5. Article

Finanšu shēma Likuma 27. panta 21 daļa nosaka vienu no radioaktīvo atkritumu pārvaldības principiem - radioaktīvo atkritumu radītājam (operatoram) jāsedz atkritumu apsaimniekošanas izdevumi, respektīvi, darbojas arī princips "piesārņotājs maksā" šādā veidā: 1) ievedot jonizējošā starojuma avotus, kuru rezultātā rodas atkritumi, operators maksā dabas resursu nodokli, kura likmes ir noteiktas Dabas resursu nodokļa likumā. Dabas resursu nodokļa samaksa tiek novirzīta Baldones pašvaldībai, kuras teritorijā atrodas glabātava "Radons". Lai veicinātu, ka Latvijā netiktu ievesti jonizējošā starojuma avoti, kurus būtu jāapglabā glabātavā "Radons", tiek prasīts noslēgt līgumu par avota atpakaļizvešanu pēc tā lietošanas uz to valsti, no kuras ieved avotu. Šādā situācijā operators ir atbrīvots no dabas resursu nodokļa samaksas. 2) operators sedz radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas izmaksas savā objektā (glabāšana, apstrāde, u.c.); 3) operators sedz tās izmaksas, kas rodas transportējot atkritumus uz apglabāšanu glabātavā "Radons" un sagatavojot atkritumus apglabāšanai (apstrāde, iecementēšana, konteineri). Operatoram pie apglabāšanas nav jāsedz radioaktīvo atkritumu apglabāšanas izmaksas, bet pirms radioaktīvo vielu ievešanas, ja tās tiks apglabātas Latvijā, ir jāmaksā dabas resursu nodoklis. Latvijā ir ļoti neliels radioaktīvo vielu pielietojums, kuru rezultātā rodas radioaktīvie atkritumu, un nav darbojošos kodolobjektu un attiecīgi nav iespējams izveidot fondu, kurā tiktu uzkrāti līdzekļi no elektroenerģijas samaksas radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai. Lielākais apjoms no radioaktīvajiem atkritumiem tiks radīts Salaspils kodolreaktora likvidēšanas rezultātā. Salaspils kodolreaktors ir vēsturiskais mantojums, kura likvidēšana tiks nodrošināta no valsts budžeta. Saeimā 2015. gadā tika atbalstīts finansējums no valsts budžeta, sākot ar 2017. gadu reaktora likvidēšanai. Arī glabātava "Radons" ir vēsturiskais mantojums. Rezultātā, lai varētu nodrošināt radioaktīvo atkritumu apglabāšanu un glabātavas "Radons" apsaimniekošanu, valsts ir uzņēmusies nodrošināt glabātavas uzturēšanu un finansējums glabātavas "Radons" apsaimniekošanai tiek piešķirts no valsts budžeta. Glabātavas "Radons" valsts uzraudzība pēc tās slēgšanas vēl būs jānodrošina 300 gadi. Nepieciešams atzīmēt, ka situācijās, kad tiek atrasts bezsaimnieka jonizējošā starojuma avots (radioaktīvie atkritumi), tā apsaimniekošana pilnībā tiek nodrošināta no valsts budžeta finansējuma. Ievērojot minēto, attiecībā uz radioaktīvajiem atkritumiem Latvijā nav iespējams pilnā apmērā piemērot principu "piesārņotājs maksā". Valsts uzraudzību veicošās institūcijas VVD RDC finansēšana notiek no valsts budžeta. Ievērojot 2009. gadā ekonomiskās krīzes rezultātā notikušo Radiācijas drošības centra reorganizāciju, VVD RDC kapacitāte (pašreiz 17 amata vietas) nav pietiekama, lai nodrošinātu visus nepieciešamos uzdevumus radiācijas drošībā. Ir vairākas jomas, kurās nepieciešams stiprināt VVD RDC kapacitāti, t.sk.: - operatīvai rīcībai radiācijas avāriju gadījumos, ievērojot, ka VVD RDC nodrošina radiācijas avāriju izziņošanas 24 stundu operatīvo gatavību un iesaistās arī avāriju novēršanā; - darbinieku kapacitātes un zināšanu pilnveide, ievērojot, ka darbiniekiem ir jānodrošina inspekcijas gan ārstniecības iestādēs, gan arī zinātnē un rūpniecībā visā Latvijas teritorijā, kā arī vienlaikus jāspēj operatīvi rīkoties incidentu un avāriju gadījumos, t.sk. izbraucot uz valsts robežas. Tādējādi ir nepieciešamas zināšanas ļoti atšķirīgās jomās, kuras ne vienmēr ir iespējams iegūt Latvijā. Tāpat VVD RDC ir atbildīga par dažādu ziņojumu un informācijas sagatavošanu starptautiskajām organizācijām, kā arī par informācijas ievadīšanu datu bāzēs (tai skaitā, VVD RDC informācijas sistēmā, kā arī starptautisko organizāciju), kas prasa papildus resursus; - sabiedrības informēšana par dažādiem radiācijas drošības jautājumiem, kā arī informācijas pilnveidošana tiem darbiniekiem, kuri veic darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, un arī citiem speciālistiem, kuri iesaistīti radiācijas drošības jomā. Lai veicinātu augstāku radiācijas drošības kultūru, nodrošinot cilvēku un vides aizsardzību, ir svarīgi pilnveidot izpratni par šiem jautājumiem; - medicīniskās apstarošanas jomā, t.sk. pacientu saņemto dozu izvērtējumu nodrošināšanai. Papildus resursi radioaktīvo atkritumu pārvaldības jomā tiek gūti no: 1) Latvijas vides aizsardzības fonda - ir iespējas pieteikt projektus, kas veicina radioaktīvo atkritumu pārvadību (pētījumi, sabiedrības informēšana, u.c.); 2) Starptautiskās atomenerģijas aģentūras, kura tiešā veidā nesniedz finansējumu valstīm, bet ir iespējas realizēt projektus, kuru ietvaros valsts iegūst starptautiskos ekspertu novērtējumus un ieteikumus par situācijas pārvaldību, iegādāties aparatūru un piedalīties dažādos apmācību kursos.