4. Article

Radioaktīvo atkritumu apsaimniekošana un turpmākie plāni 4.1. Īstenošanas posmi un laika grafiks to īstenošanai Nodrošinot drošu radioaktīvo atkritumu pārvaldību, jāņem vērā visi radioaktīvo atkritumu pārvaldības posmi - no to rašanās vietas līdz apglabāšanai. Valsts ir atbildīga, lai ir risinājumi tā veida radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai, kas valstī rodas. Lai arī Latvijā radīto radioaktīvo atkritumu apjoms kopumā katru gadu ir mazs (zemas un vidējas radioaktivitātes atkritumi), valstij ir jānodrošina esošo objektu droša apsaimniekošana, arī ilgtermiņā. Informācija par plānotajiem pasākumiem, termiņiem un izmaksām ir dota 7. tabulā. 4.1.1. Radīto radioaktīvo atkritumu apjoma samazināšana Radioaktīvo atkritumu apjoma samazināšana ir svarīgs princips radioaktīvo pārvaldības jomā. Informācija par pasākumiem, kas paredz atkritumu apjoma samazināšanu, ir dota 1. sadaļā. VVD RDC kontrolē, lai operatori nodrošina radioaktīvo atkritumu apjoma samazināšanu. 4.1.2. Radioaktīvo atkritumu droša apsaimniekošana ilgtermiņā Latvijā ir tikai viena vieta, kur var veikt zemas un vidējas (atsevišķu veidu) radioaktivitātes atkritumu apglabāšanu (radioaktīvo atkritumu ievietošana radioaktīvo atkritumu apglabāšanas objektā, lai tos neņemtu ārā) - glabātava "Radons". Tādējādi Latvijā ir nodrošināta apglabāšanas vieta noteikta veida radioaktīvajiem atkritumiem. Savukārt tos vidējas radioaktivitātes atkritumu veidus, kurus nevar apglabāt glabātavā "Radons" (ilgdzīvojošie radioaktīvie atkritumi), ir iespējams ilgtermiņā glabāt (radioaktīvo atkritumu glabāšana piemērotā iekārtā, paredzot to izņemšanu) glabātavā "Radons". Plānots, ka šos atkritumus varētu glabāt 50 gadus. Lai arī šāda veida atkritumu apjoms, kuri pašreiz tiek glabāti glabātavā "Radons", nav liels, arī tiem ir jāmeklē risinājums apglabāšanai. Ievērojot, ka arī citās valstīs ir šāda veida radioaktīvie atkritumi un apglabāšanas problēmas, tad ir iespējami vairāki risinājumi, piemēram, iespējams sadarbībā ar šīm valstīm izvēlēties reģionālo risinājumu - valstīm sadarbojoties, kādā no valstīm veidot glabātavu, kurā iespējams šos atkritumus apglabāt, un tajā apglabāt projektā iesaistījušos valstu atkritumus. Tāpat arī iespējams meklēt valsti, kura būtu gatava uzņemt atkritumus, par atbilstošu finansējumu. 4.1.3. Sabiedrības iesaiste Svarīgs jautājums ir arī sabiedrības iesaiste lēmumu pieņemšanā par radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu, īpaši apglabāšanu. Tāpat ir svarīgi veicināt sabiedrības izpratni par radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu kopumā. Jautājumu par sabiedrības iesaisti un informēšanu pēc iespējas agrākā lēmumu pieņemšanā regulē likums "Par ietekmes un vidi novērtējumu" un MK noteikumi Nr. 129 (skat. 2. sadaļu) - gan plānojot objektu būvniecību un veicot tam ietekmes uz vidi novērtējumu, gan arī veicot drošības novērtējumu apglabāšanas objektiem vismaz reizi gadā. Savukārt informācija par darbiem lielākajos objektos - Salaspils kodolreaktorā un glabātavā "Radons" un vides radiācijas monitoringa datiem, reizi gadā tiek iesniegta attiecīgajā pašvaldībā un ievietota operatora tīmekļa vietnē. Viens no instrumentiem, lai nodrošinātu sabiedrības informēšanu par radioaktīvo atkritumu pārvaldības sistēmas darbību, ir starptautiskās prasības: 1) ziņojumu par kodoldrošību un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu iesniegšana Eiropas Komisijā un Starptautiskajā atomenerģijas aģentūrā atbilstoši ES direktīvām un konvencijām. Ziņojumi tiek ievietoti VVD tīmekļa vietnē; 2) ES prasības reizi 10 gados veikt kodoldrošības un radioaktīvo atkritumu pārvaldības sistēmas pašnovērtējumu un starptautisko novērtējumu, piesaistot citu valstu ekspertus. Ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu 2016. gadā realizēts projekts "Baldones novada sociāli-ekonomiskās attīstības un iedzīvotāju veselību raksturojošo datu izvērtējums" (reģ.nr.1-08/375/2015), kura mērķis bija izvērtēt Baldones novada sociāli-ekonomisko attīstību ietekmējošos nozīmīgākos faktorus un iedzīvotāju veselības stāvokli raksturojošos datus pēdējo divdesmit gadu posmā, salīdzinot ar vidējiem rādītājiem līdzīgos apkārtnes novados un Latvijā. Tai skaitā tika vērtēts, kādā veidā glabātava "Radons" ietekmē pašvaldības sociāli-ekonomisko attīstību. Projekta rezultāti pieejami VSIA "LVĢMC" tīmekļa vietnē4. Papildus ir nepieciešams gatavot dažāda veida informatīvos materiālus sabiedrībai par dažādām tēmām radiācijas drošībā, kas kopumā veicina sabiedrības izpratni un informētību par situāciju valstī. 4.2. Plāni un tehniski risinājumi radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai no atkritumu rašanās līdz to apglabāšanai, pasākumu izmaksu novērtējums Radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas plānošana notiek, izvērtējot esošos atkritumu apjomus un veidus, kā arī vērtējot kāda veida jonizējošā starojuma avoti tiek lietoti, kuri radīs radioaktīvos atkritumus, kurus būs nepieciešams apglabāt vai ilgtermiņā glabāt Latvijā. Ievērojot to, ka Latvijā nav kodoldegvielas un augstas radioaktivitātes atkritumu, tad programmas ietvaros netiek veikta šāda veida atkritumu apsaimniekošanas plānošana. Latvijā ir un arī radīsies īsdzīvojošie un ilgdzīvojošie zemas un vidējas radioaktivitātes atkritumi, kuru apsaimniekošanai ir jāparedz pasākumi - apstrāde, glabāšana, apglabāšana. Tāpat arī rodas un radīsies īsdzīvojošie radioaktīvie atkritumi, kurus nav nepieciešams apglabāt, ievērojot, ka to radioaktivitāte sabrūk jau pie atkritumu radītāja, un tos var izkliedēt vidē atbilstoši tiesību aktu prasībām. Ievērojot, ka līdz programmas izstrādei jau valstī ir pieņemti lēmumi radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas jomā (Salaspils kodolreaktora likvidēšanas un demontāžas koncepcija5 un Radioaktīvo atkritumu glabāšanas koncepcija6), tad pasākumi un termiņi apsaimniekošanai tiek noteikti balstoties uz šiem lēmumiem. Lai nodrošinātu Salaspils kodolreaktora likvidēšanas gaitā radušos radioaktīvo atkritumu apglabāšanu, nepieciešams papildus tilpums glabātavā "Radons". Radioaktīvo atkritumu glabāšanas koncepcija paredz: 1) divu radioaktīvo atkritumu tvertņu būvniecību (viena - Salaspils kodolreaktora radioaktīvajiem atkritumiem, otra - papildus rezerve); un 2) ilgtermiņa glabātavas būvniecību (vidējas radioaktivitātes atkritumiem, kurus nevar apglabāt glabātavā "Radons", bet drīkst ilgstoši glabāt šajā teritorijā). Paredzētajai darbībai - divu jaunu radioaktīvo atkritumu tvertņu un lietoto slēgto starojumu avotu ilgtermiņa glabātavas izbūves glabātavā "Radons" ir veikta IVN procedūra un 2008. gadā saņemts paredzētās darbības akcepts Ministru kabinetā7. Pēc IVN akcepta trīs gadu garumā notika tiesvedība par biedrības "Mūsu Baldone" pieteikumu, kura iebilda par būvniecību glabātavas "Radons" teritorijā. Tiesvedības rezultātā ir atstāts spēkā Ministru kabineta lēmums par IVN akceptu. Plašāka informācija par diskusijām ar pašvaldību ir pieejama informatīvajā ziņojumā "Par problēmām un nepieciešamajiem pasākumiem, to izmaksām, kas netieši saistīti ar radioaktīvo atkritumu apglabāšanas turpmāko attīstību", kas izskatīts Ministru kabinetā 2008. gada 25. novembrī (protokollēmums Nr.83 42.§). Glabātavas "Radons" paplašināšanas rezultātā tiks izbūvētas mūsdienīgas un drošas radioaktīvo atkritumu apglabāšanas tvertnes ar efektīvu gruntsūdens monitoringa un kontroles sistēmu, kas nodrošinātu ES atzītu tehnoloģiju izmantošanu Latvijas radioaktīvo atkritumu pārvaldībā. Līdz ar šī projekta realizāciju arī tiks uzlabota radiācijas drošība glabātavā "Radons". Plānoto objektu ietekme uz vidi ir izvērtēta atbilstoši tiesību aktiem, un negatīva ietekme nav paredzama. Glabātavā "Radons" ir nodrošināta nepieciešamā infrastruktūra glabātavas uzraudzībai, tās darbības nodrošināšanai un kontrolei un radioaktīvo atkritumu glabāšana vienā vietā veicina drošas un ekonomiski pamatotas radioaktīvo atkritumu glabāšanas sistēmas attīstību valstī. Nepieciešamie pasākumi radioaktīvo atkritumu pārvaldības sistēmas uzlabošanai norādīti 7. tabulā. Nepieciešamie pasākumi glabātavā "Radons": 1) glabātavas "Radons" ilgtermiņa drošības novērtējums (pasākums, kurš tika īstenots 2016. gadā, izriet no Direktīvas 2011/70/Euratom, un ir veikts atbilstoši MK noteikumu Nr. 129 prasībām). Šāds novērtējums radioaktīvo atkritumu glabātavām ir jāveic reizi 10 gados un arī tajos gadījumos, kad tiek plānotas papildus darbības glabātavā un no šo darbību veiktā IVN ir pagājuši 10 gadi; 2) radioaktīvo atkritumu tvertnes būvniecība. Ievērojot pieejamo finansējumu, pagaidām tiek būvēta tikai viena radioaktīvo atkritumu tvertne. 3) ilgtermiņa glabātavas būvniecību, kura ir jāizveido, lai nodrošinātu ilgstoši glabājamo radioaktīvo atkritumu glabāšanu, līdz tiek rasts risinājums to vidējās radioaktivitātes atkritumu apglabāšanai, kurus nevar apglabāt glabātavā "Radons". 4) esošo radioaktīvo atkritumu tvertņu ilgtermiņa drošības uzlabojumi. Lai uzlabotu radioaktīvo atkritumu tvertņu ilgtermiņa drošību glabātavā "Radons" un samazinātu apdraudējumu iedzīvotājiem, nepieciešams veikt radioaktīvo atkritumu tvertņu drošības uzlabojumus - izveidot papildus barjerslāņus virs jau piepildītajām un slēgtajām radioaktīvo atkritumu tvertnēm, nodrošinot monitoringa urbumu sakārtošanu; 5) radiācijas kontroles sistēmas uzlabošana glabātavā "Radons", nodrošinot kontrolurbumu kontroles sistēmas uzlabošanu; 8) papildus ir jāveic arī drošības uzlabojumi glabātavā "Radons", lai nodrošinātu arī Ministru kabineta 2002. gada 4. novembrī noteikumu Nr. 508 "Jonizējošā starojuma avotu fiziskās aizsardzības prasības" izpildi; 9) katru gadu ir jānodrošina glabātavas "Radons" apsaimniekošana (uzturēšana). 2015. gadā ir panākts, ka valsts budžetā glabātavas uzturēšanai papildus ir piešķirts finansējums (katru gadu sākot no 2017. gada)8; 10) nepieciešams turpināt meklēt risinājumus to radioaktīvo atkritumu apglabāšanai, kurus nevar apglabāt glabātavā "Radons", ievērojot to specifiku. Līdz risinājumam šie atkritumi ilgstoši glabāsies glabātavā "Radons". Viens no svarīgiem pasākumiem radioaktīvo atkritumu pārvaldībā ir Salaspils kodolreaktora likvidēšana, kas ietver vairākus pasākumus, kurus paredzēts īstenot 4 gadu garumā (skat. 6. tabulu). Līdz reaktora likvidēšanas darbiem ir jānodrošina droša reaktora apsaimniekošana un uzturēšana. Papildus darbiem Salaspils kodolreaktorā un glabātavā "Radons", Latvijai kā jebkurai ES dalībvalstij, neatkarīgi no to objektiem un resursiem, ir jāveic infrastruktūras sistēmas novērtējums: 1) kodoldrošības un radiācijas drošības sistēmas novērtējums reizi 10 gados. Sākotnēji valsts veic sistēmas pašnovērtējumu un pēc tam valsts pieaicina starptautiskos ekspertus un organizē sistēmas starptautisko novērtējumu; 2) radioaktīvo atkritumu pārvaldības sistēmas novērtējums reizi 10 gados. Sākotnēji valsts veic radioaktīvo atkritumu pārvaldības sistēmas pašnovērtējumu (novērtē sistēmu, atbildīgās institūcijas, programmu un tās ieviešanu) un pēc tam valsts pieaicina starptautiskos ekspertus un organizē sistēmas starptautisko novērtējumu. Īpaša uzmanība radioaktīvo atkritumu pārvaldības jomā tiek pievērsta sabiedrības informēšanai, kas nodrošina sabiedrības, valsts institūciju un pašvaldību izpratni par šiem jautājumiem. 6. tabulā ir paredzēti arī pasākumi, kas veicina informētību un zināšanas par atkritumu pārvaldību. 4.3. Plāni radioaktīvo atkritumu apglabāšanas objekta apsaimniekošanai pēc tā darbības slēgšanas Latvijā ir tikai viens radioaktīvo atkritumu apglabāšanas objekts - glabātava "Radons", uz kuru attiecināmas prasības par apglabāšanas objekta apsaimniekošanu pēc tā slēgšanas. Likumā, MK noteikumos Nr. 129 un MK noteikumos Nr. 752 noteiktas galvenās prasības apglabāšanas objekta apsaimniekošanai arī pēc tā slēgšanas. Pēc glabātavas slēgšanas būs jānodrošina vēl vismaz 300 gadu valsts uzraudzība. Galvenie nosacījumi, kas jāievēro pirms un pēc glabātavas "Radons" slēgšanas: 1) jebkurai darbībai ar jonizējošā starojuma avotiem ir nepieciešama licence - arī pēc glabātavas "Radons" slēgšanas būs nepieciešams saņemt VVD RDC licenci drošai apsaimniekošanai un uzturēšanai (t.sk. apsardze) un par objekta apsaimniekošanu būs atbildīgs operators; 2) glabātavas "Radons" darbības laikā tiek dokumentētas visas darbības ar radioaktīvajiem atkritumiem, lai arī pēc objekta slēgšanas būtu pieejama pilna informācija par atkritumiem; 3) regulāri, reizi 10 gados, līdz glabātavas slēgšanai plānots veikt glabātavas "Radons" ilgtermiņa drošības novērtējumu. CASSIOPEE konsorcijs9 atbilstoši Eiropas Komisijas Vides ģenerālā direktorāta pasūtījumam 2000.-2001. gadā veica glabātavas "Radons" ilgtermiņa drošības izvērtējumu. No ilgtermiņa drošības izvērtējuma izriet, ka nepieciešams veikt iepriekšējās desmitgadēs izmantoto radioaktīvo atkritumu tvertņu drošības uzlabošanas pasākumus (papildus barjeras slāņu izveide), lai samazinātu apdraudējumu iedzīvotājiem līdz līmenim, kas atbilst starptautisko organizāciju jaunākajām rekomendācijām šajā jomā. Šos darbus plānots veikt kopā ar papildus radioaktīvo atkritumu tvertnes un ilgtermiņa glabātavas būvniecību. Pēc CASSIOPEE drošības izvērtējuma, 2005. gadā tika veikts IVN plānotajām darbībām, vienlaikus arī izvērtējot esošo situāciju objektā. Ievērojot, ka kopš IVN ir pagājuši jau 10 gadi un ir plānots būvēt atbilstoši IVN jaunus objektus, tad 2016. gadā tiek veikts nākošais ilgtermiņa drošības novērtējums, kuru organizē LVĢMC; 3) radioaktīvo atkritumu tvertņu slēgšanas procesa laikā ievēro prasības radioaktīvo atkritumu konservēšanai, nosacījumus daudzpakāpju aizsardzības sistēmai, prasības nosedzošajam slānim, radioaktīvo atkritumu tvertņu marķēšanas nosacījumus un arī marķēšanu virs tvertnēm; 4) radioaktīvo atkritumu apglabāšanas objekta slēgšanas darbu izpildes grafiks; regulārs vides radiācijas monitorings, arī pēc slēgšanas. Ievērojot, ka glabātavas "Radons" īpašnieks ir valsts, tad valstij arī turpmāk būs jānodrošina visi drošības pasākumi glabātavas "Radons" apsaimniekošanā un uzturēšanā arī pēc objekta slēgšanas. 4.4. Pētniecības, izstrādes un demonstrējumu darbības radioaktīvo atkritumu pārvaldības risinājumu īstenošanai Pētniecība, izglītība un apmācība ir viens no svarīgākajiem jautājumiem, kuri ir jārisina radiācijas drošības uzlabošanai, tai skaitā arī radioaktīvo atkritumu pārvaldībā. Ievērojot, ka Latvijā nav darbojošos kodoliekārtu un attiecīgi arī nav liela radioaktīvo atkritumu plūsma, tad ir problemātiski atsevišķi izstrādāt dokumentu, kas būtu vērsts uz pētniecību tikai radioaktīvo atkritumu jomā. Latvijai ir svarīgi risināt šāda veida jautājumus: a) turpināt darbu pie radioaktīvo atkritumu raksturojuma un klasifikācijas, ievērojot, ka plānota reaktora likvidēšana, kas ietvers arī precīzu radioaktīvo atkritumu klasificēšanu; b) likvidējot reaktoru, veikt darbu pie procedūras izstrādes, kādā veidā tiks atbrīvoti no valsts uzraudzības tie atkritumi, kuriem tas ir pieļaujams; c) pētniecības un attīstības darbības veikt balstoties uz dažādiem starptautiskajiem projektiem, kā arī piedaloties dažādos projektos no strukturālajiem fondiem un nacionālajiem projektiem. Viena no svarīgākajām pētniecības programmām, kuru finansē ES, ir "HORIZON 2020". Programmai ir trīs mērķi - zinātniskā izcilība, konkurētspējīga rūpniecība un sabiedrības problēmu risināšana. Tā ietver arī projektus, kas attiecas uz radiācijas drošību (European Joint Programme for the Integration of Radiation Protection Research). Viens no šādiem projektiem ir CONCERT (European Concerted Programme on Radiation Protection Research), kur no Latvijas puses ir iesaistīta Latvijas Universitāte10. Programmas mērķis ir Eiropas un nacionālo programmu ilgtspējīgas integrācijas veicināšana radiācijas aizsardzības jomā (apvienot Eiropas zinātniskās kopienas, kas saistītas ar radiācijas drošību, veicinot kopējo kompetenci un mazinot neskaidrības dotajā jomā, stiprināt integrācijas aktivitātes, iesaistot dažādu jomu ekspertus un infrastruktūru radiācijas drošības jautājumu risināšanā, iesaistīt ieinteresētas organizācijas un sabiedrību radiācijas drošības jautājumu risināšanā, veicināt esošās zinātniskās bāzes harmonisku izmantošanu visā Eiropā). Latvijas pārstāvji aktīvi arī piedalās Staptautiskās atomenerģijas aģentūras apmācību kursos, semināros un konferencēs, kur gūst papildus zināšanas un pieredzi radioaktīvo atkritumu pārvaldības jomā, tai skaitā tāda veida glabātavas kā "Radons" apsaimniekošanā un radioaktīvo atkritumu klasifikācijā.