1. Article

RISINĀJUMA VARIANTS Veidot vienu intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības iestādi, kas būtu atbildīga par ar visu intelektuālā īpašuma tiesību jomu saistītiem jautājumiem Veidojot vienotu valsts pārvaldes iestādi, kam būtu kompetence rūpnieciskā īpašuma tiesību, autortiesību un blakustiesību jomā, tiktu sekmēts vienots skatījums valstiskā mērogā uz intelektuālā īpašuma jomu kā vienotu veselumu. Tādējādi tiktu veidota sinerģija starp nozares dalībniekiem (rūpnieciskais īpašums, autortiesības un blakustiesības, sabiedrības informēšana). Kā ieguvums šādas sistēmas izveidei norādāma arī vienotā pārstāvība starptautiskajās organizācijās, līdz ar to efektivizējot finanšu līdzekļus un cilvēkresursus, kā arī veicinot nozares speciālistu profesionālo attīstību. Arī dialoga veidošana ar sabiedrību intelektuālā īpašuma tiesību aktuālos jautājumos būtu veiksmīgāka un konstruktīvāka, ja to veiktu viena iestāde. Norādāms, ka vēsturiski autortiesību un blakustiesību joma ir bijusi cieši saistīta ar kultūras un izklaides nozari (filmas, mūzika, utt.), līdz ar to tā pamatoti tika uztverta kā kultūras nozares sastāvdaļa. Tomēr, ņemot vērā autortiesību jomas straujo attīstību pēdējo gadu laikā, autortiesību loma ir būtiski palielinājusies un skar arī uz tehnoloģijām bāzētas nozares, piemēram, mediju vidi un datorprogrammatūras, kam attiecīgi ir neatsverama loma valsts ekonomiskajā attīstībā un izaugsmē, un būtiska sasaiste ar rūpnieciskā īpašuma tiesību aizsardzību. Piemēram, programmatūras ir aizsargātas ar autortiesībām, vienlaikus tās ir cieši saistītas ar patentētajām tehnoloģijām un ar dizainparaugiem aizsargātajām ierīcēm. Tāpat arī kultūras jomas attīstība tiek būtiski ietekmēta caur digitālajām un interneta tehnoloģijām. Arvien pieaugošā nepieciešamība risināt jautājumu par pieprasījumu pēc viltotām un pirātiskām precēm skar visu intelektuālā īpašuma tiesību jomu kopumā. Līdz ar to, vairākas valstis, tostarp Igaunija, Zviedrija, Vācija, ir izvēlējušās vienotu intelektuālā īpašuma tiesību pieejas modeli, deleģējot vienai valsts iestādei kompetenci gan pār rūpnieciskā īpašuma tiesību jautājumiem, gan pār autortiesību jomu. Šādā veidā tiek nodrošināta vienota intelektuālā īpašuma tiesību politika un sabiedrības informētības veicināšana par intelektuālā īpašuma tiesībām un to aizsardzības nozīmīgumu. Lai novērstu trūkumus, uz ko ir norādījuši nevalstisko organizāciju pārstāvji, piemēram, Ārvalstu investoru padome, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Jauno zinātnieku apvienība, autortiesību un blakustiesību joma politikas veidošanas līmenī būtu nododama Tieslietu ministrijai, savukārt sabiedrības informēšanu par autortiesību un blakustiesību tiesisko aizsardzību veiktu Patentu valde. Piedāvātais risinājums varētu palielināt kultūras nozares administratīvo slogu, jo jautājumos, kas skar, piemēram, radošo industriju attīstību un kultūras mantojuma digitalizācijas projektus, Kultūras ministrijai būtu jāsaglabā sava kompetence un jāveic attiecīgie uzdevumi. Nav garantēts, ka piedāvātā risinājuma rezultātā netiktu ietekmēta atgriezeniskā saite no sabiedrības attiecībā uz autortiesību un radošo industriju jomu, kas ir būtiska politikas veidošanai.