7. Article

Attīstīt RAIM publisko daļu, nosakot, ka ilgtermiņa mērķis ir RAIM publiskās daļas integrēšana VARAM plānotajā datu publicēšanas platformas risinājumā. Plānotie rezultāta rādītāji Nr. p. k.Rezultāta rādītājsMērvienībaSākotnējā vērtībaSasniedzamā vērtība divus gadus pēc projekta beigāmSasniedzamā vērtība trīs gadus pēc projekta beigām1.TAPIS lietotāju apmierinātības līmenis ar teritorijas attīstības plānošanas procesu elektroniskajā vidē un TAPIS lietojamībuīpatsvars65,3 %(1)76 %77 %2.RAIM sistēmas lietotāju apmierinātības līmenis ar datu apstrādes analītikas iespējām, datu kvalitāti un RAIM lietojamībuīpatsvars60 %(2)72 %73 %Plānotie iznākuma rādītāji Nr. p. k.Iznākuma rādītājsMērvienībaSasniedzamā vērtība divus gadus pēc projekta sākumaSasniedzamā vērtība projekta beigās1.Pilnveidoti TAPIS un RAIM sistēmu darbības procesi(3)skaits352.Ieviesti un pilnveidoti elektroniskie pakalpojumi un publiskās apspriešanas funkcionalitāte portālā (www.geolatvija.lv un www.latvija.lv), tai skaitā jūras telpiskā plānojuma un nacionālo interešu objektu un teritoriju elektronizācijaskaits4(4)43.Funkcionāli pilnveidots TAPIS un RAIM ārējās datu apmaiņas risinājums, ieviestas jaunas datu integrācijas ar:skaits 3.1BVKB Būvniecības informācijas sistēmu (BIS)skaits113.2VZDskaits113.3oficiālo izdevumu "Latvijas Vēstnesis"skaits113.4Centrālo statistikas pārvaldi (CSP)skaits113.5Datu publicēšanas platformuskaits114.Autorizētajiem lietotājiem pieejams video apmācību materiālu komplektsskaits115.Atvērtas un publicēšanai Datu publicēšanas platformā pieejamas attīstības plānošanas procesa atvērto datu kopasKomplektu skaits11Projekta finansējuma kopējais apjoms ir 1 000 000 euro. Projektu plānots īstenot 36 mēnešu laikā Saistība ar iepriekšējā plānošanas perioda projektiem, projekta lietderība un ieguldījums specifiskā atbalsta mērķa rezultāta rādītājos TAPIS projekta ietvaros paredzēts attīstīt un pilnveidot darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.2. prioritātes "Teritoriju pieejamības un sasniedzamības veicināšana" 3.2.2. pasākuma "IKT infrastruktūra un pakalpojumi" 3.2.2.1. aktivitātes "Publiskās pārvaldes elektronisko pakalpojumu un informācijas sistēmu attīstība" 3.2.2.1.1. apakšaktivitātes "Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība" ietvaros (2007.–2013. plānošanas periodā) īstenoto projektu "Pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas, infrastruktūras un nekustamo īpašumu pārvaldības un uzraudzības informācijas sistēma – 1. kārta" (vienošanās Nr. 3DP/3.2.2.1.1./09/IPIA/IUMEPLS/005) un "Pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas, infrastruktūras un nekustamo īpašumu pārvaldības un uzraudzības informācijas sistēmas ieviešana novados – 2. kārta" (vienošanās Nr. 3DP/3.2.2.1.1./09/IPIA/IUMEPLS/018) risinājumus: 1) TAPIS pamatfunkcionalitātes pilnveidošana un attīstība; 2) TAPIS publiskās daļas un elektronisko pakalpojumu attīstība portāla (www.latvija.lv un www.geolatvija.lv) vidē; 3) TAPIS sistēmas sastāvdaļas RAIM pamatfunkcionalitātes un publiskās daļas attīstība; 4) datu apmaiņas saskarņu paplašināšana un pilnveidošana, iesaistot sadarbības partneru iestādes datu apmaiņas un pilnveidoto darbības procesu nodrošināšanā. Iepriekš minēto projektu Nr. 3.2.2.1.1./09/IPIA/IUMEPLS/005 "Pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas, infrastruktūras un nekustamo īpašumu pārvaldības un uzraudzības informācijas sistēmas – 1. kārta" un Nr. 3.2.2.1.1./09/IPIA/IUMEPLS/018 "Pašvaldību teritorijas attīstības plā­no­šanas, infrastruktūras un nekustamo īpašumu pārvaldības un uzraudzības in­for­mācijas sistēmas ieviešana novados – 2. kārta" ietvaros tika izstrādāti divi e-pa­­kalpojumi, kas pieejami portālā (www.latvija.lv): 1) "Informatīva izziņa par zemes vienības atļauto izmantošanu saskaņā ar teritorijas plānojumu" (EP163); 2) EP174 "Pašvaldības apstiprināta izziņa par zemes vienības atļauto izmantošanu saskaņā ar teritorijas plānojumu" (EP174). Projekta ietvaros tiks pilnveidota un paplašināta minēto e-pakalpojumu funkcionalitāte. TAPIS 1. kārtas un TAPIS 2. kārtas projektu ietvaros īstenotā funkcionalitāte"Teritoriālās attīstības plānošanas procesu un informācijas sistēmas attīstība" ietvaros īstenojamā funkcionalitāteEP163Portālā (www.latvija.lv) vairākos veidos iespējams norādīt zemes vienību, par kuru persona vēlas saņemt informatīvu izziņu (tehniski izziņa tiek ģenerēta TAPIS centrālajā modulī)Ņemot vērā, ka TAPIS publiskā daļa ir sadaļa "Teritorijas attīstības plānošana" portālā (www.geolatvija.lv), kurā persona var iegūt daudzpusīgu informāciju par teritorijas attīstības plānošanu, plānots izveidot mehānismu, ka izziņu iespējams izgūt ne tikai no portāla (www.latvija.lv), bet arī no portāla (www.geolatvija.lv), tādējādi tiks uzlabota e-pakalpojuma pieejamība un izziņas saņemšanas iespējasŠobrīd izziņā ir iekļauta informācija par teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma (ja tāds šajā zemes vienībā izstrādāts) konkrēto funkcionālo zonējumu un teritorijām ar īpašiem noteikumiem, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem, būvniecības procesu (informācija no BIS) un pašas zemes vienības pamatinformāciju (informācija no portāla (www.kadastrs.lv))Plānots, ka izziņa tiks saturiski papildināta. Attiecībā uz saturu tiks veidotas darba grupas ar pašvaldību pārstāvjiem un datu pārziņiem, bet jau tagad ir apkopoti saņemtie lūgumi no pašvaldībām iekļaut izziņā informāciju par apgrūtinātajām teritorijām (kā minimums no tām, kas noteiktas plānošanas dokumentos) un grafisko attēlu par konkrēto vietu no teritorijas plānojuma (lokālplānojuma). Grafiskā attēla automātisku ģenerēšanu sarežģī fakts, ka zemes vienības var būt ar ļoti dažādu platību un konfigurāciju. Esošā integrācija ar apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmu (turpmāk – ATIS) tika izstrādāta, lai nodrošinātu pašvaldības speciālistus ar datiem teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādei, nevis datu iekļaušanai izziņā. Iespējams, ka turpmāk būs iespēja iekļaut izziņā ATIS datus, ja tie nebūs par maksu, bet obligāti tiks iekļauta informācija par apgrūtinātām teritorijām, kuras nosaka pati pašvaldība Šobrīd izgūt informatīvu izziņu ir iespē­jams tikai iedzīvotājiem, kam piešķirts Latvijas personas kodsPlānots, ka tiks integrēta VRAA koplietošanas komponente, kas ļaus izziņu izgūt arī ārzemniekiemEP174Pašvaldības apstiprināta izziņa ir nākamais secīgais solis pēc tam, kad persona ir iepazinusies ar informatīvās izziņas saturu. Ja personai rodas papildu jautājumi un/vai nepieciešams pašvaldības juridisks apstiprinājums par izziņas saturu, tiek izmantots EP174. Esošā funkcionalitāte nodrošina, ka persona portālu (www.latvija.lv) izmanto vēlreiz un pieprasa izziņu EP174 par konkrēto zemes vienību. Pēc izziņas pieprasījuma TAPIS centrālajā modulī pašvaldības speciālistam tiek sagatavota rediģējama sagatave, kuras saturs atbilst informatīvai izziņai un kuru pašvaldības speciālists var papildināt pēc nepieciešamības. Tiek nodrošināta izziņas elektroniskā parakstīšana, un tā tiek pievienota automātiskai nosūtīšanai izziņas pieprasītājam Plānots, ka informatīvajā izziņā būs unikāla saite, kas autorizētam lietotājam nodrošinās to, ka uzreiz tiks aizpildīta nepieciešamā informācija portālā (www.latvija.lv), lai saņemtu EP174, un personai atliks tikai norādīt papildu informāciju, kas ne vienmēr būs obligāta (pašvaldība var konfigurēt, piemēram, jautājums, kontaktinformācija un pieprasījuma iemesls). Tā kā EP174 sagataves pamatam tiek izmantota informatīvā izziņa (EP163), tad arī apstiprinātās izziņas saturu plānots papildināt atbilstoši minētajam EP163 papildinājuma aprakstam Projekta īstenošanai tiek paredzēta valsts koplietošanas komponenšu Valsts informācijas sistēmu savietotāja (VISS) un ģeotelpisko datu savietotāja (ĢDS) infrastruktūras izmantošana. Projekta ietvaros netiks veikti ieguldījumi informācijas sistēmas infrastruktūrā, kas dublē iepriekšējā periodā veiktos ieguldījumus. Īstenojot projekta aktivitātes, tiks nodrošināta iepriekšējā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) darbības periodā radīto rezultātu izmantošana. Sociālekonomiskais indikatīvais lietderīgums Pēc projekta īstenošanas tiks panākti sociālekonomiskie ieguvumi, kas projekta dzīves cikla laikā sasniegs kopējo ietaupījumu 2 301 569 euro (202 370 euro + 489 991 euro + 1 430 000 euro + 179 208 euro). Detalizēts aprēķins norādīts tabulā "Ieguvumu kopsavilkums". Pēc projekta īstenošanas tiks panākts valsts pārvaldes iestāžu uzturēšanas izmaksu samazinājums par 526 082 euro. Kopīgais ieguvums aprēķināts 2017.–2029. gadam. Aprēķins norādīts tabulā "Ieguvumu kopsavilkums". Kopējais ietaupījums projekta dzīves cikla laikā 2 301 569 euro + 526 082 euro = 2 827 651 euro. Ieguvumu kopsavilkums Nr. p. k.Sociālekonomiskais ieguvumsEkvivalents naudas izteiksmēAprēķins1.Administratīvā sloga samazinājums iedzīvotājiem no pieejamajiem elektroniskajiem pakalpojumiem līdz projekta pabeigšanai202 370 euroAprēķina formula = elektronisko pakalpojumu5 pieprasījumi gadā x 6,53 euro vidējā vienas stundas darba spēka izmaksa x 1,5 stundas, kas jāpavada izziņas saņemšanai, + 2 euro transporta izmaksas. Veicot aprēķinu, jāņem vērā šāda elektronisko pakalpojumu mainīgā vērtība: 2017. gadā – 800 pieprasījumu; 2018. gadā – 1100 pieprasījumu; 2019. gadā – 1250 pieprasījumu; 2020.–2029. gadā – 1400 pieprasījumu gadā. Kopīgais ieguvums aprēķināts 2017.–2029. gadam (6,53 euro x 1,5 h) + 2 euro = 9,795 + 2 = 11,8 euro 800 x 11,80 = 9 440 euro 1100 x 11,80 = 12 980 euro 1250 x 11,80 = 147 50 euro 1400 x 11,80 = 16 520 x 10 = 165 200 euro 9440 + 12 980 + 14 750 + 165 200 = 202 370 euro 2.Valsts pārvaldes un pašvaldību ieguvums, centralizēti saņemot un apstrādājot strukturētus datus teritorijas attīstības plānošanas procesā un neveicot izstrādes pašvaldību informācijas sistēmās1 919 991 euroPašvaldību indikatīvais ietaupījums, neveicot individualizētas ģeotelpiskās informācijas sistēmas (ĢIS) izstrādes, – 378 066 euro 2017.–2019. gadā (ArcGISDesktop Basic Single Use licences izmaksas ir 3025 euro). Pieņemot, ka jaunu licenču iegāde būtu nepieciešama 37 novadiem, kopējās izmaksas ir 111 925 euro. Programmatūras gada uzturēšanas izmaksas ir 786 euro gadā, kopā 29 082 euro 37 novadiem x 13 gadi = 378 066 euro. Kopā licences un uzturēšanas izmaksas 13 gadiem 37 novadiem būs 489 991 euro + valsts pārvaldes ieguvums, izstrādājot teritorijas plānojumu pēc vienotas specifikācijas. Ieguvums par 110(6) novadiem 1430 000 euro (32 000 euro maksā viena plānojuma izstrāde. Grafiskā daļa izmaksā apmēram 1/4 no šīs summas: 32 000 : 4 = 8000 euro. Ja novads TP izstrādā vidēji reizi četros gados, tad 8000 : 4 = 2000 euro par grafisko daļu vienā gadā. Ja specificēto datu izmantošana samazina grafiskās daļas izstrādi par 50 %, tad 2000 : 2 = 1000 euro gadā ir ieguvums pašvaldībai. 1000 x 110 novadi x 13 gadi = 1 430 000 euro). Kopā: 489 991 euro + 1 430 000 euro = 1 919991 euro. Kopīgais ieguvums aprēķināts 2017.–2029. gadam. Aprēķini iekļauj arī teritoriju plānojumu grozījumus, lokālplānojumus un detālplānojumus, kurus izstrādā pašvaldība par saviem līdzekļiem 3.Valsts pārvaldes iestāžu uzturēšanas izmaksu samazinājums, neveicot datu sagatavošanu pēc individuāliem pašvaldību pieprasījumiem no BIS, ATIS, VZD ĢIS, Centrālās statistikas pārvaldes (CSP), oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis"526 082 euroAprēķina formula vienam gadam = 110 novadi x 2 pieprasījumi gadā x stundu skaits sagatavošanai x 5,09 speciālista likme. Veicot aprēķinu, jāņem vērā vidējais stundu skaits viena pieprasījuma sagatavošanai: BIS – 6 h (kopā gadā 6718,8 euro); ATIS – 6 h (kopā gadā 6718,8 euro); VZD ĢIS – 5 h (kopā gadā 5599 euro); CSP – 8 h (kopā gadā 8958,4 euro); LV – 4 h (kopā gadā 4479,2 euro). Papildus jāņem vērā, ka 2019. gadā aprēķinam tiek piemērots koeficients 1,2. Savukārt no 2020. gada līdz 2029. gadam – 1,3. 2017.–2018. gadā 64 948 euro, 2019. gadā 38 969 euro 2020.–2029. gadā 422 165 euro. Kopā: 526 082 euro. (BIS 119,8 x 6 h=6718,8 euro utt. par visām sistēmām. 2017. gads un 2018. gads: 6718,8 + 6718,8 + 5599 + 8958,4 + 4479,2 = 32 474,2 x 2 (gadi) = 64948,4 euro 2019. gads: 6718,8 + 6718,8 + 5599 + 8958,4 + 4479,2 = 64948,4 euro x 1,2 = 38 969 euro 2020.–2029. gads: 6718,8 + 6718,8 + 5599 + 8958,4 + 4479,2 = 64948,4 euro x 1,3 x 10 (gadi) = 422 165 euro). 64948,4 + 38 969 + 422 165 = 526 082 euro 4.Iespējamais ietaupījums, pārtraucot izmantot ārpakalpojumu reģionālās attīstības indikatoru moduļa (RAIM) jaunu datu kopu/datu avotu iekļaušanai sistēmā standartizētu datu saņemšanas un apstrādes risinājuma ieviešanas rezultātā179 208 euroNovērtējot potenciāli sistēmā nepieciešamo jauno datu kopu dažādību, tika indicēts, ka reģionālās attīstības politikas instrumentu pārvaldības pilnveidošanai būtu lietderīgi sistēmai pievienot vismaz 25 jaunas datu kopas, un tas būtu veicams līdz 2020. gadam. Projekta īstenošanas gaitā ir paredzēts (risinājuma testēšanai) pievienot piecas jaunas datu kopas. Paredzams, ka datu kopu skaits varētu būt arī ievērojami lielāks, tādēļ šis ir uzskatāms par minimāli iespējamā ietaupījuma novērtējumu. Ietaupījuma novērtēšanai ir izmantoti šādi pieņēmumi: - izmaksas ārpakalpojumā: vienas jaunas datu kopas (divas metrikas, sasaiste ar trīs klasifikatoriem, viens no tiem jauns) pievienošana; izmaksu novērtējums izriet no faktiski īstenotā izmaiņu pieprasījuma (datu kopa no A/S "Sadales tīkls", 2015. gads) – 9091 euro (ar PVN); - izmaksas automatizētā risinājumā: VRAA cilvēkresursu novērtējums vienas datu kopas pievienošanai. Izmaksas = 20 datu kopas x 20 darba stundas datu kopas sagatavošanai un pievienošanai x 6,53 speciālista stundas likmes novērtējums. Ietaupījums = izmaksas ārpakalpojumā – izmaksas automatizētā risinājumā = 181 820 euro – 2 612 euro = 179 208 euro. Ietaupījums attiecas tikai uz ārpakalpojumā pasūtāmajiem izmaiņu pieprasījumiem, bet tas neietekmē pašu sistēmas uzturēšanas izmaksas KOPĀ:2 827 651 euro (1) Lietotāju apmierinātības aptauja – apmierinātības līmenis ar darba vidi un lietojamību, sistēmas stabilitāti un procesu loģiku un darbības ērtību. Aptauja veikta 2016. gada septembrī, nosakot sākotnējo vērtību. Projekta īstenošanas laikā paredzēts anketēšanu veikt divas reizes – projekta vidusposmā un beigās.(2) Lietotāju apmierinātības aptauja – apmierinātības līmenis ar darba vidi un lietojamību, sistēmas stabilitāti un procesu loģiku un darbības ērtību. Aptauja veikta 2016. gada septembrī, nosakot sākotnējo vērtību. Projekta īstenošanas laikā paredzēts anketēšanu veikt divas reizes – projekta vidusposmā un beigās. (3) 1) Latvijas teritorijas attīstības plānošanas procesa attīstība nacionālajā, reģionālajā un pašvaldību līmenī; 2) jūras telpiskās plānošanas procesa attīstība, ieviešot elektronizētu datu apmaiņu starp publiskās pārvaldes institūcijām; 3) starpinstitūciju datu apmaiņas attīstība teritorijas plānošanas, nekustamo īpašumu un būvniecības procesu ietvaros; 4) teritorijas attīstības plānošanas procesa datu publiskas pieejamības un e-pakalpojumu lietojamības veicināšana; 5) reģionālās attīstības politikas instrumentu pārvaldības pilnveidošana, tai skaitā uzlabojot RAIM datu saņemšanas un apstrādes procesus. 4 Divi jaunveidojami e-pakalpojumi un pilnveidoti divi esošie e-pakalpojumi. 5 EP163 – Informatīva izziņa par zemes vienības atļauto izmantošanu saskaņā ar teritorijas plānojumu, EP174 – Pašvaldības apstiprināta izziņa par zemes vienības atļauto izmantošanu saskaņā ar teritorijas plānojumu. 6Sociālekonomiskā indikatīvā lietderīguma aprēķinos par pamatu ņemts Latvijas novadu skaits – 110, neņemot vērā 9 republikas nozīmes pilsētas. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards