20. Article

Izvērtējot, vai atšķirīgā attieksme ir samērīga, visupirms jāpārliecinās, vai tā ir piemērota leģitīmā mērķa sasniegšanai. Valstij ir pienākums savas saistības sociālo tiesību jomā samērot ar savām ekonomiskajām iespējām. Pretējā gadījumā var tikt apgrūtināta citu valsts pienākumu izpilde, tajā skaitā citu sociālo tiesību realizēšana. Valstij ir jānodrošina pensiju sistēmas ilgtspēja, garantējot, ka tiesības uz sociālo nodrošinājumu būs īstenojamas arī nākamajās paaudzēs (sk. Satversmes tiesas 2009. gada 26. novembra sprieduma lietā Nr. 2009-08-01 22.3. punktu). Ja apstrīdētajā normā ietvertie invaliditātes noteikšanas kritēriji tiek grozīti, tad atsevišķos gadījumos var veidoties atšķirīga attieksme pret bērna ar invaliditāti vecākiem atkarībā no bērna dzimšanas laika. Tomēr, priekšlaicīgās pensionēšanās kārtību saistot ar tiem apstākļiem un invaliditātes noteikšanas kritērijiem, kuri bija spēkā bērna aprūpes laikā, tiek paredzēts konkrēts to personu loks, kurām ir tiesības uz sociālajām garantijām. Tādēļ secināms, ka ar apstrīdēto normu ir iespējams sabalansēt speciālā budžeta izdevumus un ieņēmumus un līdz ar to nodrošināt paredzamas pensiju sistēmas pastāvēšanu. Tātad apstrīdētā norma paredz mehānismu, kas nodrošina speciālā budžeta izdevumu paredzamību un tādējādi arī pensiju sistēmas ilgtermiņa stabilitāti. Līdz ar to likumdevēja lietotie līdzekļi ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai.