9. Article

Pieaicinātā persona - nodibinājums "Invalīdu un viņu draugu apvienība "APEIRONS"" (turpmāk - nodibinājums "Apeirons") - uzskata, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 109. pantam tiktāl, ciktāl tā priekšlaicīgo pensionēšanos saista ar tiesisko regulējumu, kas paredzēja invaliditātes noteikšanas kritērijus bērna aprūpes laikā. Izskatāmās lietas pamatā neesot likumdevēja neparedzēts, netipisks gadījums. Saeimas atbildes rakstā norādītais administratīvo lietu uzskaitījums esot nepilnīgs, un pastāvot iespēja, ka šādu lietu skaits ir vēl lielāks. To varot apliecināt arī statistikas dati par bērnu ar invaliditāti skaitu gadu gaitā. Izskatāmajā lietā esot konstatējama nevienlīdzīga situācija starp vecākiem, kuru bērniem invaliditāte radusies aptuveni vienādā vecumā, bet kuru bērni ir dzimuši dažādā laikā. Esot jāņem vērā tas, ka bērna ar invaliditāti aprūpe pirms 1990. gada būtībā bija pilnas slodzes darbs. Tolaik bērniem ar invaliditātei atbilstošu diagnozi neesot piešķirta nekāda valsts palīdzība, ļoti problemātiska bijusi bērnudārzu un skolu pieejamība, it īpaši bērniem ar smagākām diagnozēm. Arī pēc 1990. gada šādu bērnu aprūpe esot prasījusi ievērojamus laika, rūpju un citus resursus. Tomēr situācija esot pakāpeniski uzlabojusies gan attiecībā uz valstī bērniem ar invaliditāti pieejamajiem pakalpojumiem, gan arī attiecībā uz ārstu zināšanām, medicīnas līdzekļiem un tehnoloģijām, kā arī dažādu nevalstisko organizāciju darbības rezultātā.