31. Article

DARBĪBAS IZBEIGŠANA Šī konvencija ir spēkā, līdz Līgumslēdzēja Valsts tās darbību neizbeidz. Ikviena Līgumslēdzēja Valsts var izbeigt Konvencijas darbību, iesniedzot paziņojumu par izbeigšanu pa diplomātiskiem kanāliem otrajai Līgumslēdzējai Valstij vismaz sešus mēnešus pirms jebkura kalendārā gada beigām, kas sākas pēc piecu gadu termiņa beigām no Konvencijas spēkā stāšanās datuma. Šajā gadījumā Konvencija zaudē spēku: a) Japānā: (i) attiecībā uz nodokļiem, ko uzliek, pamatojoties uz taksācijas gadu - sākot ar nodokļiem, kas uzlikti 1. janvārī vai pēc tā kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā iesniegts paziņojums; un (ii) attiecībā uz nodokļiem, ko neuzliek, pamatojoties uz taksācijas gadu - sākot ar nodokļiem, kas uzlikti 1. janvārī vai pēc tā kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā iesniegts paziņojums; un b) Latvijā: (i) attiecībā uz nodokļiem, ko ietur ienākuma izmaksas brīdī - sākot ar ienākumu, kas gūts 1. janvārī vai pēc tā kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā iesniegts paziņojums; un (ii) attiecībā uz pārējiem nodokļiem - sākot ar nodokļiem, kas maksājami par jebkuru taksācijas gadu, kas sākas janvāra pirmajā dienā vai pēc tās kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā iesniegts paziņojums. TO APLIECINOT, būdami attiecīgo valdību pienācīgi pilnvaroti, šo konvenciju ir parakstījuši. Parakstīts Tokijā divos eksemplāros 2017. gada 18. janvārī angļu valodā. Latvijas Republikas vārdā: Dana Reizniece-Ozola Finanšu ministre Japānas vārdā: Motome Takisawa Ārlietu parlamentārais viceministrs PROTOKOLS Parakstot Latvijas Republikas un Japānas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas attiecībā uz ienākuma nodokļiem, ļaunprātīgas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu (turpmāk - "Konvencija"), Latvijas Republika un Japāna vienojas par šādiem noteikumiem, kas ir Konvencijas neatņemama sastāvdaļa. 1. Attiecībā uz Konvencijas 7. pantu: a) Konvencijas 7.panta 1. līdz 6. daļa tiek izslēgta un aizstāta ar šādiem noteikumiem datumā, par kuru Līgumslēdzēju Valstu valdības vienojušās, apmainoties ar diplomātiskām notām: "1. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma peļņai tiek uzlikti nodokļi tikai šajā Līgumslēdzējā Valstī, izņemot, ja uzņēmums veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur esošu pastāvīgo pārstāvniecību. Ja uzņēmums veic uzņēmējdarbību minētajā veidā, peļņai, kas saskaņā ar 2. daļas noteikumiem attiecināma uz pastāvīgo pārstāvniecību, var uzlikt nodokļus šajā otrajā Līgumslēdzējā Valstī. 2. Šī panta un 23. panta mērķiem 1. daļā minētā peļņa, kas katrā Līgumslēdzējā Valstī ir attiecināma uz pastāvīgo pārstāvniecību, ir peļņa, ko tā varētu gūt īpaši darījumos ar citām uzņēmuma struktūrvienībām, ja tā būtu atsevišķs un neatkarīgs uzņēmums, kas veic tādas pašas vai līdzīgas darbības saskaņā ar tādiem pašiem vai līdzīgiem nosacījumiem, ņemot vērā uzņēmuma veiktās darbības, izmantotos aktīvus un pārņemtos riskus, izmantojot tā pastāvīgo pārstāvniecību vai citas struktūrvienības. 3. Ja saskaņā ar 2. daļu Līgumslēdzēja Valsts koriģē peļņu, kas attiecināma uz vienas vai otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma pastāvīgo pārstāvniecību un attiecīgi uzliek nodokļus uzņēmuma peļņai, kurai uzlikti nodokļi otrā Līgumslēdzējā Valstī, šī otrā Līgumslēdzēja Valsts, tik lielā mērā, cik nepieciešams novērst nodokļu dubulto uzlikšanu šai peļņai, veic atbilstošu šai peļņai uzliktā nodokļa summas korekciju. Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes, ja nepieciešams, konsultējas viena ar otru šī korekcijas aprēķināšanā. 4. Ja peļņa ietver ienākumus, kas nav atsevišķi atrunāti citos šīs konvencijas pantos, tad šo pantu noteikumus neietekmē šī panta noteikumi." b) Konvencijas 7. panta 1. līdz 4. daļas noteikumi, kas grozīti ar a) punkta noteikumiem, ir piemērojami uzņēmuma peļņai par jebkuru taksācijas gadu, kas sākas datumā, par kuru vienojušās Līgumslēdzēju Valstu valdībām, apmainoties ar a) punktā minētajām diplomātiskajām notām, vai pēc tā. Līdz 7. panta 1. līdz 4. daļas noteikumu, kas grozīti ar a) punkta noteikumiem, piemērošanai turpina piemērot sākotnējos 7. panta 1. līdz 6. daļas noteikumus. 2. Attiecībā uz Konvencijas 25. panta 5. daļu: a) Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes, savstarpēji vienojoties, nosaka kārtību, lai nodrošinātu arbitrāžas lēmuma ieviešanu divu gadu laikā no Konvencijas 25. panta 5. daļā minētā pieprasījuma izskatīt lietu arbitrāžā iesniegšanas, ja vien lietā, par kuru ir iesniegts pieprasījums to izskatīt arbitrāžā, tieši iesaistītās personas darbības vai bezdarbība nekavē lietas izšķiršanu vai, ja Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes un šī persona nav vienojušās citādi. b) Arbitrāžas kolēģija tiek izveidota saskaņā ar šādiem noteikumiem: (i) Arbitrāžas kolēģija sastāv no trīs arbitriem - fiziskām personām, kam ir kompetence vai speciālas zināšanas starptautisko nodokļu jautājumos. (ii) Līgumslēdzēju Valstu katra kompetentā iestāde ieceļ vienu arbitru, neatkarīgi no tā, vai viņš ir vienas vai otras Līgumslēdzējas Valsts piederīgais vai nav. Līgumslēdzēju Valstu kompetento iestāžu ieceltie divi arbitri ieceļ trešo arbitru, kas ir arbitrāžas kolēģijas priekšsēdētājs saskaņā ar kārtību, par kuru vienojušās Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes. (iii) Neviens arbitrs nav vienas vai otras Līgumslēdzējas Valsts nodokļu iestādes darbinieks, kā arī nekādā statusā nav bijis iesaistīts lietas, par kuru iesniegts pieprasījums izskatīt to arbitrāžā, izskatīšanā. Trešais arbitrs nav nevienas Līgumslēdzējas Valsts piederīgais, kā arī tam nav bijusi parastā dzīvesvieta nevienā Līgumslēdzējā Valstī, kā arī tas nav bijis nodarbināts nevienā Līgumslēdzējā Valstī. (iv) Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes nodrošina, ka pirms to darbošanās arbitrāžas tiesvedībā visi arbitri katrai Līgumslēdzēju Valstu kompetentajai iestādei nosūtītajos paziņojumos piekrīt ievērot un būt pakļautiem tādiem pašiem konfidencialitātes un informācijas neizpaušanas pienākumiem, kas minēti Konvencijas 26. panta 2. daļā un saskaņā ar Līgumslēdzēju Valstu normatīvajiem aktiem. (v) Līgumslēdzēju Valstu katra kompetentā iestāde sedz tās ieceltā arbitra izmaksas un savus izdevumus. Trešā arbitra izmaksas un citus ar arbitrāžas tiesvedības vešanu saistītos izdevumus vienādās daļās sedz Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes. c) Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes sniedz arbitrāžas lēmuma pieņemšanai nepieciešamo informāciju visiem arbitriem bez nepamatotas kavēšanās. d) Uz arbitrāžas lēmumu attiecas šāda kārtība: (i) Arbitrāžas lēmums nav precedents. (ii) Arbitrāžas lēmums ir galīgs, ja vien vienas vai otras Līgumslēdzējas Valsts tiesa neuzskata to par neizpildāmu sakarā ar Konvencijas 25. panta 5. daļas, šīs daļas vai jebkura kārtības noteikuma, kas noteikts saskaņā ar a) punktu, pārkāpumu, kas var būtiski ietekmēt lēmumu. Ja tiek konstatēts, ka lēmums ir neizpildāms pārkāpuma dēļ, tiek uzskatīts, ka pieprasījums izskatīt lietu arbitrāžā nav iesniegts, un arbitrāžas process nav noticis (izņemot b) punkta (iv) un (v) apakšpunktā noteikto). e) Ja jebkurā laikā pirms arbitrāžas kolēģija ir pieņēmusi lēmumu lietā attiecībā uz Līgumslēdzēju Valstu kompetentajām iestādēm un personu, kas iesniedza pieprasījumu izskatīt lietu arbitrāžā: (i) Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes panāk savstarpēju vienošanos, lai atrisinātu lietu saskaņā ar Konvencijas 25. panta 2. daļu; vai (ii) šī persona atsauc pieprasījumu izskatīt lietu arbitrāžā; vai (iii) lēmumu lietā pieņem vienas vai otras Līgumslēdzējas Valsts tiesa vai administratīvais tribunāls arbitrāžas tiesvedības laikā, tiek izbeigtas procedūras lietā saskaņā ar Konvencijas 25. pantu. f) Ja lietā, par kuras izskatīšanu arbitrāžā ir iesniegts pieprasījums, ir uzsākta tiesvedība vai iesniegta apelācijas sūdzība, tiek uzskatīts, ka lietā tieši iesaistītā persona nav pieņēmusi savstarpējo vienošanos, ar kuru tiek ieviests arbitrāžas lēmums lietā, ja jebkura lietā tieši iesaistītā persona, kas ir puse tiesvedībā vai apelācijas tiesvedībā, 60 dienu laikā pēc arbitrāžas kolēģijas lēmuma saņemšanas neatsauc visus arbitrāžas tiesvedībā atrisinātos jautājumus no izskatīšanas atbilstošajā tiesā vai administratīvajā tribunālā. Šajā gadījumā Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes neturpina lietas tālāku izskatīšanu. g) Konvencijas 25. panta 5. daļas noteikumi un šīs daļas noteikumi netiek piemēroti lietās, uz kurām attiecas Konvencijas 4. panta 3. daļa. TO APLIECINOT, būdami attiecīgo valdību pienācīgi pilnvaroti, šo protokolu ir parakstījuši. Parakstīts Tokijā divos eksemplāros 2017. gada 18. janvārī angļu valodā. Latvijas Republikas vārdā: Dana Reizniece-Ozola Finanšu ministre Japānas vārdā: Motome Takisawa Ārlietu parlamentārais viceministrs