3. Article

Radioaktīvo atkritumu daudzuma novērtējums 3.1. Vispārīga informācija Radioaktīvo vielu pielietojums Latvijā pēdējos gadus ir samērā neliels. Vidēji gada laikā tiek nodoti apglabāšanai vai ilgstošai glabāšanai ap 1 - 2 m3 radioaktīvo atkritumu (iecementētā veidā). Papildus radioaktīvo atkritumu ražotājiem (medicīna, rūpniecība un zinātne) ir tikai viens objekts, kas būtiski palielinās radioaktīvo atkritumu daudzumu - Salaspils kodolreaktors. Latvijā nav tādu dabiskas izcelsmes starojuma avotu un darbību ar šāda veida avotiem, lai būtu nepieciešams risināt jautājumu par to radīto radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu un apglabāšanas problēmām. 3.2. Radioaktīvie atkritumi glabātavā "Radons" Glabātava "Radons" ir pievirsmas glabātava, kurā ir izveidotas septiņas radioaktīvo atkritumu apglabāšanas tvertnes, no kurām 1. - 6. tvertnē ir apglabāti radioaktīvie atkritumi un 7. tvertnē radioaktīvi atkritumi tiek vēl glābāti, ievērojot, ka tvertne nav vēl aizpildīta. Tāpat glabātavas "Radons" teritorijā ir pagaidu glabātava, kurā radioaktīvie atkritumi tiek ilgtermiņā glabāti. Kopējā radioaktīvo atkritumu radioaktivitāte glabātavā "Radons", ievērojot radioaktivitātes sabrukšanu, 2015. gada beigās ir 340,145 TBq un kopējais tilpums ~ 900 m3 (kopā ar konteineriem un betonu), no kuriem apglabāto radioaktīvo atkritumu apjoms ir aptuveni 818 m3 (zemas un vidējas radioaktivitātes atkritumi) un glabāšanā esošo radioaktīvo atkritumu kopējais apjoms ir aptuveni 73,10 m3 (zemas un vidējas radioaktivitātes atkritumi) (skatīt 1. tabulu). Informācija par radioaktīvo atkritumu radioaktivitāti un jonizējošā starojuma avotu skaitu atsevišķās radioaktīvo atkritumu tvertnēs ir sniegta 2. tabulā un informācija par galveno radionuklīdu kopējo radioaktivitāti glabātavā "Radons" ir dota 3. tabulā (dati uz 01.01.2017.). 1. tabula Pašreizējā situācija radioaktīvo atkritumu glabātavā "Radons" (uz 01.01.2017.) Radioaktīvo atkritumu veids Apglabātais apjoms (m3) Glabāšanā esošais apjoms (m3) Ļoti zemas radioaktivitātes atkritumi (Very low level waste (VLLW)) Nav Nav Zemas radioaktivitātes atkritumi (Low level waste (LLW)) Kopā apglabāti 818 m3 radioaktīvo atkritumu (LLW un ILW), no tiem ~ 26 000 jonizējošā starojuma avoti (ILW) 1) 53 m3 iecementēti radioaktīvie atkritumi 2) 2.2 m3 neiecementēti radioaktīvie atkritumi Vidējas radioaktivitātes atkritumi (Intermediate level waste (ILW)) 1) 5 m3 iecementēti radioaktīvie atkritumi 2) 12.9 m3 neiecementēti radioaktīvie atkritumi Augstas radioaktivitātes atkritumi (High-level waste (HLW)) Nav 2. tabula Radioaktīvo atkritumu radioaktivitāte un jonizējošā starojuma avotu skaits radioaktīvo atkritumu tvertnēs glabātavā "Radons" Radioaktīvo atkritumu tvertnes Nr. Radioaktivitāte, TBq (uz 01.01.2017.) Jonizējošā starojuma avotu skaits Kopējais jonizējošā starojuma avotus skaits Zemas radioaktivitātes jonizējošā starojuma avotus skaits Vidējas radioaktivitātes jonizējošā starojuma avotu skaits 1 6,09 2 823 1 315 1 508 2 0,008 264 0 264 3 72,6 9 401 3 266 6 135 4 2,50 1 361 338 1 023 5 0,002 113 3 110 6 20,3 19 072 2 050 17 022 7 209 58 662 8 255 50 407 Pagaidu glabātava 0,134 1 594 26 1 564 Kopā 310 93 290 15 253 78 037 3. tabula Galveno radionuklīdu kopējā radioaktivitāte glabātavā "Radons" Radionuklīds Kopējā radioaktivitāte, TBq (uz 01.01.2017.) Vienību skaits Co-60 116 7199 Sr-90 26.5 14811 Cs-137 89.5 3215 Pu-239 5,66 66492 Ra-226 1,21 3331 3.3. Operatoru radītie radioaktīvie atkritumi un jonizējošā starojuma avoti 3.3.1. Salaspils kodolreaktors Lielākais radioaktīvo atkritumu radītājs būs Salaspils kodolreaktors, kura likvidēšanu plānots uzsākt 2017. gadā atbilstoši piešķirtajam finansējumam. Pašreiz novērtētais radioaktīvo atkritumu tilpums, kas radīsies likvidēšanas procesā, ir 1200 m3 (zemas un vidējas radioaktivitātes atkritumi). Izstrādājot reaktora likvidēšanas plānu un būvprojektu, tiks arī precīzāk novērtēts radīto atkritumu apjoms un sastāvs. 3.3.2. Sagaidāmais radioaktīvo atkritumu daudzums no darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem medicīnā, rūpniecībā un zinātnē Latvijā kopumā ir ~ 1011 operatori, kuri veic darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, un kurus uzrauga un kontrolē VVD RDC. No šiem operatoriem tikai 48 ir tie operatori, kuri strādā ar radioaktīvo vielu saturošajiem avotiem un kuru darbības rezultātā rodas/radīsies radioaktīvie atkritumi (skat. 4. tabulu). Nepieciešams ņemt vērā, ka vairāki operatori, kuri lieto slēgtos starojuma avotus, ir noslēguši līgumus par avotu (pēc to lietošanas termiņa beigām) atpakaļizvešanu uz to valsti, no kurienes tie ievesti (vairāk par 10 operatori). Tāpat ir arī vairāki operatori, kuri lieto īsdzīvojošos radionuklīdus saturošus starojuma avotus. Pēc šo avotu lietošanas rodas tādi radioaktīvie atkritumi, kurus nav jāapglabā glabātavā "Radons", jo tie tiek glabāti līdz sabrukšanai un pēc tam tiek izkliedēti vidē. Šādus starojuma avotus pārsvarā lieto medicīnā (piemēram, jods J-131). Savukārt tie operatori, kuri pēc jonizējošā starojuma avotu lietošanas, plāno radioaktīvos atritumus nodot LVĢMC, noslēdz ar LVĢMC garantijas līgumus par operatora īpašumā esošo jonizējošā starojuma avotu nodošanu apglabāšanai vai ilgstošai glabāšanai glabātavā "Radons" pēc to lietošanas izbeigšanas. 4. tabula Operatori, kuri strādā ar radioaktīvo vielu saturošajiem avotiem un kuru darbības rezultātā rodas/radīsies radioaktīvie atkritumi Nozare Operatoru, kuri lieto radioaktīvo vielu saturošos starojuma avotus, skaits Medicīna 6 Rūpniecība 22 Bagāžas kontroles iekārtas 5 Zinātne (t.sk.laboratorijas) 10 Apkalpotāji 2 Dūmu detektori 3 Kopā 48 Informācija par jonizējošā starojuma avotiem, kuri pēc to lietošanas tiks nodoti glabātavā "Radons", ir norādīta 5. tabulā (uz 01.01.2017.). Detalizētāku jonizējošu starojuma avotu uzskaiti nodrošina VVD RDC. 5. tabula Jonizējošā starojuma avoti, kurus pēc to lietošanas nodos glabātavā "Radons" Nr.p.k. Jonizējošā starojuma avotu kategorija Avotu skaits, kuri pēc lietošanas tiks nodoti glabātavā "Radons" Piezīmes 1. Augstas radioaktivitātes slēgti starojuma avoti 3 Avoti pēc to nodošanas glabātavā "Radons" tiks ilgtermiņā glabāti. Pašreiz avotus lieto divi operatori. Ir vēl divi operatori, kuri lieto augstas radioaktivitātes slēgtus starojuma avotus, bet par šiem avotiem ir noslēgti līgumi par to (pēc lietošanas termiņa beigām) atpakaļizvešanu uz to valsti, no kurienes tie ievesti. 2. Vidējas radioaktivitātes jonizējošā starojuma avoti 1 293 Pēc avotu nodošanas glabātavā "Radons" tie tiks ilgtermiņā glabāti 3. Zemas radioaktivitātes jonizējošā starojuma avoti 370 Avotus paredzēts apglabāt glabātavā "Radons" Papildus jāņem vērā arī iespējamība, ka radioaktīvo atkritumu apjoma palielināšanos var radīt radioaktīvi piesārņotie metāllūžņi. Lai arī pēdējo gadu laikā nav tendences palielināties šādu atkritumu apjomam, izslēgt šādu avotu rašanos nevar. Līdz 2013. gadam glabātavā "Radons" radioaktīvi piesārņoti metāllūžņi (piemēram, caurules, detaļas, u.c., kas piesārņotas ar radionuklīdiem Ra-226, Cs-137, Th-232) tika pieņemti aptuveni 1 - 5 m3 gadā. Galvenokārt šie metāllūžni tika saņemti no Liepājas metalurga. 2014. un 2015. gadā glabātavā "Radons" radioaktīvi piesārņoti metāllūžņi nav nodoti. 3.3.3. Novērtētais plānoto radioaktīvo atkritumu apjoms glabātavā "Radons" (papildus esošajiem radioaktīvajiem atkritumiem) Ievērojot pašreizējo situāciju valstī, novērtētie radioaktīvo atkritumu apjomi, kas rodas katru gadu, ir nelieli. Lielākais apjoms tuvākajā nākotnē radīsies no Salaspils kodolreaktora likvidēšanas. Plānotais kopējais indikatīvais atkritumu daudzums ilgtermiņā, kas tiks apsaimniekots papildus jau esošajiem atkritumiem glabātavā "Radons", ir norādīts 6. tabulā. 6. tabula Indikatīvais radioaktīvo atkritumu daudzums glabātavā "Radons" ilgtermiņā Radioaktīvo atkritumu veids 2020. gads 2030. gads 2040. gads Apglabāts Glabāšanā Apglabāts Glabāšanā Apglabāts Glabāšanā Ļoti zemas radioaktivitātes atkritumi (Very low level waste (VLLW)) Nav plānoti šāda veida atkritumi Nav plānoti šāda veida atkritumi Nav plānoti šāda veida atkritumi Nav plānoti šāda veida atkritumi Nav plānoti šāda veida atkritumi Nav plānoti šāda veida atkritumi Zemas radioaktivitātes atkritumi (Low level waste (LLW)) Netiek plānota šāda veida atkritumu apglabāšana ~ 600 m3 (uz 2021. gadu glabāšanā papildus vēl 400 m3) (Salaspils kodolreaktora likvidēšanas rezultātā radītie atkritumi) 1 000 m3 (Salaspils kodolreaktora likvidēšanas rezultātā radītie atkritumi) 20 m3 (no darbībām ar avotiem radītie atkritumi) 1 000 m3 (Salaspils kodolreaktora likvidēšanas rezultātā radītie atkritumi) 40 m3 (no darbībām ar avotiem radītie atkritumi) Vidējas radioaktivitātes atkritumi (Intermediate level waste (ILW)) Nav plānota šāda veida atkritumu apglabāšana 10 m3 (Salaspils kodolreaktora likvidēšanas rezultātā radītie atkritumi) Nav plānota šāda veida atkritumu apglabāšana 15 m3 (Salaspils kodolreaktora likvidēšanas rezultātā un no darbībām ar avotiem radītie atkritumi) Nav plānota šāda veida atkritumu apglabāšana 20 m3 (Salaspils kodolreaktora likvidēšanas rezultātā un no darbībām ar avotiem radītie atkritumi) Augstas radioaktivitātes atkritumi (High-level waste (HLW)) Latvijā nav šāda veida atkritumu Latvijā nav šāda veida atkritumu Latvijā nav šāda veida atkritumu Latvijā nav šāda veida atkritumu Latvijā nav šāda veida atkritumu Latvijā nav šāda veida atkritumu