2. Article

Pēc iesnieguma izskatīšanas Ministru kabinets konstatē: 2.1. saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta pirmās daļas 1. punktu un Kultūras institūciju likuma 7. panta 2. punktu valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Rīgas cirks" īsteno sabiedrības intereses kultūras pakalpojumu sniegšanas jomā, nodrošinot cirka mākslas pieejamību plašam sabiedrības lokam. Saskaņā ar likuma "Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm" 4. panta 25. punktu Rīgas cirkam ir noteikts valsts nozīmes kultūras objekta statuss; 2.2. saskaņā ar Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa rīkojumu Nr. 251 "Par valsts nozīmes kultūras objekta "Rīgas cirks" Rīgā, Merķeļa ielā 4, sastāvu" valsts nozīmes kultūras objekts valsts uzņēmums "Rīgas cirks" Merķeļa ielā 4, Rīgā, sastāv no zemesgabala 3807 m2 platībā (zemes kadastra Nr. 0100 005 0014) un celtnes (5. grupa, 14. grunts, liters Nr. 1, 2, 6, 7, 8, 9, 9a, 10, 11, 12, 13, 13a, 14); 2.3. likuma "Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm" mērķis ir noteikt izglītības, kultūras un zinātnes objektu un nacionālo sporta bāzu statusu nolūkā sakārtot zemes īpašuma tiesības Latvijas Republikas pilsētās saskaņā ar likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" 12. pantu. Minētās normas ir vērstas uz sabiedrībai nozīmīgu objektu funkcionēšanas nodrošināšanu, kas nepieciešami, lai sabiedrības locekļi īstenotu Latvijas Republikas Satversmē (turpmāk - Satversme) nostiprinātās cilvēka pamattiesības uz izglītību, kā arī zinātniskās, mākslinieciskās un citādas jaunrades brīvību; 2.4. šobrīd nekustamo īpašumu Merķeļa ielā 4, Rīgā, apsaimnieko valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Rīgas cirks"; 2.5. saskaņā ar Augstākās tiesas Civillietu tiesu departamenta 2015. gada 30. jūnija rīcības sēdes lēmumu stājās spēkā Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2013. gada 11. novembra spriedums civillietā Nr. C04267505, ar kuru valstij Kultūras ministrijas personā atzītas īpašuma tiesības uz zemi zem Rīgas cirka ēkas. Zeme zem Rīgas cirka ēkas ar kadastra apzīmējumu 0100 005 0014 reģistrēta zemesgrāmatā uz valsts vārda Kultūras ministrijas personā; 2.6. saskaņā ar Rīgas apgabaltiesas 2015. gada 24. novembra spriedumu civillietā Nr. C00309028 valstij Kultūras ministrijas personā atzītas īpašuma tiesības uz Rīgas cirka ēku Merķeļa ielā 4, Rīgā, kas atrodas uz zemesgabala ar kadastra apzīmējumu 0100 005 0014. Ņemot vērā, ka Rīgas apgabaltiesas 2015. gada 24. novembra spriedums netika pārsūdzēts, spriedums 2016. gada 6. janvārī stājies likumīgā spēkā. Ņemot vērā minēto, Rīgas cirka ēka reģistrēta zemesgrāmatā uz valsts vārda Kultūras ministrijas personā; 2.7. vienlaikus ar Rīgas apgabaltiesas 2015. gada 24. novembra spriedumu civillietā Nr. C00309028 Sarmītes Bīviņas prasība daļā par kompensācijas piedziņu atstāta bez izskatīšanas. Attiecībā uz kompensācijas izmaksu par namīpašumu Merķeļa ielā 4, Rīgā, uz kuru nav atjaunojamas īpašuma tiesības bijušā īpašnieka mantiniekiem, Rīgas apgabaltiesa 2015. gada 24. novembra spriedumā civillietā Nr. C00309028 norādīja, ka "vērtējot Sarmītes Bīviņas prasījumu piedzīt no Latvijas Republikas Finanšu ministrijas prasītājas labā kompensāciju minētā namīpašuma tirgus vērtības apmērā, tiesa uzskata, ka šis prasījums atstājams bez izskatīšanas. Atbilstoši Civilprocesa likuma 219. panta pirmās daļas 1. punktam tiesa atstāj prasību bez izskatīšanas, ja prasītājs nav ievērojis attiecīgajai lietu kategorijai noteikto iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtību vai līdz prasības celšanai nav veicis likumā noteiktos pasākumus, lai noregulētu savu strīdu ar atbildētāju. Likumā "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā" ir paredzēta kompensācijas izmaksa naudā gadījumos, kad namīpašumu nav iespējams atdot natūrā (2. pants), savukārt minētā likuma 3. sadaļa īpaši regulē kompensācijas kārtību. Kaut arī šajā likumā konkrēti nav noteikta kompensācijas izmaksas kārtība gadījumā, ja namīpašumu nav iespējams atdot tādēļ, ka tas ir atzīts par valsts nozīmes kultūras objektu, taču, vadoties no Satversmes 105. panta satura, kā arī Eiropas Savienības tiesību normām, kas regulē īpašuma tiesību jautājumus, noraidot bijušās īpašnieces mantinieku prasību par īpašuma tiesību atjaunošanu, būtu risināms jautājums par taisnīgas atlīdzības noteikšanu"; 2.8. Kultūras ministrijā 2016. gada 21. janvārī saņemts iesniedzēju 2016. gada 15. janvāra iesniegums, kurā, pamatojoties uz likuma "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā" 2. pantu un Ministru kabineta 1995. gada 11. jūlija noteikumiem Nr. 197 "Noteikumi par bijušo īpašnieku mantas kompensācijas vērtības noteikšanu un tās salīdzināšanu ar privatizējamo objektu (mantas) pašreizējo vērtību" (turpmāk - noteikumi Nr. 197), lūgts noteikt izmaksājamās kompensācijas vērtību par nekustamo īpašumu Merķeļa ielā 4, Rīgā, un iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumu izmaksāt Sarmītei Bīviņai 3/4 no kompensācijas, Birutai Kreilei - 1/4 no kompensācijas; 2.9. Rīgas apgabaltiesas 2015. gada 24. novembra spriedumā civillietā Nr. C00309028 norādīts, ka likumā "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā" nav tiešas norādes par to, ka uz namīpašumu, kas ar likumu atzīts par valsts nozīmes kultūras objektu, bijušā īpašnieka mantiniekiem īpašuma tiesības nav atjaunojamas. Likums "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā" piemērojams kopsakarā ar likumu "Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm" un likumu "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"; 2.10. atbilstoši likuma "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā" 2. pantam lēmumu par kompensācijas izmaksu pieņem Ministru kabinets pēc ieinteresētās ministrijas priekšlikuma; 2.11. Administratīvā procesa likuma 62. panta pirmā daļa paredz, ka, lemjot par tāda administratīvā akta izdošanu, kurš varētu būt nelabvēlīgs adresātam vai trešajai personai, iestāde noskaidro un izvērtē adresāta vai trešās personas viedokli un argumentus šajā lietā; 2.12. Kultūras ministrija pirms priekšlikuma iesniegšanas Ministru kabinetā 2016. gada 6. jūnija vēstulē Nr. 2.5.-17/1356, 2016. gada 3. augusta vēstulē Nr. 2.5.-17/1844 un 2016. gada 19. oktobra vēstulē Nr. 2.5.-17/2420 informēja iesniedzējas, ka, pēc Kultūras ministrijas ieskata, kompensācijas vērtība aprēķināma, pamatojoties uz 1995. gada 4. novembra datiem, kā arī piemērojot noteikumu Nr. 197 7.1. apakšpunktā norādīto formulu, un aprēķinātā kompensācija ir 297 765,44 euro; 2.13. iesniedzējas 2016. gada 30. jūnija un 2016. gada 20. septembra vēstulē norādīja, ka nepiekrīt Kultūras ministrijas veiktajiem aprēķiniem, kā arī norāda, ka no noteikumu Nr. 197 3. un 7. punkta izriet, ka kompensācijas vērtība ir aprēķināma pašreizējās cenās. Saskaņā ar iesniedzēju veikto aprēķinu kompensācijas apmēram pašreizējās cenās vajadzētu būt 1 015 549,11 euro; 2.14. noteikumu Nr. 197 2. punkts nosaka, ka šos noteikumus savā darbā izmanto institūcijas, kuras atjauno īpašuma tiesības un aprēķina kompensācijas vērtību atbilstīgi likumam "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā"; 2.15. saskaņā ar noteikumu Nr. 197 3. punktu bijušo īpašnieku mantas kompensācijas vērtības noteikšana un pārrēķināšana pašreizējās cenās vai privatizācijas sertifikātos veicama trijos posmos: 2.15.1. nosaka bijušo īpašnieku mantas (pamatlīdzekļu) sākotnējo vērtību nacionalizācijas brīdī rubļos vai pirmskara latos; 2.15.2. aprēķina sākotnējās vērtības kompensācijas daļu jeb kompensācijas vērtību rubļos vai pirmskara latos; 2.15.3. rubļos vai pirmskara latos izteikto kompensācijas vērtību pārrēķina pašreizējās cenās (euro) vai privatizācijas sertifikātos; 2.16. noteikumu Nr. 197 5. punkts nosaka, ka īpašuma sākotnējo vērtību nosaka, pamatojoties uz pirmajiem pēckara pamatlīdzekļu inventarizācijas aktiem (sastādīti, sākot ar 1944. gadu) vai citiem dokumentiem, kurus iesniedz bijušais īpašnieks un kuros norādīta pamatlīdzekļu vērtība. Atbilstoši noteikumu Nr. 197 5.2.2. apakšpunktam sākotnējā vērtība var tikt noteikta, pamatojoties uz nekustamās mantas novērtējumu aplikšanai ar nodokļiem; 2.17. Latvijas Nacionālā arhīva 2013. gada 29. novembra izziņā 5-K-3467 "Par nekustamā īpašuma vērtību" norādīts, ka Arhīva fonda "Valsts Statistikas pārvalde" dokumentos - 1938. gada 6. jūlijā sastādītajās "Ziņās par nekustamu īpašumu nodokļa maksātāju" - norādīts, ka nekustamā īpašuma Merķeļa ielā 4, Rīgā, kas sastāv no gruntsgabala 3735 kvadrātmetru platībā un uz tā esošām ēkām - vienstāva mūra ēkas ar cirku, zirgu staļļiem un dzīvokļiem, vienstāva mūra benzīna tanka un garāžas -, vērtība ir 186 750 lati; 2.18. konkrētajā gadījumā kompensācijas vērtība aprēķināma saskaņā ar noteikumu Nr. 197 6.2. apakšpunktu, kas nosaka - ja objekta sākotnējā vērtība noteikta rubļos vai pirmskara latos, pamatojoties uz pirmskara nacionalizācijas plāniem, pirkuma līgumiem, hipotēku, grāmatvedības vai citiem dokumentiem, un objekts nacionalizēts pirms kara vai uzreiz pēc karadarbības izbeigšanās attiecīgajā Latvijas reģionā (1944.-1945. gadā), tad no objekta sākotnējās vērtības jāatskaita daļa (procentos), kas kara laikā pilnīgi vai daļēji gājusi zudumā. Objektiem, kuru sākotnējo vērtību aprēķina, pamatojoties uz dokumentiem, kas sastādīti pirms 1939. gada, aprēķina mantas nolietojumu; 2.19. saskaņā ar Rīgas apgabaltiesas 2015. gada 24. novembra spriedumā civillietā Nr. C00309028 norādīto namīpašums Merķeļa ielā 4, Rīgā, nacionalizēts 1940. gada 2. novembrī, līdz ar to kompensācijas vērtības aprēķināšanā jāņem vērā nekustamā īpašuma nolietojums no 1938. gada 6. jūlija līdz attiecīgā nekustamā īpašuma nacionalizācijai; 2.20. aprēķinot kompensācijas apmēru, ir svarīgi ievērot Satversmē un Administratīvā procesa likumā nostiprināto vienlīdzības principu, panākot normatīvajos aktos iestādei noteikto tiesību vienveidīgu izmantošanu un piemērošanu. Satversmes 91. pants nosaka, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas. Satversmes 91. pantā nostiprinātā vienlīdzības principa uzdevums ir nodrošināt, lai tiktu īstenota tāda tiesiskas valsts prasība kā likuma aptveroša ietekme uz visām personām un lai likums tiktu piemērots bez jebkādām privilēģijām. Satversmes 91. pantā un Administratīvā procesa likuma 6. pantā noteiktais, ka visi ir vienādi likuma un tiesas priekšā, uzliek par pienākumu iestādei vienādi tulkot tiesību normas un veidot vienveidīgu praksi vienu un to pašu tiesību normu piemērošanā. Vienāda tiesību normu izpratne un vienveidīga to piemērošana ir garants pareizai un taisnīgai atlīdzības noteikšanai; 2.21. saskaņā ar Rīgas apgabaltiesas 2015. gada 24. novembra spriedumu civillietā Nr. C00309028, ar kuru valstij atzītas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu Merķeļa ielā 4, Rīgā, bijušo īpašnieku mantiniekiem ir jānosaka taisnīgs atlīdzības apmērs par īpašuma tiesību ierobežošanu. Lai noteiktu taisnīgas atlīdzības apmēru, ir jāņem vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumā paustā atziņa, ka kompensācijas apmērs ir jāaprēķina, pamatojoties uz nekustamā īpašuma vērtību dienā, kad zaudētas īpašumtiesības (Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2014. gada 25. marta spriedums lietā "Vistiņš un Perepjolkins pret Latviju", pieteikums Nr. 71243/01, 36. punkts). Lai noskaidrotu, kad zaudētas īpašuma tiesības, vispirms jānoskaidro, uz kāda tiesiskā pamata bijušo īpašnieku mantinieki zaudējuši īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu Merķeļa ielā 4, Rīgā, jo tas nesaraujami saistāms ar brīdi, kad personām zudušas īpašuma tiesības. Saskaņā ar likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" 12. panta pirmās daļas 3. punktu bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem atjauno zemes īpašuma tiesības uz viņiem agrāk piederējušiem zemes gabaliem robežās, kādas noteiktas pašvaldību apstiprinātajos pilsētu vai atsevišķu zemes gabalu ierīcības projektos, izņemot gadījumus, ja uz bijušo zemes īpašnieku zemes atrodas ar likumu noteikti valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objekti, nacionālās sporta bāzes. Tādā gadījumā īpašuma tiesības uz zemi nostiprināmas valstij vai attiecīgajai pašvaldībai pēc tam, kad bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki atbilstoši savai izvēlei un likumā noteiktajā kārtībā saņēmuši kompensāciju vai līdzvērtīgu zemes gabalu citā vietā no tām zemēm, kas paliek pašvaldību rīcībā un izmantojamas zemes reformas pabeigšanai atbilstoši likumam "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās". 1995. gada 26. oktobrī tika pieņemts likums "Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm", kura mērķis saskaņā ar likuma 1. pantu ir noteikt izglītības un zinātnes objektu un nacionālo sporta bāzu statusu nolūkā sakārtot zemes īpašuma tiesības Latvijas Republikas pilsētās saskaņā ar likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" 12. pantu. Likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" 4. panta 25. punktā Rīgas cirkam (juridiskā adrese - Rīga, Merķeļa iela 4) tika noteikts valsts nozīmes kultūras objekta statuss. Ievērojot to, ka līdz likuma "Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm" spēkā stāšanas dienai, tas ir, 1995. gada 4. novembrim, bijušā īpašnieka mantiniekiem nebija atjaunotas īpašuma tiesības uz strīdus zemes gabalu, uz kura atrodas Rīgas cirks, Latvijas valsts ar šo dienu uz likuma pamata ieguva īpašuma tiesības uz minēto objektu. Likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" 12. panta pirmās daļas 3. punktā ietvertajā tiesiskajā regulējumā ir norādīti priekšnoteikumi valsts īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, nevis īpašuma tiesību atzīšanai. Konkrētajā gadījumā valsts ir ieguvusi īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu Merķeļa ielā 4, Rīgā, pamatojoties uz likumu "Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm", un saskaņā ar Civillikuma 1477. panta otro daļu lietu tiesības, kas pastāv uz likuma pamata, ir spēkā arī bez ierakstīšanas zemesgrāmatās. Civillikuma 968. pants nosaka, ka uz zemes uzcelta un cieši ar to savienota ēka atzīstama par tās daļu. Nekustamais īpašums Merķeļa ielā 4, Rīgā, ir vienots īpašums, kurš sastāv no zemes un ēkām. Vienlaikus nepastāvēja likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" 14. pantā paredzētie izņēmumi, kas pieļauj ēku un zemes kā divu patstāvīgu objektu eksistenci. Ņemot vērā minēto, nekustamais īpašums Merķeļa ielā 4, Rīgā, ir uzskatāms par vienotu īpašumu un bijušo īpašnieku mantiniekiem nebija pamata uzskatīt, ka viņiem tiks atjaunotas īpašumtiesības uz zemi un namīpašumu Merķeļa ielā 4, Rīgā. Likuma "Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm" spēkā stāšanās datums uzskatāms par datumu, pēc kura īpašuma tiesības uz namīpašumu vairs nebija iespējams atjaunot, un līdz ar to tas ir uzskatāms par datumu, kad personām zudušas īpašuma tiesības uz namīpašumu Merķeļa ielā 4, Rīgā; 2.22. ievērojot šā rīkojuma 2.21. apakšpunktā minēto, kompensācija par namīpašumu Merķeļa ielā 4, Rīgā (kas nav atdodams natūrā), ir aprēķināma atbilstoši noteikumu Nr. 197 prasībām uz 1995. gada 4. novembri, jo norādītajā dienā stājās spēkā likums "Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm". No likuma "Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm" spēkā stāšanās dienas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu Merķeļa ielā 4, Rīgā, nebija atjaunojamas un tā vietā bija izmaksājama kompensācija; 2.23. ievērojot šā rīkojuma 2.21. un 2.22. apakšpunktā minētos apsvērumus, iesniedzēju 2016. gada 20. septembra vēstulē norādītais kompensācijas apmērs (1 015 549,11 euro) nav vērtējams kā taisnīga atlīdzība. Pēc Ministru kabineta ieskata, kompensācijas apmērs nav aprēķināms pēc cenām, kad iesniedzējas vērsās Kultūras ministrijā ar iesniegumu par kompensācijas izmaksu; 2.24. pēc Ministru kabineta ieskata, ilgais tiesvedības process neietekmē nosakāmās kompensācijas apmēru, jo šajā laikposmā nekustamā īpašuma Merķeļa ielā 4, Rīgā, uzturēšanas un neatliekamo darbu izdevumi segti no valsts finanšu līdzekļiem; 2.25. Ministru kabinets saskaņā ar noteikumu Nr. 197 (redakcijā, kas bija spēkā 1995. gada 4. novembrī) 7.1. apakšpunktu kompensācijas vērtības pārrēķināšanai izmantoja šādus datus: 2.25.1. Latvijas Bankas noteiktais viena ASV dolāra vidējais kurss latos pēdējo četru nedēļu laikā pirms īpašuma kompensācijas vērtības noteikšanas ("K"). Kompensācijas aprēķināšanai tiek izmantots ASV dolāra kurss latos 1995. gada 4. novembrī pēc Latvijas Bankas publicētās informācijas - 0,537 lati; 2.25.2. viena grama tīra zelta vidējā cena ASV dolāros Londonas biržā pēdējo četru nedēļu laikā pirms īpašuma kompensācijas vērtības noteikšanas ("Cz"). Kompensācijas aprēķināšanai tiek izmantota informācija par zelta cenu Londonas biržā 1995. gadā1 - 1 g zelta vērtība ir 12,442339 ASV dolāri; 2.25.3. viena grama tīra zelta vidējā cena ASV dolāros pasaules tirgū gadā, kurā tiek aprēķināta īpašuma sākotnējā vērtība ("K1"). Saskaņā ar noteikumu Nr. 197 (redakcijā, kas bija spēkā 1995. gada 4. novembrī) 7.1.1. apakšpunktu tiek pieņemts, ka koeficients ("K1") ir 1,125; 2.25.4. viena ASV dolāra vidējais kurss pirmskara latos gadā, kurā sastādīti dokumenti, kas tiek izmantoti īpašuma sākotnējās vērtības aprēķināšanai ("K2"). Saskaņā ar noteikumu Nr. 197 (redakcijā, kas bija spēkā 1995. gada 4. novembrī) 7.1.1. apakšpunktu tiek pieņemts, ka koeficients ("K2") ir 5,30; 2.26. saskaņā ar Ministru kabineta aprēķiniem iesniedzējām izmaksājamā kompensācija, pamatojoties uz šā rīkojuma 2.25. apakšpunktā minētajiem datiem un piemērojot noteikumu Nr. 197 (redakcijā, kas bija spēkā 1995. gada 4. novembrī) 7.1. apakšpunktā norādīto formulu, ir 209 270,74 lati, kas atbilst 297 765,44 euro.