12. Article

Pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem Pieteikuma iesniedzēji iesnieguši lūgumu paplašināt prasījuma robežas, izvērtējot arī Interešu konflikta novēršanas likuma 24. panta 1.1 daļas atbilstību Satversmes 91. panta pirmajam teikumam (sk. Pieteikuma iesniedzēju viedokli pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem lietas materiālu 155.-156. lpp.). Kā procesuāls lūgums arī šis jautājums var tikt izvērtēts pirms lietas izskatīšanas pēc būtības. 12.1. Interešu konflikta novēršanas likuma 24. panta 1.1 daļa nosaka: "(11) Valsts amatpersona, kura vienlaikus ir arī advokāts, deklarācijā, sniedzot informāciju, kas ir saistīta ar advokāta profesionālo darbību: 1) sniedz informāciju par citiem amatiem, ko tā ieņem papildus valsts amatpersonas amatam, kā arī par uzņēmuma līgumiem vai pilnvarojumiem, kurus tā veic vai kuros noteiktās saistības pilda (šā panta pirmās daļas 3. punkts), norādot tikai informāciju par advokāta profesionālo pienākumu pildīšanu, un norāda to kā citu amatu, ko tā pilda papildus valsts amatpersonas amatam; 2) sniedz informāciju par pārskata periodā gūtajiem visu veidu ienākumiem (šā panta pirmās daļas 8.punkts) no advokāta profesionālās darbības, norādot kopējo gūto ienākumu summu, bet neidentificējot ienākumu avotus - fiziskās vai juridiskās personas; 3) nenorāda informāciju par tās veiktajiem darījumiem advokāta profesionālās darbības ietvaros (šā panta pirmās daļas 9. punkts)." Vispārējās prasības par valsts amatpersonas deklarācijā norādāmās informācijas saturu ir noteiktas Interešu konflikta novēršanas likuma 24. panta pirmajā daļā. Šī norma attiecas uz visām valsts amatpersonām, tostarp arī maksātnespējas procesa administratoriem. Savukārt Interešu konflikta novēršanas likuma 24. panta 1.1 daļa paredz īpašus noteikumus attiecībā uz valsts amatpersonas deklarācijā norādāmās informācijas apjomu tām valsts amatpersonām, kuras vienlaikus ieņem arī advokāta amatu. Pieteikums iesniegts Satversmes tiesā 2016. gada 27. aprīlī. Savukārt Interešu konflikta novēršanas likuma 24. panta 1.1 daļa stājusies spēkā 2016. gada 13. jūlijā. Tātad pieteikuma iesniegšanas brīdī Pieteikuma iesniedzējiem nebija iespējas apstrīdēt šīs normas atbilstību Satversmes 91. panta pirmajam teikumam. 12.2. Satversmes tiesa vairākkārt secinājusi, ka noteiktos gadījumos var tikt paplašinātas prasījuma robežas jau ierosinātās lietās (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2007. gada 19. decembra sprieduma lietā Nr. 2007-13-03 6. punktu un 2008. gada 17. janvāra sprieduma lietā Nr. 2007-11-03 18. punktu). Lai secinātu, vai kādā konkrētā gadījumā prasījuma robežas ir iespējams un nepieciešams paplašināt, jānoskaidro, pirmkārt, vai tā norma, attiecībā uz kuru prasījums tiek paplašināts, ir tik cieši saistīta ar lietā expressis verbis apstrīdēto normu, ka tās izvērtēšana iespējama tā paša pamatojuma ietvaros, vai nepieciešama konkrētās lietas izlemšanai un, otrkārt, vai prasījuma robežu paplašināšana ir nepieciešama Satversmes tiesas procesa principu ievērošanai (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2008. gada 3. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2007-23-01 17. punktu, 2010. gada 25. novembra sprieduma lietā Nr. 2010-06-01 17.1. punktu un 2011. gada 20. oktobra sprieduma lietā Nr. 2010-72-01 15. punktu). Maksātnespējas likuma 9. panta pirmās daļas otrais teikums un Interešu konflikta novēršanas likuma 4. panta pirmās daļas 26. punkts ar Satversmes tiesas spriedumu lietā Nr. 2015-03-01 tika atzīti par neatbilstošiem Satversmes 106. pantam, ciktāl tie nenodrošina maksātnespējas procesa administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai. Saeimā 2016. gada 3. februārī iesniegtā likumprojekta Nr. 501/Lp12 "Grozījums likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"" anotācijā ir norādīts: "[..] līdz brīdim, kad tiks pieņemts vispusīgi izsvērts regulējums, kas novērsīs Satversmes tiesas konstatētās kļūdas, ir nepieciešams nekavējoties pieņemt pagaidu noregulējumu, kas pagarinātu Likumā noteikto termiņu, kurā Likuma 4. panta pirmās daļas 26. punktā minētā valsts amatpersona iesniedz deklarāciju, kas iesniedzama, stājoties amatā" (sk. minētā likumprojekta anotācijas 1. punktu). Arī Saeima savā atbildes rakstā norāda, ka Interešu konflikta novēršanas likuma 24. panta 1.1 daļā noteiktais valsts amatpersonas deklarācijā norādāmās informācijas saturs un pārejas noteikumu 22.2 punktā paredzētais pārejas termiņš ir risinājums, ar kuru likumdevējs centies novērst Satversmes tiesas spriedumā lietā Nr. 2015-03-01 konstatētās tiesiskā regulējuma nepilnības un nodrošināt maksātnespējas procesa administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai (sk. Saeimas atbildes rakstu lietas materiālu 115. lpp.). Tādējādi pastāv cieša saistība starp apstrīdētajām normām un Interešu konflikta novēršanas likuma 24. panta 1.1 daļu. Satversmes tiesa ņem vērā arī to, ka gan Saeima, gan vairākas lietā pieaicinātās personas ir analizējušas Interešu konflikta novēršanas likuma 24. panta 1.1 daļā noteikto valsts amatpersonas deklarācijā norādāmās informācijas saturu kā vienu no būtiskākajiem apstākļiem, kas varētu radīt atšķirīgu attieksmi pret maksātnespējas procesa administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, un tiem maksātnespējas procesa administratoriem, kuri nav piederīgi advokāta profesijai. Tādējādi lietā apkopotie materiāli ir pietiekami, lai izskatāmās lietas ietvaros izvērtētu arī šīs normas atbilstību Satversmes 91. panta pirmajam teikumam. Proti, no Satversmes tiesas procesa ekonomijas viedokļa būtu lietderīgi paplašināt prasījumu un šo normu izvērtēt jau uzsāktās lietas ietvaros. Līdz ar to izskatāmajā lietā ir izvērtējama arī Interešu konflikta novēršanas likuma 24. panta 1.1 daļas atbilstība Satversmes 91. panta pirmajam teikumam.