6. Article

Rīcības virziens Alternatīvo pasākumu ieviešana, kas aptver vairākus sektorus 6.1.* Energoauditi lielajiem uzņēmumiem Novērtēts uzņēmuma enerģijas patēriņš un noteikti energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi. Uzkrātais enerģijas ietaupījums: 753,6 GWh EM Pirmais energoaudits līdz 01.12.2017., atkārtots - ik pēc 4 gadiem, pasākumu ieviešana līdz 01.04.2020. 6.2.* Energopārvaldība lielajos elektroenerģijas patērētājos Ieviesta energopārvaldības sistēma lielajos elektroenerģijas patērētājos, uzlabota energoefektivitāte Uzkrātais enerģijas ietaupījums 54,0 GWh EM Līdz 01.04.2018., pasākumu ieviešana līdz 01.04.2022. 6.3.* Brīvprātīga vienošanās par energoefektivitātes uzlabošanu Sasniegts enerģijas ietaupījums vismaz 10 % apmērā Uzkrātais enerģijas ietaupījums tiks precizēts EM Brīvprātīgo vienošanos noslēgušās puses (energoapgādes komersanti u.c.) Iespējams noslēgt sākot ar 2016. gada oktobri (vienošanās uz 5 gadiem) Kopējais uzkrātais enerģijas ietaupījums periodā līdz 2020. gadam: 2166,9 GWh 2.4. Obligātā mērķa sasniegšanas pārskats un papildus alternatīvie pasākumi Obligātā mērķa sasniegšanai atkarībā no ietaupījumu apjoma, ko nodrošinās EPS un brīvprātīgās vienošanās, jāapsver nepieciešamība laicīgi ieviest papildus alternatīvos pasākumus. Ņemot vērā EPS iekļauto energoapgādes komersantu iespējas veicināt patērētāju efektivitāti, kā arī nodrošināto elastību pusēm, noslēdzot brīvprātīgo vienošanos, sasniegtie enerģijas ietaupījumi var nebūt pietiekoši obligātā mērķa enerģijas ietaupījumu nosegšanā. Šādā gadījumā būtu nepieciešams identificēt un ieviest papildus alternatīvos pasākumus un paredzēt valsts budžeta līdzekļus to veicināšanai. Iespējamie papildus pasākumi, kas periodā līdz 2020. gadam varētu sniegt ieguldījumu obligātā mērķa sasniegšanā, ir šādi: - emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (turpmāk - EKII) finansētās jaunās programmas energoefektivitātes uzlabošanai (atbildīgā institūcija: VARAM); - izmaiņas ar enerģiju saistītos nodokļos, kas tiks vērtētas un piedāvātas, izstrādājot Nodokļu politikas pamatnostādnes 2017.-2021. gadam (atbildīgā institūcija: FM); - brīvprātīgas vienošanās ar komersantus pārstāvošām organizācijām par energoauditiem un energopārvaldību mazajos un vidējos uzņēmumos (atbildīgā institūcija: EM); - citi jauni pasākumi, kas tiešā veidā vērsti uz energoefektivitāti un kuru realizācijai attiecīgi būtu nepieciešams papildus finansējums no valsts budžeta. 3. att. Latvijas enerģijas galapatēriņa sadalījums pa sektoriem 2015. gadā. Ņemot vērā enerģijas galapatēriņa sadalījumu pa sektoriem (skat. 3. att.), vislielākais potenciāls gūt enerģijas ietaupījumus pastāv rūpniecības, mājsaimniecību un transporta sektorā, kas attiecīgi jāņem vērā, plānojot nepieciešamās papildus darbības obligātā mērķa izpildes nodrošināšanai.