5. Article

Pieaicinātā persona - Labklājības ministrija - uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 109. pantam. Persona ar invaliditātes statusu saistītās sociālās garantijas iegūstot no dienas, kad tai normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā ir noteikta invaliditāte, ko apliecina attiecīgs dokuments, nevis tikai fakts, ka personas veselības stāvoklis atbildis invaliditātes noteikšanas kritērijiem. Valstī izveidotā invaliditātes noteikšanas kārtība esot saistīta ar apstākļiem un kritērijiem, kuri bija spēkā attiecīgajā laika posmā. Ja bērnam invaliditāte nebija noteikta, tad viņa vecākam neesot pamata paļauties uz kādu papildu sociālo garantiju saņemšanu nākotnē pēc tiesiskā regulējuma maiņas. Noteikumu Nr. 805 4. pielikumā ietvertais invaliditātes noteikšanas kritēriju saraksts esot atkarīgs no daudziem mainīgiem apstākļiem un turpmāk varot tikt paplašināts vai sašaurināts. Nosakot jebkādas sociālās garantijas, vienmēr vajagot rēķināties ar robežgadījumiem, kuros kāda persona būs ieguvēja vai zaudētāja. Pieteikuma iesniedzēja piedāvātais risinājums nevarot nodrošināt taisnīgāku attieksmi pret vecākiem, jo invaliditātes noteikšanas sistēma laika gaitā tiekot pilnveidota. Līdz ar to arī turpmāk būšot iespējamas tādas situācijas, ka bērniem ir vienāds veselības stāvoklis, kas atbilst invaliditātes noteikšanas kritērijiem, bet kādam no viņiem invaliditāte netiks noteikta. Vecāka tiesības uz priekšlaicīgu pensionēšanos tik un tā būšot atkarīgas no bērna dzimšanas laika vai pensijas pieprasīšanas dienas, un atsevišķas personas atvieglojumu varētu nesaņemt, turklāt piedāvātā risinājuma akceptēšana varot novest arī pie tiesiskās nenoteiktības. Ar apstrīdēto normu paredzētajai atšķirīgajai attieksmei esot leģitīms mērķis - pensiju sistēmas ilgtermiņa stabilitātes nodrošināšana. Nosakot konkrētu bērna ar invaliditāti aprūpes laiku, tiekot sabalansētas valsts saistības sociālo tiesību jomā un valsts ekonomiskās iespējas. Turklāt apstrīdētajā normā paredzētajai sociālajai garantijai esot papildu raksturs. Tādējādi labums, ko gūst sabiedrība, esot lielāks par personas tiesību ierobežojumu.