2. Article

Latvijas un Baltijas valstu elektroenerģijas ražošanas jaudu pietiekamība 2.1. Elektroenerģijas jaudu pietiekamība līdz 2020. gadam 2016. gadā lielāko daļu Latvijā saražotās enerģijas ieguva hidroelektrostacijās, kurās vidēji saražo 45% no kopējā saražotā elektroenerģijas apjoma. Aptuveni 35% tika saražoti Rīgas termoelektrostacijās (turpmāk TEC) un aptuveni 20% elektroenerģijas tika importēta. Latvijas elektroenerģijas sistēma, kopā ar Igauniju un Lietuvu strādā pēc Ziemeļvalstu elektroenerģijas tirgus "Nord Pool" principiem, kur jaudas pieprasījuma un piedāvājuma bilance tiek regulēta elektroenerģijas tirgus ietvaros. Bāzes jaudu pietiekamība vienas valsts ietvaros nav viennozīmīgs rādītājs ģenerējošo jaudu pietiekamībai, bet tas ir jāņem vērā kompleksi ar pieejamajām caurlaides spējām starpreģionu līmenī. 2016. gadā Baltijas PSO pietiekamības drošuma darba grupa veica Baltijas valstu sistēmas drošuma izvērtēšanu, kuras rezulatāti tika publicēti 2015. gada ikgadēja PSO novērtējuma ziņojumā11. Šajā sadaļā ir apkopoti šī novērtējuma rezultāti. Reģionālo jaudu pietiekamības novērtējums tika veikts situācijai N-2, kur tika pieņemts, ka divi lielākie elektroenerģijas sistēmas elementi (t.i. elektroenerģijas starpsavienojums starp Lietuvu un Zviedriju NordBalt un starpsavienojums starp Somiju un Igauniju Estlink 2) ir atslēgti, turklāt nedarbojas arī abas Rīgas termoelektrostacijas, lai paradītu abu elektrostaciju ietekmi uz elektroenerģijas bilanci Baltijas valstīs. Baltoties uz Baltijas valstu PSO aprēķiniem (4. att.), ziemas periodā bez Rīgas TEC-1 un Rīgas TEC-2 un pie divu lielāko (N-2) Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmas elementu (starpsavienojumi NordBalt un Estlink2) atslēgumiem, veidojās situācija, kad jaudas bilances deficīta vēl nav, bet nav arī jaudu rezerves. Līdz ar to līdz 2020. gadam no sistēmas drošuma viedokļa, situācija nav kritiska, taču tiek atstāta būtiska ietekme uz tirgu. 4. attēls. Jaudas pietiekamība Baltijas valstīs N-2 gadījumā bez Rīgas termoelektrostacijām ziemas periodā Avots: Pārvades sistēmas operatora ikgadējais novērtējuma ziņojums par 2015. gadu 5. attēls. Jaudas pietiekamība Baltijas valstīs N-2 gadījumā bez Rīgas termoelektrostacijām vasaras periodā Avots: Pārvades sistēmas operatora ikgadējais novērtējuma ziņojums par 2015. gadu Papildus, ņemot vērā 2016. gada elektroenerģijas sistēmas datu analīzi, ja 2016. gadā nebūtu bijusi pieejama lielo termoelektrostaciju jauda, un to ģenerācija būtu jāaizstāj ar ģenerāciju Lietuvas gāzes kondensācijas elektrostacijās, 9% laika elektroenerģijas sistēmā būtu radušās nepieļaujamas pārvades tīkla pārslodzes. Ja attiecīgā ģenerācija būtu tikusi aizstāta ar importu, tad 33% laika elektroenerģijas sistēmā būtu radušās nepieļaujamas pārvades tīkla pārslodzes. Pēc Latvijas PSO sniegtās informācijas NordBalt tehniskā darbība pašlaik nav pietiekoša dēļ biežiem atslēgumiem, savukārt LitPol Link pārvades jaudas pietiekamība nav droši prognozējama. Turklāt, arī tirdzniecības kapacitāte ar trešajām valstīm nav pastāvīga un šobrīd notiek diskusijas par tās iespējamu ierobežošanu. Ņemot vērā iepriekš minēto, līdz 2020. gadam, lai nodrošinātu jaudu pietiekamību Latvijai ļoti aktuāla ir Rīgas TEC-1 un TEC-2 pieejamība. 2.2. Elektroenerģijas jaudu pietiekamība pēc 2020. gada Pēc 2020. gada tiek sagaidīta elektroenerģijas izstrādes samazināšanās Igaunijas degslānekļa stacijās. 2023. gada beigās izmešu ierobežojumu dēļ Igaunijā plānots visu degakmens elektrostaciju uzstādītās jaudas būtisks samazinājums. Kopējā degakmens elektrostaciju bloku jauda ir lielāka par 1200 MW, tādējādi to slēgšana radīs ražošanas jaudu deficītu ne vien Igaunijā, bet visā Baltijas reģionā12. Pie situācijas N-2 ziemas periodā un bez Rīgas termoelektrostacijām (4. att.), sākot ar 2021. gadu, Baltijas valstīs būs pieaugošs jaudas deficīts, ko nebūs iespējams nosegt pat ar starpsavienojumu palīdzību. Pie N-2 atslēgumiem Baltijas valstīm jaudas importam ir pieejami tikai Estlink1 ar pārvades jaudu 350 MW un LitPol Link1 ar pārvades jaudu 500 MW. Papildus abiem Rīgas TEC-2 bloku atslēgumiem (800 MW), atslēdzoties vēl NordBalt kabelim (700 MW), kas ir līdzvērtīgs N-2 kritērijam, pārslogojas Igaunijas Latvijas šķērsgriezums un parādās problēmas ar stabilitātes nodrošināšanu, jo sprieguma vērtības Latvijas mezgla apakšstacijās ir kritiskās robežās. Vasaras periodam jaudas deficīts šajā N-2 situācijā parādās no 2023. gada. No 5. att. redzams, ka vasaras periodam ir mazāk pieejamo jaudu, kā arī mazāka pīķa slodze, tāpēc Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmā ir mazāks deficīts, tomēr sagaidāms, ka nebūs iespējams nosegt pīķa slodzi. Līdz ar to arī pēc 2020. gada ļoti liela nozīme ir Rīgas termoelektrostaciju pieejamībai. 2.3. Elektroenerģijas jaudu pietiekamība pēc 2025. gada Šobrīd Baltijas valstis darbojas paralēlā, sinhronā režīmā ar IPS/UPS (Krievijas vienotā energosistēma/Ukrainas, Baltkrievijas, Kazahstānas, Kirgizstānas, Azerbaidžānas, Gruzijas, Tadžikistānas, Moldovas un Mongolijas integrētā energosistēma) reģionu, nevis Eiropas elektroenerģijas sistēmām. Baltijas valstu pārvades tīklu sinhronā darba uzsākšana ar Eiropas tīkliem ir plānota pēc 2025. gada. Līdz ar to, izvērtējot elektroenerģijas ražošanas jaudu pietiekamību, tika pieņemts, ka pēc 2025. gada Baltijas valstis būs sinhronizētas ar kontinentālo Eiropu vismaz caur esošo starpsavienojumu ar Poliju, kamēr otrā starpsavienojuma līnija ir izbūves procesā. Desinhronizējoties no IPS/UPS energosistēmas, atslēdzoties ģenerējošām vienībām Latvijā pieaugs nozīme Latvijas Lietuvas starpsavienojumam, kā arī Baltijas līmenī pieaugs loma Lietuvas Polijas starpsavienojumam. Lai arī abu Rīgas termoelektrostaciju atslēguma gadījumā pārslodzes Latvijas starpvalstu starpsavienojumos nav paredzamas, kā arī sprieguma režīmi pieļaujamās robežās, atslēdzoties arī NordBalt un Estlink 2, Lietuvas Polijas starpsavienojumā veidosies gandrīz par 50 % pārslodze. Papildus tam, EK Vienotā izpētes centra veiktajā pētījumā par Baltijas elektroenerģijas sistēmas integrāciju ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu norādīts, ka Baltijas frekvences nodrošināšanai reģionā būs nepieciešamas ātrdarbīgas frekvences regulēšanas rezerves. Ņemot vērā esošās Baltijas ražošanas jaudu ilgtermiņa attīstības scenārijus, īstenojot sinhronizāciju ar Eiropas Savienības valstu tīkliem, nebūs iespējams nodrošināt nepieciešamās frekvences regulēšanas rezerves pietiekamā apjomā bez Rīgas termoelektrostaciju pieejamības. Ņemot vērā PSO ikgadējā novērtējuma ziņojumā par 2015. gadu informāciju, tiek secināts, ka ģenerējošās jaudas Latvijas elektroenerģijas sistēmā ir nepietiekamas, lai nodrošinātu Latvijas elektroenerģijas sistēmas maksimālo slodzi un nepieciešamās avārijas un aizvietošanas jaudas rezerves, kā arī lai nodrošinātu Latvijas elektroenerģijas sistēmas darbību neatkarīgi no tādiem ārējiem apstākļiem kā, piemēram, avārijas situācijas. Ņemot vērā to, nav vēlama Baltijas valstu elektroenerģijas ražošanas kapacitātes samazināšana. Jaudu pietiekamības nodrošināšanai Latvijā un reģionā, ir nepieciešama Rīgas termoelektrostaciju jaudas pieejamības nodrošināšana kā šobrīd, tā arī pēc 2020. gada. Lai nodrošinātu Baltijas elektroenerģijas tīklu integrāciju Eiropas tīklos pēc 2025. gada, nav vēlama kopējo Baltijas valstu elektroenerģijas ražošanas kapacitātes samazināšana.