3. Article

Secinājumi Lai nodrošinātu šā ziņojuma pirmajā nodaļā identificēto problēmu risināšanu, nepieciešams veikt sekojošas darbības: - bez kavēšanās noteikt, ka periodā no 1. aprīļa līdz 31. oktobrim gan mērena klimata, gan arktiskos un bargos ziemas apstākļos izmantojamu dīzeļdegvielu drīkst tirgot tikai, ja tai pievienota biodegviela; - bez kavēšanās veikt izmaiņas normatīvajā regulējumā, kuras paredz, ka obligātā piejaukuma prasības var tikt izpildītas ar cita veida biodegvielām; - papildināt normatīvo regulējumu ar papildu prasībām piejaukto biodegvielu ilgtspējai; - papildināt normatīvo regulējumu ar cita veida biodegvielām; - atcelt samazinātās akcīzes nodokļa likmes degvielām B100 un E85 un iesniegt EK paziņojumu par periodu, kurā minētais valsts atbalsta pasākums nav bijis saskaņots; - noteikt apakšmērķi t.s. modernajām biodegvielām 0,1 % līmenī. Analizējot risinājumus, ar kuriem iespējams palielināt no AER saražotas enerģijas īpatsvaru transportā, var secināt, ka obligātā pienākuma mehānisma ieviešana galapatērētājam var radīt mazākas izmaksas nekā veicot izmaiņas esošajā obligātā piejaukuma mehānismā, nosakot maksimālo biodegvielas piejaukuma scenāriju, vienlaikus nodrošinot AER 10 % mērķa izpildi un izvairoties no soda sankcijām par šī mērķa nesasniegšanu vai papildu pasākumu ieviešanu. Līdz ar to Ekonomikas ministrija piedāvā izvēlēties risinājumu, kas paredz 2.1.nodaļā minēto darbību īstenošanu un 2.3. nodaļā minēto pienākumu degvielas tirgotājiem nodrošināt noteiktu no atjaunojamiem energoresursiem ražotas enerģijas daļu realizētajā degvielā, no 2019.gada obligātā pienākuma prasības ieviešot samazinātā apjomā, bet 2020.gadā pilnā apjomā, vienlaikus saglabājot obligātā piejaukuma prasības, kā arī veicot izmaiņas Ministru kabineta 2000.gada 26.septembra noteikumos Nr.332 "Noteikumi par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu" un Ministru kabineta 2005.gada 18.oktobra noteikumos Nr.772 "Noteikumi par biodegvielas kvalitātes prasībām, atbilstības novērtēšanu, tirgus uzraudzību un patērētāju informēšanas kārtību Latvijā", lai nodrošinātu, ka no 2018.gada periodā no 1.aprīļa līdz 31.oktobrim gan mērena klimata, gan arktiskos un bargos ziemas apstākļos izmantojamu dīzeļdegvielu drīkst tirgot tikai pievienojot tai biodegvielu, kura atbilst ilgtspējas kritērijiem 4,5-5% apjomā pēc tilpuma. 1 http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/vide/vide__ikgad__energetika/EN0010.px/?rxid=cdcb978c-22b0-416a-aacc-aa650d3e2ce0 2 https://www.vid.gov.lv/sites/default/files/degvielas_aprite_pielik_2016_12.pdf 3 Ministru kabineta 2015.gada 3.novembra noteikumu Nr.637 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.4.1.specifiskā atbalsta mērķī "Attīstīt ETL uzlādes infrastruktūru Latvijā" īstenošanas noteikumi" ir norādīts sākotnēji noteiktais mērķa rādītājs par uzstādīto uzlādes staciju skaitu, bet sasniedzamais uzlādes staciju skaits Alternatīvo degvielu attīstības plāna 2017.-2020.gadam projektā ir samazināts līdz 150 stacijām, kas tiks noteikts ar grozījumiem Noteikumos Nr.637 un darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība". 4 Latvia's National Inventory Report 1990-2014 5 CSDD 6 Eiropas Automobiļu ražošanas asociācijas biedru publicētā informācija par autotransporlīdzekļiem, kuri ir pielāgoti E10 izmantošanai: http://www.acea.be/uploads/publications/130329_%28revised%29_ALL_ACEA_SAAB_JAMA_E10_COMPATIBILITY.pdf 7 https://www.concawe.eu//uploads/Modules/Publications/rpt_09-9-2009-05088-01-e.pdf 8 Tonna naftas ekvivalenta (toe) ir vispārpieņemts standartizēts lielums, kas ir definēts, balstoties uz 1 tonnu naftas ar zemāko sadegšanas siltumu 41 868 kilodžouli/kg. 9 Aprēķinos pieņemts, ka obligātā pienākuma apjoms tiek sasniegts tikai izmantojot HVO, kura cena tiek pieņemta par 15% līdz 70% augstāka nekā FAME un ka HVO energoietilpība pilnā apmērā uzskatāma par divkāršu. 10 http://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?qid=1483003241090&uri=CELEX:52016PC0767 Ministru prezidenta biedra, ekonomikas ministra vietā - izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis 1. pielikums konceptuālajam ziņojumam "Par atjaunojamo energoresursu izmantošanu transporta sektorā" Biodegvielas ražošana, imports, eksports un patēriņš, tūkst.t. 2011 2012 2013 2014 2015 Bioetanols Biodīzeļdegviela Bioetanols Biodīzeļdegviela Bioetanols Biodīzeļdegviela Bioetanols Biodīzeļdegviela Bioetanols Biodīzeļdegviela Ražošana 2 60 2 91 3 66 0 75 3 66 Imports 18 10 16 6 10 9 10 10 11 17 Eksports 9 47 8 78 3 60 0 66 2 60 Patēriņš transportā 12 20 10 18 10 17 10 20 12 19 Avots: CSP Latvijas biodīzeļdegvielas ražotāju iepirktais izejvielu daudzums biodīzeļdegvielas ražošanai, tūkst. t Gads Rapša sēklas Rapša eļļa Latvijā ES Ārpus ES Kopā Latvijā ES Ārpus ES Kopā 2012 63,62 2,47 18,12 84,21 2,98 0,70 49,98 53,66 2013 63,99 4,01 10,39 78,39 4,26 5,25 33,50 43,01 2014 51,78 11,26 23,40 86,44 4,37 5,65 44,92 54,94 Avots: LBBA, LPKS "LATRAPS" Ministru prezidenta biedra, ekonomikas ministra vietā - izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis 2. pielikums konceptuālajam ziņojumam "Par atjaunojamo energoresursu izmantošanu transporta sektorā" A daļa. Izejvielas un degviela, par kuru pienesumu AER 10 % mērķim uzskata to energoietilpību, reizinātu ar divi: a) aļģes, ja tās audzētas uz zemes dīķos vai fotobioreaktoros; b) jauktu sadzīves atkritumu biomasas frakcija, bet tas neattiecas uz dalītiem sadzīves atkritumiem, attiecībā uz kuriem jāievēro Direktīvas 2008/98/EK 11. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētie pārstrādes mērķi; c) bioloģiski atkritumi, kas definēti Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 4. punktā un kuru izcelsme ir privātas mājsaimniecības, uz kurām attiecas dalīta savākšana, kas definēta minētās direktīvas 3. panta 11. punktā; d) rūpniecības atkritumu biomasas frakcija, ko nevar izmantot pārtikas vai barības ķēdē, tostarp materiāli no mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības un lauksaimniecības pārtikas ražošanas, un zvejniecības un akvakultūras nozares, izņemot izejvielas, kas uzskaitītas šā pielikuma B daļā; e) salmi; f) kūtsmēsli un notekūdeņu dūņas; g) palmu eļļas ražošanas šķidrās atliekas un tukši palmu augļu ķekari; h) taleļļas darva; i) jēlglicerīns; j) cukurniedru rauši; k) vīnogu čagas un vīna nogulsnes; l) riekstu čaumalas; m) sēnalas; n) kaceni, kas attīrīti no kukurūzas graudiem; o) mežsaimniecības un mežsaimniecībā pamatotu nozaru atkritumu un atlikumu biomasas frakcija, t. i., mizas, zari, pirms tirgū laišanas veiktas starpcirtes produkti, lapas, skujas, koku galotnes, zāģskaidas, ēveļskaidas, melnais atsārms, brūnais atsārms, šķiedru nogulsnes, lignīns un taleļļa; p) cits nepārtikas celulozes materiāls, kā definēts AER direktīvas 2. panta otrās daļas s) apakšpunktā; q) cits lignocelulozes materiāls, kā definēts AER direktīvas 2. panta otrās daļas r) apakšpunktā, izņemot zāģbaļķus un finierklučus; r) no atjaunojamiem energoresursiem ražotas nebioloģiskas izcelsmes šķidrās vai gāzveida transporta degvielas; s) oglekļa uztveršana un izmantošana transporta nolūkiem, ja energoresurss ir atjaunojams saskaņā ar AER direktīvas 2. panta otrās daļas a) apakšpunktu; t) baktērijas, ja energoresurss ir atjaunojams saskaņā ar AER direktīvas 2. panta otrās daļas a) apakšpunktu. B daļa. Izejvielas, par kuru pienesumu AER 10 % mērķim uzskata to energoietilpību, reizinātu ar divi: a) lietota cepamā eļļa; b) dzīvnieku tauki, ko klasificē 1. un 2. kategorijā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2009 Ministru prezidenta biedra, ekonomikas ministra vietā - izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis 3. pielikums konceptuālajam ziņojumam "Par atjaunojamo energoresursu izmantošanu transporta sektorā" Darbības programma "Izaugsme un nodarbinātība" SAM 4.4.1. specifiskā atbalsta mērķis "Attīstīt ETL uzlādes infrastruktūru Latvijā" 4.5.1. specifiskā atbalsta mērķis "Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru" 6.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti" Pasākums Objekts ETL uzlādes infrastruktūra 4.5.1.1. pasākums sliežu transports 4.5.1.2. pasākums autobusi 6.2.1.1. pasākums Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija Regulējums MK noteikumi Nr.6371 MK noteikumi Nr.2812 MK noteikumi Nr.8483 Noteikumi Nr.694 Iznākuma rādītājs Izbūvētas 235 ETL uzlādes stacijas5 Jaunuzbūvētas vai uzlabotas tramvaja līnijas - 8 km 50 jauni vai pārbūvēti videi draudzīgi sabiedriskā transporta transportlīdzekļi CO2 emisijas dzelzceļa pārvadājumos samazinātas no 164 821 t/gadā līdz 82 141 t/gadā, rekonstruēto vai modernizēto dzelzceļa līniju kopējais garums - 400 km Īstenošana līdz 2023.gada 31.decembrim Finansējums kopā Fondu līdzekļi Fonds Citi līdzekļi Avots 8 344 235 euro 7 092 599 euro ERAF 1 251 636 euro valsts budžets 112 941 177 euro 96 000 000 euro KF ≥16 941 177 euro valsts budžeta dotācija pašvaldībām, pašvaldību un privātais finansējums ≥14 725 609 euro 12 516 768 euro KF ≥2 208 841 euro valsts budžeta dotācija pašvaldībām, pašvaldību un privātais finansējums 407 810 998 euro 346 639 348 euro KF ≥61 171 650 euro privātais finansējums 1 Ministru kabineta 2015.gada 3.novembra noteikumi Nr.637 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.4.1. specifiskā atbalsta mērķa "Attīstīt ETL uzlādes infrastruktūru Latvijā" īstenošanas noteikumi" 2 Ministru kabineta 2016.gada 3.maija noteikumi Nr.281 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.5.1. specifiskā atbalsta mērķa "Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru" 4.5.1.1. pasākuma "Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru (sliežu transporta)" īstenošanas noteikumi" 3 Ministru kabineta 2016.gada 20.decembra noteikumi Nr.848 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.5.1. specifiskā atbalsta mērķa "Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru" 4.5.1.2. pasākuma "Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru (autobusi)" īstenošanas noteikumi" 4 Ministru kabineta noteikumi Nr.69 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Ilgtspējīga transporta sistēma" 6.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti" 6.2.1.1. pasākuma "Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija" īstenošanas noteikumi" 5 Ministru kabineta 2015.gada 3.novembra noteikumu Nr.637 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" (turpmāk - Noteikumi Nr.637) 4.4.1.specifiskā atbalsta mērķī "Attīstīt ETL uzlādes infrastruktūru Latvijā" īstenošanas noteikumi" ir norādīts sākotnēji noteiktais mērķa rādītājs par uzstādīto uzlādes staciju skaitu, bet sasniedzamais uzlādes staciju skaits Alternatīvo degvielu attīstības plāna 2017.-2020.gadam projektā ir samazināts līdz 150 stacijām, kas tiks noteikts ar grozījumiem Noteikumos Nr.637 un darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība" Ministru prezidenta biedra, ekonomikas ministra vietā - izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis