2. Article

Atbildība radioaktīvo atkritumu pārvaldībā Atbilstoši Likumam 2001. gadā tika izveidota regulatīvā iestāde radiācijas drošības un kodoldrošības jomā - Radiācijas drošības centrs (no 2009. gada 1. jūlija iekļauts Valsts vides dienesta (turpmāk - VVD) struktūrā), kurš veic valsts uzraudzību un kontroli radiācijas drošības un kodoldrošības jomā Latvijā. Iestājoties ES, nacionālajos normatīvajos aktos tika pārņemtas ES normatīvo aktu prasības, pilnveidojot jau esošo normatīvo aktu sistēmu radiācijas drošības un kodoldrošības jomā. Tiesību aktos ir noteikti kritēriji par to, kā ir jāapsaimnieko radioaktīvie atkritumi. Tāpat ir noteikti kritēriji par to, kā jādarbojas radioaktīvo atkritumu pārvaldības objektam (atkritumu pieņemšanas nosacījumi, apstrāde, pagaidu glabāšana, sagatavošana apglabāšanai, 1. attēls) 1.attēls. Radioaktīvo atkritumu pārvaldība1 Licenču izsniegšanas sistēma Latvijā ir izveidota, ņemot vērā ES normatīvo aktu prasības un Starptautiskās atomenerģijas aģentūras rekomendācijas. Likums nosaka, ka no 2016. gada 1. janvāra jebkura darbība ar jonizējošā starojuma avotiem ir licencējama vai reģistrējama, diferencējot darbības pēc iespējamā kaitējuma, kāds var tik radīts, veicot darbības ar avotiem (līdz tam visas darbības bija licencējamas). Vienlaikus Likums nosaka licencējamās darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, savukārt reģistrējamās darbības ir noteiktas Ministru kabineta noteikumos. Latvijas normatīvie akti nosaka kritērijus, kas jāievēro, lai pieprasītu licenci darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem un licenču izsniegšanas kārtību. Darbību ar jonizējošā starojuma avotiem licencēšanas sistēmu nosaka Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumi Nr. 752 "Kārtība, kādā licencē un reģistrē darbības ar jonizējošā starojuma avotiem" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 752). MK noteikumos Nr. 752 iekļautas atsevišķas tiesību normas no Direktīvas 2011/70/Euratom, piemēram, noteikts konkrēts darbību uzskatījums ar jonizējošā starojuma avotiem, kuram nepieciešama licencēšana. Vienlaikus MK noteikumi Nr. 752 nosaka kārtību, kādā izsniedz licenci valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektu izveidošanai vai būtisku pārmaiņu veikšanai tajos, un kārtību, kādā publiski apspriežama valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektu izveidošana vai būtisku pārmaiņu veikšana tajos. Licences darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem izsniedz VVD RDC. Licencē VVD RDC nosaka, kādas darbības ir atļautas, kā arī nosacījumus šīm darbībām. Par licences izsniegšanu tiek maksāta valsts nodeva, kuru ieskaita valsts pamatbudžetā. Valsts nodevas apmērs un maksāšanas kārtība noteikta MK noteikumos Nr. 752. Ārkārtas situācijās darbojas Valsts civilās aizsardzības plāns, kur noteikta atbildīgo institūciju sadarbība un rīcība šādās situācijās. Prasības attiecībā uz rīcību radiācijas avārijas gadījumā noteiktas Ministru kabineta 2003. gada 8. aprīļa noteikumos Nr. 152 "Prasības attiecībā uz sagatavotību radiācijas avārijai un rīcību šādas avārijas gadījumā". 2.1. Valsts uzraudzība Par normatīvo aktu ieviešanu radiācijas drošības un kodoldrošības jomā, kā arī par radioaktīvo atkritumu pārvaldības valsts sistēmas izveidošanu atbildīgā iestāde ir VARAM. Izstrādājot normatīvos aktus, VARAM sadarbojas ar VVD RDC, ar konkrētajās darbības jomās iesaistītajiem operatoriem, biedrībām un asociācijām un ar citām iesaistītajām valsts institūcijām, piemēram, Ekonomikas ministriju, Iekšlietu ministriju, Satiksmes ministriju, Veselības ministriju, Veselības inspekciju, Zemkopības ministriju, Pārtikas un veterināro dienestu, Valsts glābšanas un ugunsdzēsības dienestu (turpmāk - VUGD) un Valsts robežsardzi. Ar iesaistītajām institūcijām tiek veidotas darba grupas, kurās tiek izskatīti normatīvo aktu projekti. Saskaņā ar Likumā un tam pakārtota jiem nor matīva jiem ak tiem radio aktīvo atkritumu pārvaldības jomā valsts uzraudzību un kontroli nodrošina VVD RDC no valsts budžeta līdzekļiem. 2.2. Radioaktīvo atkritumu radītāju un apsaimniekotāju atbildība 2.2.1. Radioaktīvo atkritumu apglabāšanas objekts Kopš 1962. gada visi radioaktīvie atkritumi Latvijā tiek apglabāti vai arī ilgstoši glabāti tikai vienā vietā - radioaktīvo atkritumu glabātavā "Radons" (turpmāk - glabātava "Radons"), kura atrodas 5 km no Baldones pilsētas centra un 27 km no Rīgas centra. Glabātava "Radons" ir vienīgais radioaktīvo atkritumu apglabāšanas un pārvaldības objekts Latvijā, kas nodrošina radioaktīvo atkritumu apstrādi, pārstrādi, ilgstošu glabāšanu (ilgtermiņa glabāšanu) un apglabāšanu. Glabātavu "Radons" apsaimnieko valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (turpmāk - LVĢMC). Katru gadu glabātavas apsaimniekošanai tiek piešķirts finansējums no valsts budžeta. LVĢMC vienlaikus apsaimnieko arī vienīgo kodoliekārtu Latvijā - Salaspils kodolreaktoru, un nodrošina tā likvidēšanu un demontāžu. Salaspils kodolreaktora likvidēšanas rezultātā radītie radioaktīvie atkritumi būs lielākais apjoms glabātavā "Radons". Kopumā Latvijā katru gadu tiek radīts ļoti neliels apjoms radioaktīvo atkritumu, aptuveni, 1-2 kubikmetri. Salaspils kodolreaktora īpašnieks ir valsts VARAM personā, bet nekustamā īpašuma valdītājs ir LVĢMC. Salaspils kodolreaktors tika uzbūvēts un iedarbināts 1961. gadā. Salaspils kodolreaktors bija zinātniskais ūdens - ūdens baseina tipa reaktors, kas pašlaik ir likvidēšanas stadijā. LVĢMC ir uzdots pienākums nodrošināt Salaspils kodolreaktora likvidēšanu. Salaspils kodolreaktora darbība ir apturēta kopš 1998. gada un tika meklēti risinājumi reaktora likvidēšanai. Lai uzsāktu Salaspils kodolreaktora likvidēšanu, Ministru kabinets 1999. gada 26. oktobrī apstiprināja Salaspils kodolreaktora likvidēšanas un demontāžas koncepciju. Šī koncepcija tika aktualizēta 2004. gada 30. novembrī2, paredzot Bīstamo atkritumu pārvaldības valsts aģentūrai, kura ar 2009. gada 1. jūlija rīkojumu Nr. 448 "Par valsts aģentūras "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra" un Bīstamo atkritumu pārvaldības valsts aģentūras likvidāciju un valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" dibināšanu" likvidēta, veikt reaktora likvidēšanu nepilnā apjomā (izvedot radioaktīvos atkritumus no kodolreaktora teritorijas, pielāgojot kodolreaktora sistēmas un infrastruktūru citu jonizējošā starojuma tehnoloģiju (piemēram, ciklotrons) darbības nodrošināšanai, un pēc likvidēšanas nodrošināt valsts uzraudzības periodu), nodrošinot likvidēšanas laikā radušos radioaktīvo atkritumu (~ 1200 m3) apglabāšanu glabātavā "Radons". Svaigā (neizmantotā) kodoldegviela tika atgriezta izcelsmes valstij - Krievijas Federācijai 2005. gadā, bet lietotā kodoldegviela - 2008. gadā. Tādejādi Latvijā nav kodoldegvielas. Paralēli, lai risinātu jautājumus par Latvijā esošo radioaktīvo atkritumu drošu apsaimniekošanu (tai skaitā, apglabāšanu un rastu risinājumu to radioaktīvo atkritumu, kurus nedrīkst apglabāt pievirsmas glabātavā, apsaimniekošanai), tika izstrādāta un akceptēta Ministru kabinetā 2003. gada 26. jūnijā Radioaktīvo atkritumu glabāšanas koncepcija3, kura paredz: 1) veikt divu jaunu radioaktīvo atkritumu tvertņu (8. un 9. tvertne) un radioaktīvo atkritumu ilgtermiņa glabātavas būvniecību (turpmāk - glabātavas "Radons" paplašināšana), kā arī radiācijas kontroles sistēmas un radioaktīvo atkritumu tvertņu drošības uzlabojumus glabātavā "Radons"; 2) veikt ikgadējus maksājumus 10 000 Ls (14 229 euro) apmērā gadā no valsts budžeta Baldones pašvaldībai par radioaktīvo atkritumu glabāšanas iespējamo apdraudējumu un, lai mainītu Baldones pašvaldības sabiedrības negatīvo attieksmi pret glabātavu "Radons". Līdz 2009. gadam kopumā Baldones pašvaldība no Latvijas vides aizsardzības fonda ir saņēmusi 50 000 Ls (71 144 euro), kas izmantoti Baldones vidusskolas rekonstrukcijai. Radioaktīvo atkritumu glabāšanas koncepcija paredz pasākumus radioaktīvo atkritumu pārvaldības sistēmas uzlabošanai, tai skaitā papildus radioaktīvo atkritumu tvertņu būvniecību glabātavā "Radons", lai nodrošinātu visu Salaspils kodolreaktora likvidēšanas un demontāžas gaitā radušos radioaktīvo atkritumu apglabāšanu un nodrošinātu rezervi arī tiem radioaktīvajiem atkritumiem, kuri radīsies no citām darbībām. Līdz ar to šobrīd aktuālie risināmie jautājumi ir valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektu - Salaspils kodolreaktora likvidēšana un glabātavas "Radons" teritorijā radioaktīvo atkritumu tvertņu un ilgtermiņa glabātavas būvniecība. Attiecībā uz radiācijas drošību saistītām būvēm būvniecībai, kurās izvietots valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekts, tiek attiecināti Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumi Nr. 661 "Ar radiācijas drošību saistīto būvju būvnoteikumi". Ilgtermiņa drošības novērtējumu LVĢMC ir paredzēts veikt reizi desmit gados pirms licences saņemšanas (licence radioaktīvo atkritumu pārvaldības objektam ir derīga desmit gadus). MK noteikumos Nr. 129 noteikti nepieciešamie nosacījumi ilgtermiņa drošības novērtējuma veikšanai (drošības demonstrēšanai), ievērojot konkrētā objekta darbības specifiku. MK noteikumi Nr. 129 nosaka to, ka operators mēnesi pirms ilgtermiņa drošības novērtējuma uzsākšanas informē sabiedrību par ilgtermiņa drošības novērtējumu, izņemot gadījumu, ja ilgtermiņa drošības novērtējumu veic vienlaikus ar objekta ietekmes uz vidi novērtējumu (turpmāk - IVN). Glabātavai "Radons" pašreizējā licence ir izsniegta 2012. gada 14. augustā un tā ir derīga līdz 2022. gada 13. augustam. Detālizētāka informācija par radioaktīvo atkritumu apjomu un plāniem ir dota tālāk. 2.2.2. Operatori, kuri rada radioaktīvos atkritumus Visi operatori, kuri veic darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, un rezultātā rada radioaktīvos atkritumus, saņem VVD RDC licenci ar nosacījumiem šo darbību veikšanai. Viens no svarīgiem nosacījumiem šiem operatoriem - veikt radioaktīvo atkritumu un ar radioaktīvajiem atkritumiem saistīto materiālu uzskaiti, ievērojot Likuma prasības un MK noteikumus Nr.129, kuri nosaka operatora pienākumus un atbildību par darbībām ar radioaktīvajiem atkritumiem un ar tiem saistītajiem materiāliem. Operators, kura darbības ar jonizējošā starojuma avotiem rada radioaktīvos atkritumus, ir atbildīgs par radioaktīvo atkritumu pārvaldības izmaksu segšanu.