2. Article

Piedāvātie risinājumi Bāzes scenārija aprēķini pierāda, ka 2020. gadā bez papildus pasākumiem no AER iegūtas enerģijas patēriņš Latvijas transporta sektora galapatēriņā nebūs pietiekams, lai izpildītu Latvijai ar AER Direktīvu uzliktās saistības, taču esošās situācijas jeb normatīvās bāzes sakārtošana ir jāveic ņemot vērā ierosināto PILOT lietu, kā arī faktu, ka biodegviela šobrīd nav ilgtspējīga un nav iespējams saskaņot valsts atbalstu. Līdz ar to nepieciešams izvērtēt iespēju ieviest papildu pasākumus, ar kuriem iespējams palielināt no AER saražotas enerģijas īpatsvaru transportā (skat. 3.attēlu). 3.attēls. Piedāvātie risinājumi Papildus tam, ņemot vērā, ka šobrīd biodegvielas patēriņš galvenokārt tiek veicināts ar obligātā piejaukuma prasību fosilai degvielai, kā viens no piedāvātajiem apakš scenārijiem ir izmaiņas šajā mehānismā, palielinot biodegvielas piejaukuma daļu. Kā otrs iespējamais apakš scenārijs tiek piedāvāta obligāta pienākuma noteikšana degvielas tirgotājiem nodrošināt noteiktu no AER saražotas enerģijas īpatsvaru to realizētajā degvielā. Pastāv arī citi pasākumi no AER saražotas enerģijas īpatsvara palielināšanai, piemēram, biodegvielu izmantošana augstā koncentrācijā sabiedriskajā transportā, atviegloti nosacījumi ETL iegādei, taču to īstenošana prasa ievērojamus finanšu līdzekļus no valsts vai pašvaldību budžeta, jo ir jau noteikts ES struktūrfondu finansējuma sadalījums līdz 2020. gadam un papildu finansējums šim mērķim vairs nav pieejams. 2.1. Normatīvās bāzes sakārtošana (bāzes scenārijs) Vērtējot grozījumu kopskaitu, kas skar spēkā esošo Biodegvielas likumu, kā arī ņemot vērā nepieciešamību paplašināt tā tvērumu, iekļaujot citas biodegvielas, no atjaunojamajiem energoresursiem ražotas degvielas, transportā izmantojamo elektroenerģiju un bioloģisko šķidro kurināmo, lietderīgi to aizstāt ar jaunu likumu. Biodegvielas likuma atzīšana par spēku zaudējušu nozīmētu, ka uz tā pamata izdotie spēkā esošie tiesību akti zaudētu spēku. Uz Biodegvielas likuma pamata ir izdoti Noteikumi Nr. 772, kā arī Ministru kabineta 2008. gada 15. aprīļa noteikumi Nr. 280 "Noteikumi par finansiāli atbalstāmajām kvotām biodegvielai", kuri ir zaudējuši aktualitāti un to atkārtota izdošana nav nepieciešama. Savukārt Noteikumus Nr. 772 ir nepieciešams papildus grozīt ILUC Direktīvas prasību pārņemšanai, kā arī, lai veiktu citus labojumus, piemēram, aktualizētu atsauces uz standartiem, u.c. Līdz ar to būtu jāizstrādā un jāiesniedz Ministru kabinetā noteikumu projekts "Noteikumi par biodegvielas kvalitātes prasībām, atbilstības novērtēšanu, tirgus uzraudzību un patērētāju informēšanas kārtību" vai jāapvieno Noteikumi Nr. 772 ar Noteikumiem Nr. 332. Tā kā ILUC Direktīva nosaka stingrākas prasības attiecībā uz biodegvielas un bioloģisko šķidro kurināmo ilgtspēju, šīs prasības ir nepieciešams pārņemt, grozot Noteikumus Nr. 545. Turklāt spēkā esošie normatīvie akti neparedz, ka biodegvielas piejaukumam jāatbilst ilgtspējas kritērijiem, kuri noteikti Noteikumos Nr. 545. Līdz ar to Noteikumos Nr. 332 ir jāiekļauj prasība, ka attiecībā uz biodegvielas piejaukumu ir jāņem vērā tikai ilgtspējas kritērijiem atbilstoša biodegviela. Šādas prasības trūkumus Latvijā patērēto biodegvielu neļaus ieskaitīt AER 10 % mērķī, pat gadījumos, kad tā faktiski tiek patērēta. Šādas prasības izvirzīšana nozīmē, ka ir nepieciešams izstrādāt mehānismu, ar kuru no degvielas tirgotājiem tiktu saņemta informācija par piejaukto biodegvielu un tās raksturīpašībām. Šāda mehānisma ieviešana būtu veicama saskaņoti ar Direktīvas 2015/652 prasību pārņemšanu, samazinot degvielas tirgotājiem nosakāmo ziņošanas prasību slogu. Saskaņā ar Noteikumu Nr. 332 22.2. apakšpunktu, katru gadu līdz 15. maijam VID iesniedz Ekonomikas ministrijai informāciju par degvielas kvalitāti, realizētā benzīna un dīzeļdegvielas kopējo apjomu, kā arī realizēto benzīna un dīzeļdegvielas (ar maksimālo sēra saturu 10 mg/kg) apjomu valstī iepriekšējā gadā. Ekonomikas ministrija šo informāciju līdz 30. jūnijam iesniedz EK. Pārņemot ILUC Direktīvas prasības, vienlaikus jānovērš lieks administratīvais solis, nosakot, ka VID iesniedz informāciju EK. Attiecībā uz turpmāko rīcību saistībā ar samazinātas akcīzes nodokļa likmes piemērošanu E85 un B100 Ekonomikas ministrijai pēc biodegvielas ilgtspējas nodrošināšanai nepieciešamo izmaiņu veikšanas pēc iespējas īsākā laika termiņā ir jāsagatavo un jāiesniedz Finanšu ministrijai informācija paziņojumam EK par valsts atbalstu (samazinātas akcīzes nodokļa likmes piemērošanu dažādām biodegvielām). 2.2. Izmaiņas esošajā obligātā piejaukuma mehānismā Latvijā ir ceturtais vecākais autoparks ES, kur vidējais reģistrēto transportlīdzekļu vecums 2016. gadā ir 13,95 gadi (vieglajiem 14,19), savukārt tehniskā kārtībā (ar tehnisko apskati) esošu transportlīdzekļu vidējais vecums ir 12,92 gadi (vieglajiem 13,17 gadi). ES vidējais transportlīdzekļu vecums 2014. gadā bija 9,7 gadi4. Tāpat jānorāda, ka Latvijā 92 % no autoparka sastāda ar fosilo degvielu (benzīns, dīzeļdegviela) darbināmi spēkrati, kas ir galvenais SEG emisiju avots. Uz 2016.gada aprīli tehniskā kārtībā (ar tehnisko apskati) esošu transportlīdzekļu skaits bija 727 788, no kuriem 584 255 bija vieglie transportlīdzekļi, 73 432 kravas transportlīdzekļi un 4 116 autobusi5. Degvielas kvalitātes direktīva pieļauj iespēju tirgū laist benzīnu ar maksimālo etanola saturu 10 % un dīzeļdegvielu ar FAME saturu līdz 7 %. Tomēr šāds limits netiek izvirzīts attiecībā uz citiem biodegvielas veidiem, piemēram, dīzeļdegvielai līdzīgiem tīriem ogļūdeņražiem, kas iegūti no biomasas, izmantojot Fišera-Tropša procesu vai ar hidroattīrīšanas paņēmienu. Taču, paaugstinot biodegvielas īpatsvaru fosilajā degvielā, pieaug degvielas cena, kā arī dažādi riski, kas attiecināmi gan uz transportlīdzekļu darbību, gan degvielas uzglabāšanu. Pašreiz spēkā esošais standarts LVS EN 228:2014 "Autodegvielas. Bezsvina benzīns. Prasības un testēšanas metodes" nosaka divus bezsvina benzīna veidus: - ar maksimālo skābekļa saturu 3,7 % un maksimālo etanola saturu 10,0 %; - ar maksimālo skābekļa saturs 2,7 % un maksimālo etanola saturu 5,0 %, (paredzēts lietošanai gados vecākos automobiļos, kuros bezsvina benzīna ar augstu biodegvielas saturu lietošana nav atļauta). Savukārt, saskaņā ar Noteikumiem Nr. 332 Latvijas tirgū piedāvātā kvalitātei jāatbilst otrajam veidam - ar skābekļa saturu līdz 2,7 % un etanola saturu 5,0 %. Eiropas Autoražotāju asociācijas publicētā informācija6 liecina, ka transportlīdzekļa pielāgotība E10 degvielas izmantošanai ir galvenokārt atkarīga no konkrētā transportlīdzekļa dzinēja, nevis transportlīdzekļa ražošanas gada. Tomēr lielākā daļa autotransportlīdzekļu, kuri ir ražoti pēc 2000. gada, ir piemēroti E10 degvielas izmantošanai. Ņemot vērā, ka šobrīd tirgū ir pieejams divu veidu benzīns - 95. un 98. markas, viens no iespējamajiem scenārijiem, lai palielinātu kopējo biodegvielas patēriņu, ir noteikt, ka 95. markas benzīnu drīkst realizēt tikai ar 10 % etanola piejaukumu, savukārt 98. markas benzīnu ar 5 %. Standartā LVS EN 590:2014 "Automobiļu degvielas. Dīzeļdegviela. Prasības un testēšanas metodes") noteikts, ka FAME saturs dīzeļdegvielā var būt līdz 7 %, ja tas atbilst standartam EN 14214:2012 "Automobiļu degviela. Taukskābju metilesteri (FAME) dīzeļdzinējiem. Prasības un testēšanas metodes". Attiecībā uz arktiskos un bargos ziemas apstākļos izmantojamas dīzeļdegvielas sajaukšanu ar FAME, ir jāņem vērā riski, kas varētu rasties ar ziemas apstākļos izmantojamās dīzeļdegvielas gala kvalitātes prasību atbilstību, lai nodrošinātu drošu dīzeļdzinēju darbību ziemas periodā, jo FAME pasliktina dīzeļdegvielas aukstumnoturības īpašības. Tas nozīmē, ka degvielas sajaucējam ir nepieciešams ievērot zināmu piesardzību, veicot degvielu sajaukšanu, savukārt degvielas tirgotājam nodrošināt atbilstošus apstākļus šāda maisījuma uzglabāšanai. Šajā sakarā var minēt vadlīnijas7, kuras sagatavojusi Eiropas Naftas pārstrādātāju asociācija. Balstoties uz iepriekš minēto informāciju, Ekonomikas ministrija ir modelējusi dažādus iespējamos scenārijus, kuros tiek palielināts biodegvielas piejaukums fosilajai degvielai, lai novērtētu, kādu pienesumu tie dod attiecībā uz AER 10 % mērķi transportā. Scenāriju provizoriskās ietekmes novērtējuma rezultāti atspoguļoti 4.tabulā. 4.tabula Obligātā biodegvielas piejaukuma palielināšanas scenāriji Scenārijs Pasākums Papildus iegūstamais biodegvielas apjoms, tūkst. toe8 Papildu AER daļa pret bāzes scenāriju AER daļa transportā Obligātā piejaukuma palielināšanas scenāriji (benzīns) A Palielināt biodegvielas piejaukumu 95. markas benzīnam līdz 7%, bet 98. markas benzīnam līdz 5% 2,70 +0,26% 4,25% B Palielināt biodegvielas piejaukumu 95. markas benzīnam līdz 10%, bet 98. markas benzīnam līdz 5% 5,04 +0,51% 4,50% Obligātā piejaukuma palielināšanas scenāriji (dīzeļdegviela) C Palielināt biodegvielas piejaukumu vasaras periodā tirgotajai dīzeļdegvielai no 5% uz 7% 2,68 +0,25% 4,24% D Noteikt, ka dīzeļdegvielai vasarā ir 7% biodegvielas piejaukuma prasība, bet ziemā 2% 11,23 +1,16% 5,15% E Noteikt, ka arktiskos un bargos ziemas apstākļos tirgotajai dīzeļdegvielai 5% piejaukuma prasība ir visu gadu 18,36 +1,92% 5,91% F Noteikt, ka dīzeļdegvielai vasarā ir 7% biodegvielas piejaukuma prasība, bet ziemā 5% 24,06 +2,53% 6,52% G Noteikt, ka dīzeļdegvielai 7% biodegviela piejaukuma prasība ir visu gadu 32,62 +3,45% 7,44% Obligātā piejaukuma palielināšanas scenāriji (kombinētie) H Palielināt biodegvielas piejaukumu 95. markas benzīnam līdz 10%, bet 98. markas benzīnam līdz 5% un noteikt, ka dīzeļdegvielai vasarā ir 7% piejaukuma prasība, bet ziemā 2% 16,27 +1,64% 5,63% J Palielināt biodegvielas piejaukumu 95. markas benzīnam līdz 7%, 98. markas benzīnam līdz 5% un noteikt, ka dīzeļdegvielai vasarā ir 7% piejaukuma prasība, bet ziemā 5% 26,76 +2,82% 6,81% K Palielināt biodegvielas piejaukumu 95. markas benzīnam līdz 10%, 98. markas benzīnam līdz 5% un noteikt, ka dīzeļdegvielai 7% piejaukuma prasība ir visu gadu 37,66 +3,99% 7,98% No 3. tabulas datiem secināms, ka pat scenārija ar maksimāli iespējamas biodegvielas piejaukuma tilpumdaļas noteikšanu (K scenārijs) īstenošana nenodrošinās AER 10% mērķa sasniegšanu. Līdz ar to būtu nepieciešams ieviest ar obligāto piejaukumu nesaistītus papildu pasākumus, kas radītu papildu izmaksas no valsts un/vai pašvaldību budžeta, vai maksāt sodu par mērķa nesasniegšanu. Pie tam biodegvielas piejaukuma īpatsvara palielināšana fosilajā degvielā ietekmē degvielas cenu. Scenāriju provizoriskās papildu izmaksas galapatērētājam apkopotas 5. tabulā. 5. tabula Obligātā biodegvielas piejaukuma palielināšanas scenāriju provizoriskās izmaksas Scenārijs Pasākums Kopējās papildu izmaksas patērētājiem salīdzinot ar fosilo degvielu Papildu izmaksas patērētājiem pret bāzes scenāriju milj. EUR EUR/l milj.EUR EUR/l Obligātā piejaukuma palielināšanas scenāriji (benzīns) A Palielināt biodegvielas piejaukumu 95. markas benzīnam līdz 7%, bet 98. markas benzīnam līdz 5% 3,55 0,019 (95E) 0,013 (98E) 1,42 0,007 (95E) 0,013 (98E) B Palielināt biodegvielas piejaukumu 95. markas benzīnam līdz 10%, bet 98. markas benzīnam līdz 5% 4,79 0,027 (95E) 0,013 (98E) 2,65 0,015 (95E) 0,013 (98E) Obligātā piejaukuma palielināšanas scenāriji (dīzeļdegviela) C Palielināt biodegvielas piejaukumu vasaras periodā tirgotajai dīzeļdegvielai no 5% uz 7% 8,88 0,025 (vasarā) 1,19 0,004 (vasarā) D Noteikt, ka dīzeļdegvielai vasarā ir 7% biodegvielas piejaukuma prasība, bet ziemā 2% 12,69 0,025 (vasarā) 0,007 (ziemā) 5,00 0,033 (vasarā) 0,007 (ziemā) E Noteikt, ka arktiskos un bargos ziemas apstākļos tirgotajai dīzeļdegvielai 5% piejaukuma prasība ir visu gadu 15,87 0,021 (ziemā) 8,18 0,021 (ziemā) F Noteikt, ka dīzeļdegvielai vasarā ir 7% biodegvielas piejaukuma prasība, bet ziemā 5% 18,41 0,025 (vasarā) 0,021 (ziemā) 10,71 0,0033 (vasarā) 0,021 (ziemā) G Noteikt, ka dīzeļdegvielai 7% biodegviela piejaukuma prasība ir visu gadu 22,22 0,025 (vasarā) 0,025 (ziemā) 14,52 0,0033 (vasarā) 0,025 (ziemā) Obligātā piejaukuma palielināšanas scenāriji (kombinētie) H Palielināt biodegvielas piejaukumu 95. markas benzīnam līdz 10%, bet 98. markas benzīnam līdz 5% un noteikt, ka dīzeļdegvielai vasarā ir 7% piejaukuma prasība, bet ziemā 2% 17,48 Benzīns: 0,027 (95E) 0,013 (98E) Dīzeļdegviela: 0,025 (vasarā) 0,007 (ziemā) 7,65 Benzīns: 0,015 (95E) 0,013 (98E) Dīzeļdegviela: 0,004 (vasarā) 0,007 (ziemā) J Palielināt biodegvielas piejaukumu 95. markas benzīnam līdz 7%, 98. markas benzīnam līdz 5% un noteikt, ka dīzeļdegvielai vasarā ir 7% piejaukuma prasība, bet ziemā 5% 21,96 Benzīns: 0,019 (95E) 0,013 (98E) Dīzeļdegviela: 0,025 (vasarā) 0,021 (ziemā) 13,36 Benzīns: 0,007 (95E) 0,013 (98E) Dīzeļdegviela: 0,004 (vasarā) 0,021 (ziemā) K Palielināt biodegvielas piejaukumu 95. markas benzīnam līdz 10%, 98. markas benzīnam līdz 5% un noteikt, ka dīzeļdegvielai 7% piejaukuma prasība ir visu gadu 27,01 Benzīns: 0,027 (95E) 0,013 (98E) Dīzeļdegviela: 0,025 (vasarā) 0,025 (ziemā) 17,17 Benzīns: 0,015 (95E) 0,013 (98E) Dīzeļdegviela: 0,004 (vasarā) 0,025 (ziemā) 2.3. Obligātā pienākuma mehānisma ieviešana Vismaz 14 ES dalībvalstīs ir ieviests obligāts pienākums degvielas tirgotājiem nodrošināt noteiktu no AER ražotas enerģijas daļu realizētajā produkcijā, nosakot, ka daļa no galapatērētājam pārdotā transportam paredzētā enerģijas apjoma ir saražota no AER. Lai neradītu papildus loģistikas izmaksas šāda prasība būtu attiecināma tikai uz apstiprinātiem noliktavas turētājiem, kuri degvielu izved (nodod patēriņam) no akcīzes preču noliktavas (izņemot pārvietošanu atliktajā nodokļu maksāšanas režīmā), uz komersantiem, kuri saņēmuši speciālo atļauju (licenci) degvielas vairumtirdzniecībai un izved degvielu no vairumtirdzniecības noliktavas, un uz reģistrētiem saņēmējiem, kuri realizē vai patērē degvielu Latvijas Republikā. Šī pienākuma prasība var tikt noteikta ar vai bez biodegvielas minimālā piejaukuma prasībām benzīnā un dīzeļdegvielā. Respektīvi, šāds pienākums var tikt apvienots ar obligātā piejaukuma prasību. Obligātā pienākuma mehānisma ieviešanas mērķis nav likt degvielas tirgotājiem papildus tirgot biodegvielu augstā vai 100% koncentrācijā, bet tirgot fosilās un biodegvielas maisījumus, līdzīgi kā šobrīd. Degvielas tirgotājs var izvēlēties piemēram tirgot dīzeļdegvielu nepilnu gadu ar 10% HVO (kas iegūta izmantojot dubultās uzskaites izejvielas) piejaukumu, vienlaikus saņemot dubultās uzskaites privilēģijas. Tādējādi degvielas tirgotājs var izpildīt tam uzliktās obligātā pienākuma saistības, tostarp, obligātā piejaukuma saistības (attiecībā uz dīzeļdegvielu). Obligātā pienākuma mehānisma gadījumā degvielas tirgotājiem ir lielākas iespējas izvēlēties, kādā sajaukuma proporcijā realizēt degvielu. Tādējādi ar plašāku tirgus apstākļiem atbilstošu degvielas produktu piedāvājumu ir iespējams sasniegt AER 10 % mērķi, vienlaikus ļaujot veikt izmaksu ziņā efektīvākā risinājuma izvēli (piemēram, izvēloties biodegvielu ar dubulto uzskaiti) pašiem tirgotājiem un samazinot iespējamās papildu izmaksas galapatērētājiem. Vienlaikus šādas jaunas sistēmas ieviešana ir saistīta ar dažādiem riskiem un izmaksām. Veidojot jaunu sistēmu, pastāv risks, ka iepriekš neplānotu apsvērumu dēļ shēma faktiski nedarbojas, vai darbojas, īstenojot dažādas krāpnieciskas shēmas. Tāpēc, analizējot, kā citas dalībvalstis ir ieviesušas obligātā pienākuma shēmu, var secināt, ka būtisks aspekts ir kontrole un atskaites mehānismi, ar kuriem tiek pierādīts, galapatērētājam realizētais biodegvielas apjoms. Piemēram, Lielbritānijā degvielas tirgotāji elektroniskā sistēmā iesniedz nepieciešamo informāciju par biodegvielu, kas laista apgrozībā, (piemēram, izcelsmes apliecinājumus par tās atbilstību ilgtspējas kritērijiem, u.c.) un izpilda tiem uzlikto pienākumu ar šajā sistēmā izsniegtajiem sertifikātiem. Shēmas ietvaros par pienākuma neizpildi degvielas tirgotājiem tiek dota iespēja maksāt izpirkuma cenu (buy-out price), par katru pienākuma izpildei trūkstošo sertifikātu. Jāsecina, ka šādas sistēmas izveide ir laikietilpīga un, atsakoties no biodegvielas obligātā piejaukuma, pieaugtu risks nesasniegt AER 10 % mērķi. Šo risku iespējams kompensēt ar pastāvošās obligātā piejaukuma sistēmas turpināšanu, tādējādi nodrošinot daļēju mērķa sasniegšanu. Piemēram, Slovākijā ir noteikts, ka līdz 2020. gadam tirgotājiem jānodrošina 8,5 % (pēc enerģētiskās vērtības) biodegvielu īpatsvars to realizētajā degvielā un papildus uz 2020. gadu noteiktas šādas obligātā piejaukuma prasības: - Bio-ETBE saturs benzīnā vismaz 3 %; - Bioetanola saturs benzīnā vismaz 7 %; - Dīzeļdegvielai pievienota biodīzeļdegviela vismaz 11,5 %. Arī šajā gadījumā, lai pierādītu, ka degvielas tirgotājs saistības izpilda, tas sniedz ziņojumu kompetentajām iestādēm. Ņemot vērā citu ES dalībvalstu pieredzi, secināms, ka svarīgs solis obligāta pienākuma shēmas ieviešanā ir atskaitīšanās sistēmas izveide degvielas tirgotājiem. Lai mazinātu ar šādas sistēmas ieviešanu un uzturēšanu radītās papildu izmaksas, to iespējams apvienot ar tirgotājiem noteiktām ziņošanas prasībām par to realizētās degvielas SEG emisijām. Vienlaikus jāņem vērā, ka Latvijai AER 10 % mērķa izpilde jānodrošina 2020. gadā, tāpēc papildu prasības komersantiem samazinātā apjomā varētu ieviest no 2019. gada, 2020. gadā tās nosakot pilnā apjomā, tādējādi panākot zemākas degvielas cenas galapatērētājiem. Lai Latvija sasniegtu AER 10 % mērķi, 2020. gadā noteiktā obligātā pienākuma apjoms šādas shēmas ietvaros visiem degvielas tirgotājiem provizoriski būtu nosakāms 8,5 % (pēc enerģētiskās vērtības) apjomā. Pieņemot, ka lētākais veids kā sasniegt šo apjomu būtu izmantojot biodegvielu ar dubulto uzskaiti9, Ekonomikas ministrijas aprēķini liecina, ka galapatērētājam tiktu radītas papildu izmaksas 19,35 - 28,56 milj. EUR apmērā jeb 0,021 - 0,032 EUR/l (dīzeļdegvielai visu gadu), atkarībā no izmantotās biodegvielas tirgus cenas. Papildus, ņemot vērā, ka Latvijā ir augsts AER īpatsvars saražotajā elektroenerģijā, kā arī šai daļai iespējami piemērojamos reizinātājus attiecībā uz AER 10 % mērķī, veicinot transporta sektora turpmāku elektrifikāciju un veicot papildu pasākumus transporta elektrifikācijas jomā, piemēram, attīstot tramvaju un trolejbusu tīklu, veicot vilcienu elektrifikāciju un veicinot elektromobilitātei, iespējams samazināt degvielas tirgotājiem nosakāmā pienākuma apmēru. Turklāt EK 2016.gada 30.novembrī ir publicējusi priekšlikumu10 Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu. Saskaņā ar šajā priekšlikumā 25.pantā minēto informāciju, ES dalībvalstīm nacionālā līmenī degvielas tirgotājiem sākot ar 2021.gadu ir jāuzliek pienākums nodrošināt noteiktu no AER ražotas enerģijas daļu realizētajā produkcijā. Līdz ar to savlaicīga obligātā pienākuma mehānisma ieviešana ir īpaši aktuāla vērtējot ES nākotnes plānus attiecībā uz AER izmantošanu transporta sektorā. 2.4. Risinājumu ietekme uz valsts un pašvaldību budžetiem Atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 2.decembra noteikumiem Nr.737 "Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi" konceptuālajā ziņojumā jābūt iekļautai sadaļai par ietekmi uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem. Ekonomikas ministrija ir veikusi aprēķinus, kuri parāda aptuveno kopējo ietekmi galapatērētājiem, taču jāpiebilst, ka šīs izmaksas atspoguļo situāciju pie dažādiem pieņēmumiem un var mainīties. Ņemot vēra, ka degvielas tirgotāji var izvēlēties pievienot dažādas biodegvielas kopējo ietekmi galapatērētājam, tostarp valstij un pašvaldībām ir grūti prognozēt. Sevišķi grūti prognozējamas ir arī naftas cenu izmaiņas, līdz ar to Ekonomikas ministrijas ieskatā sīkākus aprēķinus nav nepieciešams veikt, jo neatkarīgi no izmaksām, ES mērķi būs jāsasniedz un šis risinājums paredz salīdzinoši mazu ietekmi uz valsts budžetu. Iespējamo cenu sadārdzinājumu valsts iestādēm jāsedz tām piešķirto līdzekļu ietvaros, līdzīgi kā gadījumos, kuros degvielas cenas svārstās globālo ekonomisko faktoru iespaidā.