35. Article — ).

24. Saskaņā ar Ārstniecības likuma 26.pantu, patstāvīgi nodarboties ar ārstniecību attiecīgajā profesijā atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kompetencei atļauts ārstniecības personām, kuras ir reģistrētas ārstniecības personu reģistrā. 25. Savukārt patstāvīgi nodarboties ar ārstniecību konkrētā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē vai papildspecialitātē atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kompetencei atļauts ārstniecības personām, kuras ir sertificētas un reģistrētas ārstniecības personu reģistrā. 26. Saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 24.marta noteikumiem Nr.268 "Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst pirmā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu" zobārsts ir noteikts kā ārstniecības personas pamatspecialitāte, savukārt bērnu zobārsts, endodontists, ortodonts, periodontologs un zobu protēzists - kā apakšspecialitātes. 27. Tas nozīmē, ka Latvijā patstāvīgi nodarboties ar zobārstniecību var zobārsts, kurš ir reģistrēts ārstniecības personu reģistrā un sertificēts zobārsta pamatspecialitātē. 28. Minētais nosacījums ir ietverts arī likuma "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" 12.panta (2.1) daļā, kas nosaka, ka personas tiesības veikt patstāvīgu profesionālo darbību un prakses tiesības zobārsta pamatspecialitātē apliecina: 1) augstākās izglītības diploms par akreditētas pilna laika zobārstniecības studiju programmas apguvi, 2) profesionālās kvalifikācijas sertifikāts, 3) personas iekļaušana ārstniecības personu reģistrā. 29. Divas no minētajām prasībām norādītās arī direktīvā 2005/36/EK, kas paredz, ka Latvijā izglītību ieguvušam zobārstam bez zobārsta diploma nepieciešams arī sertifikāts - kompetentas iestādes izsniegts dokuments, kas apliecina, ka persona ir nokārtojusi sertifikācijas eksāmenu zobārstniecībā.5 30. Tikai šo visu nosacījumu izpilde - reģistrācija ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā, augstākās izglītības diploms un profesionālās kvalifikācijas sertifikāts garantē Latvijā iegūtās zobārsta profesionālās kvalifikācijas automātisko atzīšanu citās dalībvalstīs. 31. Ārstniecības personu iekļaušanu ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā regulē Ministru kabineta 2016.gada 24.maija noteikumi Nr.317 "Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība", kuros noteiktas prasības ārstniecības personu iekļaušanai ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā - personai jāiesniedz reģistra uzskaites karte (ar informāciju par iegūto izglītību). 32. Savukārt ārstniecības personu sertifikācijas kārtību nosaka Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumi Nr.943 "Ārstniecības personu sertifikācijas kārtība", kas nosaka, ka sertifikāciju var kārtot ārstniecības persona, kura ir reģistrēta ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā, kura ir apguvusi izglītības programmu, kura prot valsts valodu atbilstoši Valsts valodas likuma prasībām, u.c. 33. Saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 7.jūlija noteikumiem Nr.733 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību profesionālo un amata pienākumu veikšanai, pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai un Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi" (turpmāk - MK noteikumi Nr.733) zobārstiem, tāpat kā citām ārstniecības personām, izvirzīta prasība pēc valsts valodas zināšanām C līmeņa 1.pakāpē (C1 līmenī). 34. Latvijas studenti, kuri zobārstniecības programmu apguvuši latviešu valodā, sertifikātu var iegūt bez sarežģījumiem - sertifikācijas eksāmenu izglītības iestādes un sertifikācijas komisijas sadarbības ietvaros ir iespējams kārtot vienlaikus ar izglītības programmas beigu pārbaudījumu. 35. Valsts valodas zināšanu pārbaude šiem studentiem nav nepieciešama, jo saskaņā ar MK noteikumu Nr.733 12.1.punktu, personas, kuras ieguvušas augstāko izglītību akreditētās programmās latviešu valodā, valsts valodas pārbaudi nekārto. 36. Absolventi no ārvalstīm, kuri studiju programmu apguvuši angļu valodā, zobārsta sertifikātu var nesaņemt, jo sertifikāta iegūšanai nepieciešams apliecināt valsts valodas zināšanas vismaz C1 līmenī. 37. Studiju programmā "Zobārstniecība" RSU ārvalstu studentiem ir noteikta obligāta latviešu valodas apguve 7 kredītpunktu apjomā (10,5 ECTS6 kredītpunkti). 38. Studentiem katrā studiju gadā tiek piedāvāts apgūt latviešu valodu arī kā izvēles studiju priekšmetu 2 kredītpunktu apjomā (3 ECTS kredītpunkti). 39. Studenti pielieto latviešu valodas zināšanas ikdienas komunikācijā ar pacientu. Studenta dialogā ar pacientu asistē arī docētāji. Tomēr MK noteikumi Nr.733 zobārstiem pieprasa valsts valodas prasmes C1 līmenī,7 t.i. ļoti augstā zināšanu pakāpē, kādu ārvalstu studentiem grūti sasniegt papildus intensīvajām studijām izvēlētajā specialitātē. Savukārt, neiegūstot sertifikātu zobārsta pamatspecialitātē, absolventam citas ES dalībvalstis nevar piemērot automātisko profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, jo viņam nav patstāvīgās prakses tiesības Latvijā. 40. Vērtējot citu dalībvalstu prasības zobārsta profesionālās kvalifikācijas piešķiršanai, ir jāņem vērā, ka Eiropas Savienības valstīs pastāv atšķirīga kārtība, kādā tiek apliecināta iegūtā zobārsta kvalifikācija. 41. Vairākas valstis līdzīgi Latvijai paredz procedūras kvalifikāciju apliecinošu dokumentu ieguvei papildus universitātes diplomam, tomēr ir virkne valstu, kurās kvalifikācijas atzīšanas procedūrai papildus dokumentus (piemēram, zobārsta sertifikātu) neprasa. 42. Savukārt jautājumā par attiecībās valsts oficiālās valodas zināšanām - lai nodrošinātu pacientu aizsardzību, arī citās valstīs ārstniecības personām tiek pieprasītas attiecīgas valsts oficiālās valodas zināšanas. 43. Tā piemēram, Lietuvā zobārstu profesionālo kvalifikāciju apliecina augstākās izglītības diploms, savukārt, lai varētu praktizēt kā zobārsts, personai ir jāsaņem licence un viens no nosacījumiem licences saņemšanai ir valsts oficiālās valodas zināšanas. 44. Ārvalstniekiem, kuri vēlas praktizēt kā zobārsti Lietuvā, sākumā ir nepieciešams iziet profesionālās kvalifikācijas atzīšanu un pēc profesionālās kvalifikācijas atzīšanas ārvalstnieks kārto valsts valodas eksāmenu. 45. Savukārt, Igaunijā zobārsts savu profesionālo darbību var uzsākt tikai pēc reģistrācijas veselības aprūpes darbinieku reģistrā pamatojoties uz atzītu medicīnisko kvalifikāciju. Reģistrējoties minētajā reģistrā, valsts valodas zināšanas netiek prasības un darba devējs ir atbildīgā persona, lai nodrošinātu to, ka darbiniekam ir valsts valodas prasmes. 46. Problēmas ar zobārsta profesionālās kvalifikācijas atzīšanu ārvalstu absolventu mītnes zemēs aizsākās 2015.gadā, kad automātiskā profesionālās kvalifikācijas atzīšana netika piemērota RSU absolventei no Nīderlandes. 47. Tajā pašā gadā arī absolventam no Lielbritānijas automātiskā profesionālās kvalifikācijas atzīšana tika piemērota tikai pēc papildus informācijas pieprasīšanas no RSU par studiju programmu. 48. Jau 2016.gadā Lielbritānijā RSU ārvalstu absolventam automātiskā profesionālās kvalifikācijas atzīšana vairs netika piemērota. 49. Kā pamatojums automātiskai profesionālās kvalifikācijas neatzīšanai bija fakts, ka absolvents nav ieguvis zobārsta sertifikātu. 50. Valstis, kurās problēmas ar iegūtās zobārsta kvalifikācijas atzīšanu šobrīd ir visaktuālākās, ir tieši Nīderlande (no šīs valsts RSU zobārstniecību apgūst 21 students) un Lielbritānija (12 studenti), tomēr jāņem vērā, ka formāli jebkura no ES valstīm var neatzīt zobārstniecības programmas ārvalstu absolventa profesionālo kvalifikāciju, ja tā neatbilst direktīvas prasībām. 51. Ir jāņem vērā, ka turpinot pieprasīt augsta līmeņa valsts valodas zināšanas Latvijā augstāko izglītību zobārsta specialitātē ieguvušajiem ārvalstniekiem, kuri savu karjeru Latvijā neplāno uzsākt, tiek apdraudētas absolventu iespējas tikt atzītiem citās valstīs. 52. Universitātes zaudēs ārvalstu studentus un savu konkurētspēju starp citu ES valstu augstskolām. 53. Ieguvēji nebūs arī plašāka sabiedrība, jo Latvijas tautsaimniecībā neieplūdīs finansējums par ārvalstu studentu saņemtajiem pakalpojumiem un iegādātajām precēm. 54. Tajā pašā laikā nav apšaubāms, ka, lai nodrošinātu pacientu intereses, zobārstiem un citām ārstniecības personām uzsākot darbu Latvijā, valsts valoda jāpārvalda Ministru kabineta noteikumos paredzētajā līmenī. 55. Savukārt, lai kontrolētu nepieciešamo valsts valodas zināšanu līmeni prakses vietās, nākas konstatēt, ka Valsts valodas centra pilnvaras ārstniecības jomā ir ierobežotas - tās aprobežojas ar iespējām ārstniecības personas sodīt administratīvi, kas neliedz turpināt darbu specialitātē un, iespējams, apdraudēt pacientus. II PIEDĀVĀTIE RISINĀJUMA VARIANTI 56. Veselības ministrija sadarbībā ar RSU, LU ir izstrādājusi 3 risinājuma variantus pastāvošajām kvalifikācijas atzīšanas problēmām zobārstniecības programmā angļu valodā studējošajiem ārvalstu studentiem (skat. tabulu). 1.Risinājuma variants 57. Saglabāt spēkā esošo regulējumu. 58. Tādējādi, RSU un LU absolvējušie ārvalstu zobārsti, kuriem nav valsts valodas prasmes atbilstoši Valsts valodas likumā noteiktajām prasībām (valsts valodas prasmes C1 līmenī), varētu pieteikties profesionālās kvalifikācijas atzīšanai pēc vispārējās profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmas, kas, salīdzinot ar automātisko profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, ir laika un izmaksu ietilpīgāka. 59. Ja Latvijā izglītību angļu valodā ieguvušajiem zobārstiem ir apgrūtināta iespēja saņemt zobārsta sertifikātu Latvijā valsts valodas C1 līmenī nezināšanas dēļ, pastāv risks, ka RSU un LU īstenotās studiju programmas nespēs konkurēt ar citu valstu universitāšu studiju programmām zobārstniecībā, un ārvalstu studenti neizvēlēsies studijas mūsu valsts universitātēs. 60. Ārstniecības personām tiek saglabāta valsts valodas prasmi apliecinoša dokumenta pārbaude pirms ārstniecības personai tiek piešķirtas patstāvīgas prakses tiesības pamatspecialitātē, apakšspecialitātē vai papildspecialitātē. 2. Risinājuma variants 61. Veikt izmaiņas reglamentēto profesiju veselības aprūpes jomā (t.sk. zobārstu) reģistrācijas un sertifikācijas prasībās, kuras attiektos uz visām ārstniecības personām. 2.a Risinājuma variants 62. Veikt grozījumu Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumos Nr.943 "Ārstniecības personu sertifikācijas kārtība", svītrojot 5.3. un 27.6.punktu, kas paredz sertifikācijas procesā apliecināt valsts valodas zināšanas. 63. Veikt grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (pēc dekodifikācijas - Valsts valodas likumā), paplašinot Valsts valodas centra pilnvaras administratīvo sodu uzlikšanā par valsts valodas jomu regulējušo normatīvo aktu prasību neievērošanu (piemēram, liegumu veikt profesionālo darbību līdz attiecīgā līmeņa valsts valodas zināšanas apliecinoša dokumenta iegūšanas). 64. Tādējādi RSU un LU absolvējušās ārvalstu ārstniecības personas, kurām nav valsts valodas prasmes atbilstoši Valsts valodas likumā noteiktajām prasībām (valsts valodas prasmes C1 līmenī), varēs kārtot sertifikācijas eksāmenu un iegūt sertifikātu, lai varētu pieteikties automātiskai profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmai. 65. Savukārt atbildība par nepieciešamā līmeņa valsts valodas zināšanām ārstniecības personām būtu ārstniecības personas darba devējiem (ārstniecības iestādes vadītājam), kuram savukārt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir noteikta administratīvā atbildība par darba līguma noslēgšanu ar darbinieku, kura valsts valodas zināšanu apjoms ir nepietiekams viņa profesionālo un amata pienākumu veikšanai un kurš nav uzrādījis Latvijas Republikas normatīvajos aktos paredzētu dokumentu, kas apliecina valsts valodas zināšanas. 66. Normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību valsts valodas lietošanā nodrošinātu Valsts valodas centrs. 67. Vienlaikus ir jāņem vērā, ka Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Māsu asociācija un Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienība, sertificējot ārstniecības personas, pilda valsts deleģēto uzdevumu, līdz ar to attiecībā uz minētā uzdevuma izpildi, uz Latvijas Ārstu biedrību, Latvijas Māsu asociāciju un Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienību ir attiecināma Valsts valodas likumā noteiktā prasība par valsts valodas lietošanu. 2.b Risinājuma variants 68. Veikt grozījumu Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumos Nr.943 "Ārstniecības personu sertifikācijas kārtība", svītrojot 5.3. un 27.6.punktu, kas paredz sertifikācijas procesā apliecināt valsts valodas zināšanas. 69. Veikt grozījumu Ministru kabineta 2005.gada 8.marta noteikumos Nr.170 "Noteikumi par ārstniecības iestāžu reģistru", nosakot, ka pašnodarbinātai personai reģistrējot ārstniecības iestādi vai aktualizējot informāciju par reģistrētu ārstniecības iestādi, papildus ārstniecības personu sarakstam, būtu jāiesniedz arī apliecinājums par ārstniecības personas valsts valodas zināšanām gadījumos, kad tas ir nepieciešams atbilstoši Valsts valodas likuma prasībām. Veikt grozījumus Ministru kabineta 2016.gada 24.maija noteikumos Nr.317 "Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība", nosakot, ka, iesniedzot informāciju par ārstniecības personas nodarbinātu, būs jāiesniedz arī apliecinājums par ārstniecības personas valsts valodas zināšanām gadījumos, kad tas ir nepieciešams atbilstoši Valsts valodas likuma prasībām. 70. Veikt grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (pēc dekodifikācijas - Valsts valodas likumā), paplašinot Valsts valodas centra pilnvaras administratīvo sodu uzlikšanā par valsts valodas jomu regulējušo normatīvo aktu prasību neievērošanu (piemēram, liegumu veikt profesionālo darbību līdz attiecīgā līmeņa valsts valodas zināšanas apliecinoša dokumenta iegūšanas). 71. Tādējādi RSU un LU absolvējušās ārvalstu ārstniecības personas, kurām nav valsts valodas prasmes atbilstoši Valsts valodas likumā noteiktajām prasībām (valsts valodas prasmes C1 līmenī), varēs kārtot sertifikācijas eksāmenu un iegūt sertifikātu, lai varētu pieteikties automātiskai profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmai. 72. Savukārt atbildība par nepieciešamā līmeņa valsts valodas zināšanām ārstniecības personām būtu ārstniecības personas darba devējiem (ārstniecības iestādes vadītājam), Veselības inspekcijai veicot vispārēju kontroli. 73. Normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību valsts valodas lietošanā nodrošinātu Valsts valodas centrs. 74. Vienlaikus ir jāņem vērā, ka Latvijas ārstu biedrība, Latvijas Māsu asociācija un Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienība, sertificējot ārstniecības personas, pilda valsts deleģēto uzdevumu, līdz ar to attiecībā uz minētā uzdevuma izpildi, uz Latvijas Ārstu biedrību, Latvijas Māsu asociāciju un Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienību ir attiecināma Valsts valodas likumā noteiktā prasība par valsts valodas lietošanu. Tabula Risinājuma varianti pastāvošajām kvalifikācijas atzīšanas problēmām zobārstniecības programmā angļu valodā studējošajiem ārvalstu studentiem. Risinājuma variants Risinājuma saturs Ieguvumi Riski 1. Saglabāt spēkā esošo regulējumu Izmaiņas netiek veiktas Ārstniecības personām tiek saglabāta valsts valodas prasmi apliecinoša dokumenta pārbaude pirms ārstniecības personai tiek piešķirtas patstāvīgas prakses tiesības pamatspecialitātē, apakšspecialitātē vai papildspecialitātē. 1) Ārvalstu absolventiem, kuriem nav valsts valodas prasmes, laika un izmaksu ietilpīgāka profesionālās kvalifikācijas atzīšana; 2) RSU un LU īstenoto studiju programmu starptautiskās konkurētspējas pazemināšanās; 3) Ārvalstu studentu skaita pazemināšanās LU un RSU zobārstniecības studiju programmās. 2.a 1) Atcelt prasību sertifikācijas procesā apliecināt valsts valodas zināšanas. 2) Paplašināt Valsts valodas centra pilnvaras administratīvo sodu uzlikšanā par valsts valodas jomu regulējušo normatīvo aktu prasību neievērošanu. 3) Atbildība par nepieciešamā līmeņa valsts valodas zināšanām darba devējiem (ārstniecības iestādes vadītājam). Latvijā absolvējušās ārvalstu ārstniecības personas, kurām nav valsts valodas prasmes, varēs iegūt sertifikātu, un pieteikties automātiskai profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmai. 1) Izmaiņas attiektos uz visām ārstniecības personām, ne tikai zobārstiem. 2) Saskaņā ar Valsts valodas likumu, sertifikācijas procesam, tai skaitā sertifikācijas eksāmenam jānotiek valsts valodā. 2.b Papildus 2.a risinājuma variantam: noteikt, ka reģistrējot ārstniecības iestādi vai aktualizējot informāciju par ārstniecības iestādi, papildus ārstniecības personu sarakstam, jāiesniedz arī apliecinājums par ārstniecības personas valsts valodas zināšanām. Atbilstoši 2.a Papildus 2.a, prasība par ārstniecības personu valsts valodas zināšanu apliecinājuma iesniegšanu reģistrējot ārstniecības iestādi vai aktualizējot informāciju par ārstniecības iestādi. III RISINĀJUMA IETEKME UZ VALSTS UN PAŠVALDĪBU BUDŽETIEM 75. Nevienam no piedāvātajiem risinājumiem nav tieša ietekme uz valsts un pašvaldību budžetiem. 1 Valts valodas likuma 6.pants; Ministru kabineta 2009.gada 7.jīlija noteikumi Nr.733 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību profesionālo un amata pienākumu veikšanai, pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai un Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi" 1.pielikums; Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumi Nr.943 "Ārstniecības personu sertifikācijas kārtība" 27.6.apakšpunkts 2 Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam (apstiprinātas ar Saeimas 2014.gada 22.maija paziņojumu, Latvijas vēstnesis, 2014.gada 29.maijs Nr.103 (5163)), 22.lpp. 3 Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam (apstiprinātas ar Saeimas 2010. gada 10.jūnija paziņojumu), 93.lpp. 4 Sk. plašāk - Auers D., Gubins S. Augstākās izglītības eksporta ekonomiskā nozīme un ietekme Latvijā http://certusdomnica.lv/agenda/augstakas-izglitibas-eksporta-ekonomiska-nozime-un-ietekme-latvija/ un Auers D. Augstākās izglītības eksporta pienesums tautsaimniecībai http://certusdomnica.lv/news/augstakas-izglitibas-eksporta-pienesums-tautsaimniecibai/ 5 Komisijas paziņojums - Informācija par kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem - Direktīva 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (V pielikums) - OJ C 244, ES Oficiālais Vēstnesis, 14.8.2012, 1.-6.lp. (LV) 6 ECTS - Eiropas kredītpunktu pārneses sistēma (European Credit Transfer System, angļu val.) 7 2009.gada 7.jūlija Ministru kabineta noteikumi Nr.733. Veselības ministre Anda Čakša