PALĪDZĪBA NODOKĻU IEKASĒŠANĀ 1. Līgumslēdzējas Valstis sniedz palīdzību viena otrai ieņēmumu prasījumu iekasēšanā. 1. un 2. pants neierobežo šīs palīdzības sniegšanu. Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes var, savstarpēji vienojoties, izšķirt jautājumu par šī panta piemērošanas veidu. 2. Šajā pantā termins "ieņēmumu prasījums" nozīmē šādu nodokļu nenomaksāto summu, ciktāl no tā izrietošā nodokļu uzlikšana nav pretrunā ar šo Konvenciju vai jebkuru citu instrumentu (vienošanos), kura puses ir Līgumslēdzējas Valstis, kā arī ar šo summu saistītos procentus, administratīvos sodus un iekasēšanas vai līdzekļu saglabāšanas pasākumu izmaksas: a) Japānā: (i) 2. panta 1. daļas a) punkta (i) līdz (iv) apakšpunktos minētie nodokļi; (ii) īpašs uzņēmumu nodoklis rekonstrukcijai; (iii) patēriņa nodoklis; (iv) vietējais patēriņa nodoklis; (v) mantojuma nodoklis; un (vi) dāvinājuma nodoklis; b) Latvijā: (i) 2. panta 1. daļas b) punktā minētie nodokļi; (ii) pievienotās vērtības nodoklis; un (iii) nekustamā īpašuma nodoklis; c) jebkurš cits nodoklis, par kuru laiku pa laikam var vienoties Līgumslēdzēju Valstu valdības, apmainoties ar diplomātiskām notām; d) jebkuri identiski vai pēc būtības līdzīgi nodokļi, kuri tiek uzlikti pēc šīs konvencijas parakstīšanas datuma papildus a), b) vai c) punktā noteiktajiem nodokļiem vai aizstājot tos. 3. Kad Līgumslēdzējas Valsts ieņēmumu prasījums ir izpildāms saskaņā ar šīs Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem, un to nav nomaksājusi persona, kas tajā laikā nevar aizkavēt tā iekasēšanu saskaņā ar šīs Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem, pēc šīs Līgumslēdzējas Valsts pieprasījuma, šo ieņēmumu prasījumu pieņem otras Līgumslēdzējas Valsts kompetentā iestāde iekasēšanas mērķiem. Šo ieņēmumu prasījumu iekasē šī otra Līgumslēdzēja Valsts saskaņā ar tās normatīvo aktu noteikumiem, kas piemērojami tās savu nodokļu piedziņai un iekasēšanai, it kā ieņēmumu prasījums būtu šīs otras Līgumslēdzējas Valsts ieņēmumu prasījums, kas atbilstu nosacījumiem, kas atļauj šai otrai Līgumslēdzējai Valstij veikt pieprasījumu saskaņā ar šo daļu. 4. Kad Līgumslēdzējas Valsts ieņēmumu prasījums ir prasījums, par kuru šī Līgumslēdzēja Valsts var, saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem, veikt līdzekļu saglabāšanas pasākumus, lai nodrošinātu to iekasēšanu, pēc šīs Līgumslēdzējas Valsts kompetentās iestādes pieprasījuma, otras Līgumslēdzējas Valsts kompetentā iestāde pieņem šo ieņēmumu prasījumu, lai veiktu līdzekļu saglabāšanas pasākumus. Šī otra Līgumslēdzēja Valsts veic līdzekļu saglabāšanas pasākumus par šo ieņēmumu prasījumu saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem, it kā ieņēmumu prasījums būtu šīs otras Līgumslēdzējas Valsts prasījums, pat ja šo pasākumu piemērošanas laikā ieņēmumu prasījums nav izpildāms pirmajā Līgumslēdzējā Valstī vai to nav nomaksājusi persona, kam ir tiesības aizkavēt tā iekasēšanu. 5. Neatkarīgi no 3. un 4. daļas noteikumiem, Līgumslēdzējas Valsts kompetentās iestādes pieņemtajam ieņēmumu prasījumam atbilstoši 3. un 4. daļai šajā Līgumslēdzējā Valstī netiek piemēroti termiņi, kā arī netiek piešķirta nekāda ieņēmumu prasījumam piemērojama prioritāte saskaņā ar šīs Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem, ņemot vērā tā būtību kā tādu. Papildus, Līgumslēdzējas Valsts kompetentās iestādes pieņemtajam ieņēmumu prasījumam atbilstoši 3. un 4. daļai šajā Līgumslēdzējā Valstī nav piemērojamas nekādas prioritātes kādas šim ieņēmumu prasījumam piemērojamas saskaņā ar otras Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem. 6. Līgumslēdzējas Valsts veiktajām darbībām šīs Līgumslēdzējas Valsts kompetentās iestādes pieņemtā ieņēmumu prasījuma iekasēšanā atbilstoši 3. un 4. daļai, kuru rezultātā, ja tās veiktu otra Līgumslēdzēja Valsts, tiktu apturēti vai pārtraukti ieņēmumu prasījumam piemērojamie termiņi saskaņā ar šīs otras Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem, ir tāda pati ietekme saskaņā ar šīs otras Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem. Pirmās minētās Līgumslēdzējas Valsts kompetentā iestāde informē otras Līgumslēdzējas Valsts kompetento iestādi par šādu darbību veikšanu. 7. Lieta par Līgumslēdzējas Valsts ieņēmumu prasījuma pastāvēšanu, spēkā esamību vai summu netiek ierosināta otras Līgumslēdzējas Valsts tiesās vai administratīvajās iestādēs. 8. Ja jebkurā laikā pēc Līgumslēdzējas Valsts kompetentās iestādes veiktā pieprasījuma saskaņā ar 3. un 4. daļu un pirms otra Līgumslēdzēja Valsts ir iekasējusi un pārskaitījusi atbilstošo ieņēmumu prasījuma summu pirmajai Līgumslēdzējai Valstij, atbilstošais ieņēmumu prasījums vairāk nav uzskatāms par: a) pirmās minētās Līgumslēdzējas Valsts ieņēmumu prasījumu saskaņā ar 3. daļā minēto pieprasījumu, kas ir izpildāms saskaņā ar šīs Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem un ko nav nomaksājusi persona, kas tajā laikā, saskaņā ar šīs Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem, nevar aizkavēt tā iekasēšanu vai b) pirmās minētās Līgumslēdzējas Valsts ieņēmumu prasījumu saskaņā ar 4. daļā minēto pieprasījumu, par kuru šī Līgumslēdzēja Valsts var, saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem, veikt līdzekļu saglabāšanas pasākumus, lai nodrošinātu tā iekasēšanu pirmās minētās Līgumslēdzējas Valsts kompetentā iestāde nekavējoties paziņo otras Līgumslēdzējas Valsts kompetentajai iestādei par šo faktu un, pēc otrās Līgumslēdzējas Valsts kompetentās iestādes izvēles, pirmās minētās Līgumslēdzējas Valsts kompetentā iestāde vai nu pārtrauc uz laiku vai atsauc savu pieprasījumu. 9. Nekādā gadījumā šī panta noteikumi nav interpretējami tādējādi, ka tie uzliktu Līgumslēdzējai Valstij pienākumu: a) veikt administratīvos pasākumus, kas neatbilst vienas vai otras Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem un administratīvajai praksei; b) veikt pasākumus, kas būtu pretrunā ar sabiedrisko kārtību; c) sniegt palīdzību, ja otra Līgumslēdzēja Valsts nav attiecīgi veikusi visus iespējamos iekasēšanas vai līdzekļu saglabāšanas pasākumus, kas pieejami saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem vai administratīvo praksi; d) sniegt palīdzību gadījumos, ja šīs Līgumslēdzējas Valsts administratīvais slogs ir acīmredzami nesamērīgs ar labumu, ko gūtu otra Līgumslēdzēja Valsts.