2. Article — nosaka, ka likums attiecas uz personām, kuru

dzīvesvieta ir Latvijas Republikā. 3.panta pirmā daļa nosaka, ka dzīvesvieta ir jebkura personas brīvi izraudzīta ar nekustamo īpašumu saistīta vieta (ar adresi), kurā persona labprātīgi apmetusies ar tieši vai klusējot izteiktu nodomu tur dzīvot, kurā dzīvot tai ir tiesisks pamats un kuru šī persona atzīst par vietu, kur tā sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību. Bez tam atbilstoši Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 12.pantā noteiktajam PMLP nav tiesību anulēt ziņas par personas deklarēto dzīvesvietu, un Pārvalde to arī nedarīja. Deklarējot jaunu dzīvesvietu Latvijā, ziņas par iepriekšējo adresi Reģistrā netiek anulētas, bet tiek aizstātas ar ziņām par jauno dzīvesvietu. Līdz ar to, arī paziņojot par dzīvesvietu ārvalstī, ziņas par iepriekšējo dzīvesvietu netiek anulētas, bet aktualizētas atbilstoši personas norādītajam. PMLP rīkojās atbilstoši Dzīvesvietas deklarēšanas likumam un Iedzīvotāju reģistra likuma 13.pantam, kurā noteikts, ja kādas no Reģistrā iekļautajām ziņām tiek grozītas, jaunās ziņas ierakstāmas, neiznīcinot iepriekšējās. Izvērtējot minētās normas, Centrālā vēlēšanu komisija secina, ka normatīvie akti neparedz risinājumu iesniedzēja situācijā vai līdzīgās, kad persona plāno ilgāku laiku atrasties ārvalstīs (ceļošana, studijas, ilgstošs komandējums), bet bez nodoma tur apmesties uz dzīvi. Līdz ar to, ja iesniedzējs nebūtu pildījis Iedzīvotāju reģistra likuma 15.panta otrajā daļā noteikto un nepaziņotu PMLP adresi ārvalstīs, tad tiesības kandidēt nebūtu apšaubāmas. Centrālās vēlēšanu komisijas ieskatā šajā situācijā nav pietiekama pamata uzskatīt, ka būtu sarauta iesniedzēja saikne ar pašvaldību. Tieši un nepārprotami saiknes zudumu ar pašvaldību var pierādīt deklarēšanās fakts Latvijā citā pašvaldībā, bet ne paziņošana par adresi ārvalstī. Administratīvā procesa likuma 13.pants nosaka, ka labumam, ko sabiedrība iegūst ar ierobežojumiem, kas uzlikti adresātam, ir jābūt lielākam nekā viņa tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumam. Būtiski privātpersonas tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumi ir attaisnojami tikai ar nozīmīgu sabiedrības labumu. Satversmes tiesa ir norādījusi, ka Administratīvā procesa likuma 13.pantā minētā samērīguma principa piemērošanas joma neaprobežojas tikai ar lietderības apsvērumu izdarīšanu rīcības brīvības gadījumos, samērīguma princips kā no Latvijas Republikas Satversmes 1.panta izrietošs konstitucionālā ranga princips piemērojams arī obligātā administratīvā akta gadījumā. Satversmes tiesa ir norādījusi, ka tiesību piemērotājam tiesisko seku samērīgums ir jāapsver ikviena administratīvā akta izdošanas gadījumā un jāizvēlas sekas, kuras sasniedz tiesību mērķi - taisnīgumu. Obligātā administratīvā akta izdošanas gadījumā valsts pārvaldes iestādei nav atļauts apsvērt tā izdošanas un satura lietderību. Tomēr minētajā tiesību normā nav ietverts aizliegums iestādei ievērot samērīguma principu, un, pieņemot lēmumu konkrētās publiski tiesiskajās attiecībās, iestādei ir pienākums to samērot ar cilvēktiesībām. Netipiskajos gadījumos iestādei ir tiesības atkāpties no likumā noteiktās tiesisko seku īstenošanas. Tomēr šādai atkāpei ir jābūt pamatotai ar īpašiem, uzrādāmiem un pārliecinošiem argumentiem. Viens no šādiem gadījumiem varētu būt samērīguma pārbaude tad, ja ar obligāto administratīvo aktu tiek ierobežotas personas pamattiesības (skat. Satversmes tiesas 2007.gada 28.februāra lēmumu lietā Nr.2006-41-01, 13.-15.punkts). Konkrētajā tiesiskajā situācijā aizliegums iesniedzējam īstenot Latvijas Republikas Satversmes 101.pantā noteiktās pamattiesības, proti, kandidēt Mālpils novada domes vēlēšanās, nebūtu samērīgs. Pamatojoties uz augstākminēto, saskaņā ar Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 22.1 pantu Centrālā vēlēšanu komisija nolemj: Atcelt Mālpils novada vēlēšanu komisijas 2017.gada 2.maija lēmumu (sēdes protokols Nr.7, §1) par D.P. svītrošanu no vēlētāju apvienības "Mūsu Mālpils" kandidātu saraksta Mālpils novada domes 2017.gada 3.jūnija vēlēšanām. Šo lēmumu triju darbdienu laikā no tā pieņemšanas dienas var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā, Baldones ielā 1A, Rīgā, LV 1007. Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs A.Cimdars Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs R.Eglājs