1. Article

Izdarīt Nacionālajā gatavības plānā naftas, bīstamo vai kaitīgo vielu piesārņojuma gadījumiem jūrā (apstiprināts ar Ministru kabineta 2010. gada 21. maija rīkojumu Nr. 283 "Par Nacionālo gatavības plānu naftas, bīstamo vai kaitīgo vielu piesārņojuma gadījumiem jūrā" (Latvijas Vēstnesis, 2010, 83. nr.)) (turpmāk - plāns) šādus grozījumus: 1.1. sadaļā "Plānā lietotie termini": 1.1.1. izteikt terminus alfabēta secībā; 1.1.2. izteikt terminu "Juridiskais padomnieks" šādā redakcijā: "Juridiskais padomnieks (LA) - Latvijas Jūras administrācijas norīkots eksperts, kas atbilstoši savai kompetencei sniedz rekomendācijas par administratīva un juridiska rakstura jautājumiem avārijas seku likvidācijas pasākumos, var būt arī Starptautiskās Jūrniecības organizācijas eksperts;"; 1.1.3. izteikt terminu "Negadījums" šādā redakcijā: "Negadījums - notikums, tai skaitā smags negadījums saistībā ar iekārtu vai savienoto infrastruktūru jūrā, kas izraisījis vai draud izraisīt naftas, bīstamo vai kaitīgo vielu piesārņojumu jūrā;"; 1.1.4. papildināt sadaļu ar terminu "Naftas izpētes un ieguves iekārta" (alfabēta secībā) šādā redakcijā: "Naftas izpētes un ieguves iekārta - jebkura jūrā nostiprināta, peldoša vai stacionāra iekārta vai konstrukcija, kuru izmanto ogļūdeņražu izpētei un ieguvei vai ogļūdeņražu iekraušanai vai izkraušanai (turpmāk - iekārta);"; 1.1.5. papildināt sadaļu ar terminu "Iekārtas operators" (alfabēta secībā) šādā redakcijā: "Iekārtas operators - komersants, kuru licenciāts ir iecēlis, lai tas veiktu naftas nozares darbības jūrā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ogļūdeņražu meklēšanu, izpēti un ieguvi;"; 1.2. izteikt I sadaļu "Ievads" šādā redakcijā: "I. Ievads Jūras negadījuma dēļ izlijušas naftas, bīstamo vai kaitīgo vielu noplūdes seku likvidācija tiek organizēta saskaņā ar 1990. gada Starptautisko konvenciju par gatavību, reaģēšanu un sadarbību naftas piesārņojuma gadījumā (turpmāk - OPRC konvencija), 2000. gada Protokolu par gatavību, reaģēšanu un sadarbību piesārņojuma gadījumos ar bīstamām un kaitīgām vielām (turpmāk - OPRC-HNS protokols), 1992. gada Konvenciju par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību (turpmāk - Helsinku konvencija), kā arī Nacionālo gatavības plānu naftas, bīstamo vai kaitīgo vielu piesārņojuma gadījumiem jūrā (turpmāk - plāns). Plāna mērķis ir noteikt kārtību, kādā valsts un pašvaldību iestādes, kuras minētas Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā un šajā plānā, rīkosies naftas, bīstamo vai kaitīgo vielu neparedzētas noplūdes gadījumā jūrā. Plāns nosaka trauksmes izziņošanas, piesārņojuma novērtēšanas, situācijas kontroles, operatīvās vadības un avārijas seku likvidācijas pasākumu secību naftas, bīstamo vai kaitīgo vielu neparedzētas izplūdes gadījumā. Plāns ir piemērojams jebkuram negadījumam jūrā, kas izraisa vai draud izraisīt piesārņojumu Latvijas ūdeņos ārpus ostu akvatorijām. Plāns izstrādāts atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem, Helsinku konvencijai, OPRC konvencijai, OPRC-HNS protokolam, 1973. gada Starptautiskajai konvencijai par piesārņošanas novēršanu no kuģiem un tās 1978. gada Protokolam (turpmāk - MARPOL konvencija), 1969. gada Starptautiskajai konvencijai par iejaukšanās tiesībām atklātā jūrā naftas piesārņojuma gadījumā, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. jūnija Direktīvai 2013/30/ES par to darbību drošumu, kas saistītas ar naftas un gāzes nozares darbībām jūrā, un ar kuru groza Direktīvu 2004/35/EK, kas pārņemta ar Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumiem Nr. 805 "Noteikumi par ogļūdeņražu meklēšanu, izpēti un ieguvi"."; 1.3. izteikt 2. punktu šādā redakcijā: "2. Atbilstoši Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumam Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku flotiles vienības, kas veic krasta apsardzes funkcijas (turpmāk - Krasta apsardze), likvidē kuģu negadījumu un avāriju sekas, jūrā izlijušas naftas un bīstamo vai kaitīgo vielu noplūdes sekas un koordinē ar šo seku likvidāciju saistītos darbus Latvijas ūdeņos."; 1.4. izteikt 5. punkta trešo teikumu šādā redakcijā: "Lai nepieļautu īpaši jutīgu jūras un piekrastes rajonu piesārņošanu, izņēmuma gadījumos, saskaņojot ar Valsts vides dienestu, ir pieļaujama absorbentu vai tādu ķīmisko vielu izmantošana, kuras veicina naftas, bīstamo vai kaitīgo vielu sadalīšanos un kurām ir veikts starptautisko un reģionālo ekonomisko organizāciju kompetento iestāžu novērtējums par to iedarbību uz Baltijas jūras vidi un cilvēka veselību."; 1.5. izteikt 13. un 14. punktu šādā redakcijā: "13. Kuģošanas līdzekļu vai iekārtu avārijas gadījumā Nacionālo bruņoto spēku vienības veic avārijas vietas un kuģošanas līdzekļu vai iekārtu norobežošanu ar peldošo aizsargbarjeru - bonām, iepriekš izvērtējot šīs rīcības lietderību MRCC komitejā.