3. Article

Inspekcijā 2017. gada 17. februārī izvērtēta Objekta atbilstība kultūras pieminekļa statusam un konstatēts, ka Objekta ziemeļu dienvidu virzienā orientētajam korpusam ārsienas saglabājušās daļēji. Vislabākajā stāvoklī ir pret ceļu vērstā austrumu ārsiena un ziemeļu gala siena, kurās konstatējamas nelielas plaisas, apmetuma atslāņošanās un apdrupušas ailu apmales. Dienvidu gala sienu pāršķēlušas vertikālas plaisas, notikušas mūra deformācijas. Izbrukusi pret dzirnavu kanālu vērstā rietumu siena. Ziemeļu gala piebūvei gan laukakmeņu, gan sarkano ķieģeļu mūra sienās vērojamas vertikālas, caurejošas plaisas, tās dienvidu siena saplaisājusi un mūris sasvēries austrumu virzienā. Nav saglabājušies ne logi, ne durvis. Dzirnavu aizsprosts zudis, sausais dzirnavu kanāls piebiris ar sagruvušo ārsienu atliekām. Uzklausot Objekta īpašnieku, Alūksnes novada pašvaldību un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Inspekcija noskaidroja, ka, ievērojot Ministru kabineta 2002. gada 15. janvāra noteikumos Nr. 27 "Noteikumi par upēm (upju posmiem), uz kurām zivju resursu aizsardzības nolūkā aizliegts būvēt un atjaunot hidroelektrostaciju aizsprostus un veidot jebkādus mehāniskus šķēršļus" noteikto, Objekta atjaunošana atbilstoši tā sākotnējai funkcijai faktiski nav iespējama, jo aizsprosta uz upes atjaunošana nav atļauta. Ievērojot minēto, lai arī atsevišķas daļas vēl ir saglabājušās, Objekts ar tā specifisko kultūrvēsturisko vērtību uzskatāms par zudušu un saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 15. pantu izslēdzams no Pieminekļu saraksta.