16. Article

Izskatāmajā lietā visupirms nepieciešams konstatēt, vai pastāv personas (personu grupas), kas atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2008. gada 29. decembra sprieduma lietā Nr. 2008-37-03 7. punktu). Vērtējot, vai vienlīdzīgas attieksmes princips tiek ievērots, noteicošais ir tas, vai vairākas personu grupas vieno kopīga un būtiska tām piemītoša pazīme (sk. Satversmes tiesas 2015. gada 23. novembra sprieduma lietā Nr. 2015-10-01 17. punktu). No pieteikuma secināms, ka vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos atrodas personas, kuru bērni ir dzimuši dažādā laikā, bet ar vienām un tām pašām slimībām slimojuši vai vienādā patoloģiskā stāvoklī nonākuši vienā laikā - vismaz astoņus gadus pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas. Savukārt Saeima norāda, ka šādos apstākļos atrodas personas, kuru bērni ir dzimuši dažādā laikā, bet pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas ar vienām un tām pašām slimībām slimojuši vai viena un tā paša patoloģiskā stāvokļa dēļ cietuši vismaz astoņus gadus, turklāt šo slimību un patoloģisko stāvokļu rašanās brīdis varot būt atšķirīgs. Lai nodrošinātu personu pamattiesību aizsardzību, izskatāmajā lietā ir būtiski noteikt visas personas, kas atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos. Satversmes tiesa uzskata, ka šādos apstākļos atrodas ne tikai Pieteikuma iesniedzēja norādītās personas. Laiks, rūpes un uzmanība, kas bija jāvelta bērna aprūpei, kopumā radīja papildu fizisko un emocionālo slodzi, kā arī darba un socializācijas iespēju ierobežojumus visiem vecākiem, kuru bērni slimoja ar vienām un tām pašām slimībām vai cieta viena un tā paša patoloģiskā stāvokļa dēļ vismaz astoņus gadus līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai. Tie ir gan tādi vecāki, kuru bērnam invaliditāte bija konstatēta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, gan arī tādi vecāki, kuru bērnam invaliditāte normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā konstatēta nebija. Ņemot vērā apstrīdētajā normā ietverto kritēriju, proti, astoņus gadus ilgu tāda bērna aprūpēšanu, kurš normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā vismaz astoņus gadus ir bijis atzīts par bērnu ar invaliditāti, izšķiroša nozīme ir tam, ka bērniem vienas un tās pašas slimības vai vienāds patoloģiskais stāvoklis bija vismaz astoņus gadus līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai. Tādējādi visas personas, kuras vismaz astoņus gadus ir aprūpējušas bērnus, kuriem vismaz astoņus gadus līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai ir bijušas vienas un tās pašas slimības vai viens un tas pats patoloģiskais stāvoklis, atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos.