2. Article

VNĪ projekta rezervi, projekta vadību u.c. ar būvniecību saistītajām projekta īstenošanas izmaksām, kas saskaņā ar VNĪ veiktajām aplēsēm veido 3,94% no koptāmes. Projekta īstenošanas izmaksas alternatīvas 2A gadījumā veido ap 34 milj.euro būvniecības sadaļai un 39,9 milj.euro kopā ar pamatlīdzekļu iegādi 20 gadu periodam. Izdevumi ēku uzturēšanai, apsaimniekošanai un remontam veido ap 8,33 milj. 20 gadu periodam. Kopējā projekta izmaksu summa alternatīvas 2A īstenošanas gadījumā veidos ap 63,8 milj.euro (ar PVN). Lai projektu īstenotu, VNĪ, kas ir valsts kapitālsabiedrība, nepieciešams aizņemties līdzekļus komercbankā. Līdz ar to, projekta finansējums ietver arī kredītiestādes/-žu resursu piesaistes izmaksas, ko VNĪ maksā iznomāšanas periodā saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 8.jūnija noteikumu Nr.515 "Noteikumi par valsts un pašvaldību mantas iznomāšanas kārtību, nomas maksas noteikšanas metodiku un nomas līguma tipveida nosacījumiem" 56.punktā noteikto principu, ka nomas maksu publiskām personām nosaka tā, lai pilnīgi segtu iznomātāja izdevumus, kas saistīti ar iznomājamā objekta pārvaldīšanu iznomāšanas periodā. VNĪ, aizņemoties līdzekļus kā kapitālsabiedrībai, t.i., bez valsts galvojuma, alternatīvas ieviešana, visticamāk, valsts parādu nepalielinātu, un projektu kapitāla piesaistes izmaksu izpratnē būtiski nesadārdzinātu. Detalizētu kapitāla piesaistes izmaksu prognozi Iekšlietu ministrija nav veidojusi. Izmantojot valsts galvojumu, potenciālais aizņēmums palielinātu valsts parādsaistības. Alternatīva 2A tiks detalizētāk vērtēta, sagatavojot finanšu un ekonomiskos aprēķinus (FEA), izmantojot Ministru kabineta 2009.gada 6.oktobra noteikumos Nr.1152 "Kārtība finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanai, publiskās un privātās partnerības līguma veida noteikšanai un atzinuma par finanšu un ekonomiskajiem aprēķiniem sniegšanai" paredzēto metodiku. Salīdzinošo vērtējumu veiks publiskā iepirkuma rezultātā piesaistīts kompetents konsultants. Visiem konceptuālajā ziņojumā iekļautajiem alternatīvu aprēķiniem ir tikai indikatīvs raksturs. 3.2.2. Alternatīva 2B naudas līdzekļus kredītiestādē saskaņā ar privātās un publiskās partnerības projekta principiem aizņemas projekta privātais partneris Alternatīva tiktu īstenota publiskās privātās partnerības līguma ietvaros, kur privātais partneris, vadoties no līgumā noteiktajām funkcijām, nodrošina ēkas projektēšanu, būvniecību, uzturēšanu un apsaimniekošanu, kā arī mēbeļu un standarta datortehnikas piegādi, uzstādīšanu un nomaiņu līguma darbības periodā. Atkarībā no izvēlētā publiskās privātās partnerības veida, publiskais partneris ir tiesīgs lietot būvi, veicot par to pieejamības maksājumu, t.i. nomas maksu un maksu par līgumā ietverto pakalpojumu nodrošināšanu. Projektu paredzēts tehniski risināt uz pašlaik Jelgavas pilsētas pašvaldībai piederošas zemes, ko paredzēts nodot valsts īpašumā bez atlīdzības valsts pārvaldes funkciju veikšanai. Līdz ar to Publiskās un privātās partnerības likuma izpratnē to var nodot bez atsevišķas samaksas privātajam partnerim lietojumā ar noteiktu mērķi: publiskās privātās partnerības projekta īstenošanai līgumiskās publiskās privātās partnerības ietvaros (partnerības līgums vai koncesijas līgums), vai arī veidot institucionālo partnerību publiskais resurss var tikt ieguldīts kopsabiedrības ar privāto partneri pamatkapitālā, noslēdzot publiskās privātās partnerības līgumu (turpmāk PPP līgums). Privātās un publiskās partnerības alternatīvas īstenošanai privātais partneris veic investīcijas infrastruktūras izbūvei, izmantojot aizdevumu (tiek veiktas sarunas ar EIB par potenciālu aizdevumu "Junkera plāna" ietvaros). Pēc objekta nodošanas ekspluatācijā (orientējoši 2023.gadā) valsts veic noteiktus pieejamības maksājumus, līdz publiskais resurss atgriežas publiskā partnera īpašumā. Lai valsts varētu pārliecināties par publiskās privātās partnerības projektu finanšu ekonomisko izdevīgumu, visi potenciālie publiskās privātās partnerības projekti ir jāsaskaņo ar Publiskās un privātās partnerības likumā noteikto uzraudzības institūciju (šobrīd Centrālā finanšu un līgumu aģentūra1), kā arī Finanšu ministriju. Alternatīvas ieviešanas gadījumā, pie atbilstoša projekta īstenošanas risku sadalījuma (būvniecības risks, pieejamības risks, pieprasījuma risks) starp publisko un privāto partneri, no projekta izrietošās saistības valsts var neuzrādīt valsts parādā. Saskaņā ar sākotnējiem aprēķiniem paredzētais PPP līguma darbības periods ne mazāk kā 25 gadi, t.sk. būvniecības sagatavošanas un būvniecības periods 5 gadi un objekta darbības periods ne mazāk kā 20 gadi. Projekta īstenošana tiks uzsākta pēc PPP modeļa, ja tiks pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums. Iekšlietu ministrija uzskata, ka lēmums par PPP modeļa izmantošanu ir pamatots un atbilst Nacionālā attīstības plāna 2014. 2020.g. [444] paredzētajiem ieviešanas instrumentiem. ["Nacionālā attīstības plāna 2020 paredzēto uzdevumu īstenošanai kā viens no iespējamajiem finansēšanas veidiem var tikt izmantots publiskās un privātās partnerības modelis, nodrošinot šādā veidā finansētu projektu pilnīgu caurspīdību un atskaitīšanos par visu ieguldījumu atbilstību valsts interesēm, kā arī kopumā ievērojot valsts ilgtermiņa saistības."]. Projekta īstenošanai indikatīvi nepieciešamais finansējums ir 50,8milj. euro (ar PVN), t.sk. būvniecības un projektēšanas izmaksas 32,3 milj. euro, darba vietu aprīkojums (mēbeles un datortehnika) (bez speciālā aprīkojuma) 5,4 milj. (t.sk. mēbeļu vienreizēja un datortehnikas 2-kārtēja nomaiņa privātās-publiskās partnerības līguma darbības periodā), indikatīvās finanšu piesaistes izmaksas, piesaistot finansējumu no starptautiskiem finansētājiem 4,4 milj. euro. Kopējie izdevumi ēku kompleksa uzturēšanai un apsaimniekošanai 20 gadu periodā saskaņā ar NVA veiktajām aplēsēm, izmantojot pieņēmumus un pieredzi par izmaksām esošajos iekšlietu resora objektos 7,6 milj. euro, (neskaitot izdevumus par komunālajiem pakalpojumiem). Apdrošināšanas maksājumi 20 gadu periodam veido ap 0,035 milj. euro. Projekta kopējās izmaksas ietver arī izdevumus PPP līgumu dokumentācijas sagatavošanai, kas saskaņā ar indikatīvām aplēsēm varētu veidot ap 0,7 milj. euro. Paredzams, ka izvēlētā finansēšanas modeļa pieejamības maksājums varētu veidot ap 2,54 milj. euro gadā (ar PVN). Vienlaikus pieejamības maksājuma ietekmi uz budžetu samazina pašreizējie uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumi (bāzes izdevumi) Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu, Zemgales reģiona Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, Zemgales tiesu apgabala un Jelgavas prokuratūras šobrīd izmantojamajos, bet, īstenojot projektu, pakāpeniski atbrīvojamajos nekustamajos īpašumos, kas šobrīd gadā veido 195 714 euro Iekšlietu ministrijas padotības iestādēm, 45 613 euro prokuratūrai un 44 373 euro NMPD vai kopā 2016.gadā 285 670 euro. Publiskais partneris varētu sākt maksāt pieejamības maksājumu, t.sk. sedzot privātā partnera finanšu resursu piesaistes izmaksas, apsaimniekošanas un uzturēšanas maksājumus un veidojot remontu uzkrājumu fondu iepriekš paredzētā apmērā pēc projektā paredzēto ēku un būvju kompleksa nodošanas ekspluatācijā (saskaņā ar indikatīvo laika grafiku 2023.gadā). Saskaņā ar indikatīvo laika grafiku (kalendāro plānu) paredzēts: √ 2017.gadā sagatavot finanšu un ekonomiskos aprēķinus (FEA) un iesniegt Ministru kabinetā konceptuālo ziņojumu par FEA rezultātiem un paredzētajām darbībām, lai nodrošinātu vienota valsts iestāžu administratīvā centra projekta īstenošanu. Iepirkuma rezultātā piesaistīta augsti kvalificēta konsultanta sagatavoto FEA, kur tiks detalizēti vērtētas un salīdzinātas 3 šajā konceptuālajā ziņojumā ietvertās alternatīvas pēc Ministru kabineta apstiprinātas metodikas, vērtēs uzraudzības institūcija (Centrālā finanšu un līgumu aģentūra) un Finanšu ministrija, kā arī savu atzinumu sniegs par būvniecības politiku atbildīgā Ekonomikas ministrija. Lēmumu par īstenojamo alternatīvu pieņems Ministru kabinets. Sagatavojot FEA, tiks noteiktas prasības objektam, kā rezultātā izmaksas tiks attiecīgi precizētas un salīdzinātas starp 3 alternatīvām. Vienlaikus tiks veiktas konsultācijas ar Eiropas Investīciju banku (bankas grupas institūcijām) (EIB). Ja Ministru kabinets pieņems lēmumu, ka PPP ir izdevīgākā projekta īstenošanas alternatīva, tad tiks: a) sagatavots projekta pieteikums EIB, lai saņemtu konceptuālu apstiprinājumu par gatavību projektu finansēt; b) sākta iepirkuma dokumentācijas un partnerības līguma projekta izstrāde un konsultācijas ar potenciālajiem projekta finansētājiem, un pēc projekta juridiskās dokumentācijas sagatavošanas izsludināts PPP iepirkums; √ 2018.gadā plānots pabeigt iepirkuma procedūru un noslēgt PPP līgumu, paredzot līguma sastāvā iekļaut arī būvniecības projekta izstrādi. 2018.gadā būs nepieciešams finansējums PPP projekta juridiskās dokumentācijas sagatavošanai. 3.3. Projekta alternatīvu SVID analīze 2. tabula Stiprās pusesVājās pusesAlternatīva 1 (valsts budžets) ► Vienkāršāka projekta juridiskā procedūra, salīdzinoši zemāki izdevumi projekta dokumentācijas sagatavošanai. ► Projekta ietvaros uzbūvēto ēku un būvju uzturēšanu un apsaimniekošanu veiks NVA, kam ir pieredze darbā ar Iekšlietu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu. Ø NVA sniegto pakalpojumu izmaksas funkciju ietvaros ir salīdzinoši zemākas,jo izmaksās neiekļauj komersanta peļņu. Alternatīva 1(valsts budžets) ► Ierobežota finansējuma pieejamība, ievērojot valsts budžeta iespējas. ► Projekta īstenošana vidēja termiņa plānošanas periodā radīs ievērojamu ietekmi uz valsts budžetu. ► Projekta sadalīšana vairākās kārtās apgrūtinās tā īstenošanu un attālinās mērķa sasniegšanu. ► Nebūs iespējama ātra pašreiz izmantojamo valsts un Jelgavas pilsētas pašvaldības ēku atbrīvošana, paredzot to efektīvu izmantošanu citu valsts iestāžu izvietošanai. Alternatīva 2A (VNĪ) ► Vienkāršāka projekta juridiskā procedūra, mazāki izdevumi projekta dokumentācijas sagatavošanai. ► Nav nepieciešama procedūra zemes gabala sadalei, attiecīgi projekts nesadārdzinās par zemes sadales izmaksām un izmaksām attīstībai paredzētā zemes gabala pārņemšanai īpašumā, laika ekonomija. ► Piesaistot komerckredītu, nav prognozējama būtiska ietekme uz valsts budžetu, jo atbilstoši nomas maksājumi jāveic 20 gadu periodā. ► var saņemt kredītresursus starptautiskā finanšu institūcijā (piemēram, NIB) vai komercbankā. ► uzņemas finanšu piesaistes risku. ► ir liela pieredze šāda apmēra stratēģiski svarīgu projektu vadībā un realizācijā, kā arī finansēšanā un finansējuma piesaistē gan no starptautiskām finanšu institūcijām, gan komercbankām. ► profesionāla un pieredzējusi personāla komanda projektu un būvprocesu vadībā. ► caurspīdīgs finanšu izlietojuma mehānisms, pārskatāmas atskaites par veikto ieguldījumu, VNĪ procesi ir izveidoti atbilstoši ISO 9001:2015 standarta prasībām. Alternatīva 2A (VNĪ) ► Finansējums sadārdzinās par resursu piesaistes izmaksām, t.sk. riska piecenojumu. ► Pakalpojuma izcenojumos tiek izmantota komersanta tāme un papildus administratīvie un organizatoriskie izdevumi. Alternatīva 2B (privātais partneris) ► Uzņemas daļu risku projekta sagatavošanas (projektēšanas), būvniecības un projekta ietvaros uzbūvētā nekustamā īpašuma izmantošanas periodā. ► Var saņemt kredītresursus starptautiskā finanšu institūcijā (piemēram, EIB) vai komercbankā. ► Uzņemas finanšu piesaistes risku. ► Ir pieredze būvniecībā. ► Risku pārdale ļauj samazināt ietekmi uz valsts budžetu līdz pieejamības maksājuma apmēram, kas jāveic 20 gadu periodā. ► Iesaistot projekta īstenošanā starptautiskas finanšu institūcijas, papildus tiek izvērtēti projekta riski. ► Caurspīdīgs finanšu izlietojuma mehānisms, pārskatāmas atskaites par veikto ieguldījumu, kontroli veic arī starptautiska finanšu institūcija. Alternatīva 2B (privātais partneris) ► Sarežģīta un dārga projekta sagatavošanas procedūra, t.sk. juridisko dokumentu izstrāde. ► Privātais partneris apsaimniekošanas pakalpojumu cenrādī paredz savas peļņas daļu, kas paaugstina pakalpojumu izmaksas uz 1 m2 salīdzinājumā ar NVA piedāvājumu. ► Projekts sadārdzinās par privātā partnera kredītresursu piesaistes izmaksām. IespējasDraudiAlternatīva 1 (valsts budžets) ► Finanšu un laika resursu ietaupījums projekta un projekta dokumentācijas sagatavošanas procesā. ► Nav papildus izmaksu kredītresursu piesaistei. ► Iespējams ietaupījums uz projekta ēku apsaimniekošanas un uzturēšanas izdevumiem pēc to nodošanas ekspluatācijā, ja šos darbus nodrošina NVA, izmaksās neiekļauj komersanta peļņu. Alternatīva 1 (valsts budžets) ► Projekta realizācija pilnā apjomā nav iespējama, arī samazināts projekta apjoms visdrīzāk netiks realizēts vidēja termiņa budžeta plāna ietvaros. ► Iespējama projekta daļēja īstenošana, kas var apdraudēt tā funkcionalitāti. ► Iespējama projekta pārtraukšana vai iesaldēšana finanšu līdzekļu nepietiekamības dēļ. ► Sastopot šķēršļus, projekts var aizkavēties. Alternatīva 2A (VNĪ) ► Saņemot komerckredītu, finanšu un laika resursu ietaupījums projekta un projekta dokumentācijas sagatavošanas procesā. ► Teorētiska iespēja piesaistīt starptautisku finansējumu un organizēt PPP darījumu (dārgāk nekā PPP organizējot Iekšlietu ministrijai, jo VNĪ veiktu darījuma organizatora/starpnieka funkcijas). Alternatīva 2A (VNĪ) ► Sastopot šķēršļus, projekts var aizkavēties. Alternatīva 2B (privātais partneris) ► Kredītresursu pieejamība ļauj īstenot visu projektu kopumā. ► Projekts ietver sevī ne tikai būvniecību, bet arī pamatlīdzekļu iegādi, uzstādīšanu un nolietoto pamatlīdzekļu nomaiņu līguma darbības periodā. Alternatīva 2B (privātais partneris) ► Projekta apjoms ierobežo iespējas atrast privāto partneri ar pietiekošu finanšu resursu kapacitāti. ► Projekta īstenošana atkarīga no iespējām saņemt finansējumu starptautiskās finanšu institūcijās. ► Sastopot šķēršļus, projekts var aizkavēties. Lai nodrošinātu sabiedrībai augstākas kvalitātes pakalpojumu ilgtermiņā par līdzīgu samaksu salīdzinājumā ar tradicionālo iepirkumu, Iekšlietu ministrija ir izvērtējusi iespējamās finansējuma piesaistes alternatīvas, kā arī alternatīvu iespējamo ietekmi uz budžetu un finansējuma modeļu ieviešamību. Ņemot vērā veikto SVID analīzi, Iekšlietu ministrija projekta īstenošanai piemērot PPP modeli, investīciju periodā piesaistot valsts budžetam alternatīvu finansējumu. Tas, ka valsts funkciju īstenošanai var tikt izmantots PPP modelis, nodrošina projektu pilnīgu caurspīdīgumu un atskaitīšanos par visu ieguldījumu atbilstību valsts interesēm, kā dod iespēju īstenot projektu, būtiski nepalielinot valsts ilgtermiņa saistības, salīdzinot ar alternatīvu 2A(VNĪ). Atšķirībā no standarta finansēšanas modeļa, kas paredz projekta finansēšanu, ieguldot valsts budžeta līdzekļus, PPP modeļa gadījumā finansējuma piesaisti nodrošina privātais partneris. Rezultātā ir iespējams sasniegt projekta mērķus, neradot papildus būtisku slogu valsts budžetam. Privātais partneris uzņemas arī daļu būvējamā objekta funkcionalitātes risku, t.sk. vienojoties ar publisko partneri, šajā gadījumā Iekšlietu ministriju, par risku pārdali, veikt projektēšanas, būvniecības, pamatlīdzekļu piegādes un uzstādīšanas, objekta uzturēšanas, apsaimniekošanas darbus. Saskaņā ar Publiskās un privātās partnerības likuma 14.pantu lēmuma pieņemšanai par PPP modeļa izvēli nepieciešams veikt finanšu un ekonomiskos aprēķinus atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 6.oktobra noteikumiem Nr.1152 "Kārtība finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanai, publiskās privātās partnerības līguma veida noteikšanai un atzinuma par finanšu un ekonomiskajiem aprēķiniem sniegšanai", lai pamatotu publiskās privātās partnerības piemērojamību konkrētajam projektam un slēdzamo publiskās privātās partnerības līguma veidu. Precīzāka informācija par izmaksu aplēsi un ietekmi uz budžetu būs zināma pēc finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanas.