17. Article — , kurā bija ietverta apstrīdētā norma, un

22. panta otrās daļas 8. punkts. Vienlaikus Maksātnespējas likums tika papildināts ar jaunu normu - 17.2 pantu -, kurā noteikti gadījumi, kad administrators ir atceļams no amata. Pašlaik spēkā esošajās Maksātnespējas likuma normās nav ietverts tāds pamats administratora sertifikāta darbības izbeigšanai un administratora atcelšanai no amata, kāds bija ietverts apstrīdētajā normā. Tādējādi tiesiskais regulējums par administratora sertifikāta darbības izbeigšanu un administratora atcelšanu no amata ir mainījies pēc būtības. Līdz ar to apstrīdētā norma ir zaudējusi spēku. 7. Noskaidrojot, vai nepastāv apstākļi, kas prasa turpināt tiesvedību pēc konstitucionālās sūdzības ierosinātā lietā, Satversmes tiesa galvenokārt vērtē, vai tas, ka apstrīdētā norma zaudējusi spēku, ir pietiekams pamats uzskatīt, ka ir novērsts personas pamattiesību aizskārums, kas radies apstrīdētās normas dēļ (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2008. gada 12. februāra sprieduma lietā Nr. 2007-15-01 4. punktu un 2016. gada 12. septembra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2015-23-01 9. punktu). Ar Grozījumiem Maksātnespējas likums citstarp tika papildināts ar pārejas noteikumu 38. punktu. Saskaņā ar minēto normu kopš 2017. gada 6. janvāra Administratoru asociācijas uzdevumu lemt par administratora sertifikāta darbības izbeigšanu pilda Maksātnespējas administrācija un tā, pieņemot lēmumu par administratora sertifikāta darbības izbeigšanu, piemēro Ministru kabineta 2010. gada 9. novembra noteikumos Nr. 1038 "Maksātnespējas procesa administratoru pretendentu apmācības un maksātnespējas procesa administratoru sertificēšanas kārtība" paredzēto kārtību, ciktāl tā nav pretrunā ar Maksātnespējas likuma mērķi. Lietas pēc Pieteikumu iesniedzēju konstitucionālajām sūdzībām Satversmes tiesā ierosinātas laikā, kad Administratoru asociācijas izskatīšanā bija administratīvās lietas par viņiem izsniegto administratora sertifikātu darbības izbeigšanu, tomēr sertifikāti joprojām bija spēkā un Pieteikumu iesniedzēji bija tiesīgi pildīt administratora pienākumus (sk. lietas materiālu 5. sēj. 116.-119. lp. un 6. sēj. 63. lp.). Satversmes tiesa jau ir norādījusi: lai konkrētajā gadījumā konstatētu, ka tieši apstrīdētā norma ir aizskārusi pieteikuma iesniedzēja pamattiesības, attiecīgajai administratīvajai lietai bija uz šīs normas pamata ne vien jāsākas, bet arī jābeidzas, proti, jānoslēdzas ar administratīvo aktu par administratora sertifikāta darbības izbeigšanu divu atzītu administratora darbībā pieļautu normatīvo aktu pārkāpumu dēļ (sk. Satversmes tiesas 2016. gada 23. novembra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2016-02-01 10. punktu). No lietas materiāliem izriet, ka Maksātnespējas administrācija 2017. gada 1. martā, pamatojoties uz Maksātnespējas likuma pārejas noteikumu 38. punktu un Administratīvā procesa likuma 63. panta pirmās daļas 4. punktu, ir izbeigusi administratīvās lietas par Pieteikumu iesniedzēju administratora sertifikāta darbības izbeigšanu. Maksātnespējas administrācijas lēmumi par administratīvās lietas izbeigšanu nav apstrīdami un pārsūdzami (sk. Maksātnespējas administrācijas lēmumus lietas materiālu 5. sēj. 125.-137. lp. un 6. sēj. 60.-62. lp.). Savukārt no ierakstiem Maksātnespējas reģistrā secināms, ka arī šobrīd katra Pieteikuma iesniedzēja administratora sertifikāts ir spēkā (aplūkots 25.04.2017.). Proti, apstrīdētā norma nav aizskārusi Pieteikumu iesniedzēju pamattiesības. Tādējādi izskatāmajā lietā nepastāv apstākļi, kuru dēļ tiesvedība būtu turpināma. Līdz ar to tiesvedība lietā ir izbeidzama. Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 2. punktu, Satversmes tiesa nolēma: izbeigt tiesvedību lietā Nr. 2016-20-01 "Par Maksātnespējas likuma 17. panta 3.1 daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 106. panta pirmajam teikumam". Lēmums nav pārsūdzams. Tiesas sēdes priekšsēdētājs A.Laviņš