4. Article

Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija - uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes 91. panta pirmajam teikumam. Tieslietu ministrija noraida Pieteikuma iesniedzēju apgalvojumu, ka maksātnespējas procesa administratori, kuri nav advokāti, ir valsts amatpersonas, bet maksātnespējas procesa administratori, kuri ir advokāti, nav valsts amatpersonas. No Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr. 2015-03-01 izrietot, ka visi maksātnespējas procesa administratori uzskatāmi par valsts amatpersonām, tomēr attiecībā uz advokātiem nepieciešams noteikt tādu tiesisko regulējumu, kas nodrošinātu advokāta profesionālās darbības garantijas. Izšķiršanās par to, vai maksātnespējas procesa administratori savā amata darbībā ir pielīdzināmi valsts amatpersonām, esot likumdevēja kompetences jautājums, un šāda pielīdzināšana pati par sevi vēl nenozīmējot neatbilstību Satversmei. Tādējādi apstrīdētās normas neparedzot atšķirīgu attieksmi un neradot Satversmes 91. panta pirmajā teikumā noteikto pamattiesību ierobežojumu. Tieslietu ministrija norāda, ka brīdis, ar kuru maksātnespējas procesa administratoriem noteikts valsts amatpersonas statuss, visiem šīs profesijas pārstāvjiem ir viens un tas pats, proti, 2016. gada 1. janvāris. Ar šo brīdi uz visiem maksātnespējas procesa administratoriem neatkarīgi no viņu papildus ieņemamā amata vai papildus veicamās profesionālās darbības attiecoties valsts amatpersonām noteiktie ierobežojumi, aizliegumi, pienākumi un atbildība. Savukārt Interešu konflikta novēršanas likuma pārejas noteikumu 22.2 punkts nosakot brīdi, ar kuru šajā normā norādītajām valsts amatpersonām rodas viens no likumā noteiktajiem pienākumiem, proti, pienākums iesniegt valsts amatpersonas deklarāciju. Šīs normas mērķis esot nodrošināt, lai netiktu pārkāptas maksātnespējas procesa administratora kā valsts amatpersonas un vienlaikus arī advokāta profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, proti, novērst iespējamu advokāta neatkarības un konfidencialitātes principa pārkāpumu līdz nepieciešamo grozījumu izdarīšanai normatīvajos tiesību aktos. Tādējādi minētā norma esot viens no līdzekļiem, ar kuriem tiek novērstas Satversmes tiesas spriedumā konstatētās tiesiskā regulējuma nepilnības. Tieslietu ministrija atzīst, ka Interešu konflikta novēršanas likums paredz atšķirīgu attieksmi pret tiem maksātnespējas procesa administratoriem, kuri ir arī advokāti, iepretī citiem maksātnespējas procesa administratoriem. Katrai personu grupai esot noteikts atšķirīgs sākotnējās deklarācijas iesniegšanas termiņš un atšķirīgs valsts amatpersonas deklarācijā norādāmo ziņu apjoms. Tomēr Tieslietu ministrija pievienojas Saeimas paustajiem apsvērumiem par to, ka šādai atšķirīgai attieksmei ir objektīvs un saprātīgs pamats. Tieslietu ministrija norāda, ka Pieteikuma iesniedzēji pieteikumā ietvēruši apsvērumus par to, ka valsts amatpersonas statuss pēc būtības neesot savienojams ar maksātnespējas procesa administratora amatu, bet šis jautājums jau esot izvērtēts iepriekšējos Satversmes tiesas nolēmumos un pieņemtais risinājums atzīts par Satversmei atbilstošu. Tas, ka uz maksātnespējas procesa administratoriem attiecināms Interešu konflikta novēršanas likuma regulējums, neierobežojot Maksātnespējas likuma regulējuma piemērošanu. Tādējādi valsts amatpersonas statusa noteikšana neesot pretrunā ar maksātnespējas jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem un valsts amatpersonas statuss esot savienojams ar maksātnespējas procesa administratora profesionālo darbību. Apstrīdētās normas neesot pretrunā ar Satversmes 91. panta pirmo teikumu.