3. Article

Dabasgāzes koģenerācijas elektrostaciju ar uzstādīto jaudu virs 100 MW atbalsta ietekme uz elektroenerģijas cenām 3.1. Rīgas termoelektrostaciju ietekme uz elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenu Šajā sadaļā ir atspoguļota informācija, kas balstīta uz Ekonomikas ministrijas uzdevumā Rīgas Tehniskās Universitātes veiktā pētījuma "Padziļinātas ekspertīzes pētījums "Elektroenerģijas cena un to ietekmējošie faktori"13 rezultātiem. Lai aplūkotu elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas dinamiku līdz 2030. gadam, tika izveidoti divi scenāriji: (1) Konservatīvais scenārijs, kurš nākotnē paredz tāda paša biežuma NordBalt kabeļa atslēgumus kā no 2016. gada aprīļa līdz 2017. gada martam, (2) Attīstība scenārijs, kurš paredz, ka NordBalt kabelis no 2018. gada vairs neatslēdzas tik bieži kā līdz šim, kā arī papildus no 2018. gada Rīgā darbotos arī jauni biomasas siltumavoti, kuru rezultātā Rīgas termoelektrocentrāle 1 vairs nevar izstrādāt elektroenerģiju nepietiekamas siltumslodzes dēļ. Lai noteiktu, kā mainītos elektroenerģijas cena Latvijā, ja termoelektrostacijas nepiedalītos tirgū, tika apskatīti divi apakšscenāriji: (a) Rīgas termoelektrostaciju nepieejamība sakrīt ar to plānotajiem un neplānotajiem NordBalt kabeļa remontdarbiem 2016. gadā, (b) termoelektrostacijas pieņemtas kā tirgum pilnībā nepieejamas. Konservatīvajā scenārijā aplēses pierāda, ka bez Rīgas termoelektrostaciju darbības vidējās iknedēļas cenas ir ievērojami augstākas. Laika posmā no 2018. līdz 2030. gadam vidējā svērtā cena gadā būtu 5,71 12,74 EUR/MWh lielāka laikā, kad NordBalt ir pieejams, un par 32,32 48,97 EUR/MWh lielāka tad, kad Nord Balt ir remontā. Attiecinot šo pieaugumu pret gada elektroenerģijas patēriņu Latvijā, var secināt, ka, piemēram, 2018. gadā izmaksas par elektroenerģiju summāri pieaugtu par 95,44 milj. EUR. 6. attēls. Gada vidējā svērtā cena Latvijas konservatīvajā scenārijā 2016. 2030. gadā atkarībā no NordBalt un termoelektrostaciju pieejamības (salīdzinājumam pievienota prognozētā elektroenerģijas cena Nord Pool SE4 apgabalā) Avots: "Padziļinātas ekspertīzes pētījums "Elektroenerģijas cena un to ietekmējošie faktori"" 7. attēls. Elektroenerģijas izmaksu pieaugums Latvijā kopā attīstības scenārijā 2018. 2028. gadā, salīdzimot cenu ar/bez termoelektrostacijām Avots: "Padziļinātas ekspertīzes pētījums "Elektroenerģijas cena un to ietekmējošie faktori" Izvērtējot gada vidējās cenas tiek secināts, ka vislielākā gada vidējā cena tiek sasniegta tad, ja Rīgas termoelektrostacijas nedarbojas vispār un NordBalt kabelis ir remontā. Gadījumā, kad gan NordBalt, gan Rīgas termoelektrostacijas darbojas, Latvijas tirgus cena vien nedaudz pārsniedz salīdzinājumam pievienoto prognozēto elektroenerģijas cenu Nord Pool SE4 apgabalā. 6. att. parādīta vidējā svērtā gada cena līdz 2030. gadam atsevišķi tām stundām, kad NordBalt bija pieejams, un tām, kad tas bija atslēgts, aplūkojot scenārijus kad Rīgas termoelektrostacijas darbojas un kad tās nav pieejamas. Jāņem vērā arī tas, ka attīstības scenārijā sākot no 2018. gada tiks realizēti tehniski pasākumi, kas NordBalt kabeļa drošumu ievērojami palielina, pretnostatot to līdzšinējai NordBalt darbībai ar samērā biežiem atslēgumiem. 7. attēls parāda, ka arī šajā gadījumā Rīgas termoelektrostaciju darbība samazina gada vidējo svērto elektroenerģijas cenu un elektroenerģijas izmaksu pieaugumu. 3.2. Atbalsta ietekme uz elektroenerģijas cenu Izvērtējot atbalsta ietekmi uz gada peļņu no Rīgas termoelektrostaciju darbības, ņemot vērā pieņemtās fiksētās un mainīgās uzturēšanas izmaksas, kā arī kapitālizmaksas, tiek secināts, ka atbalsta samazināšana līdz 50 vai 25% no pašreizējā ievērojami pasliktina Rīgas termoelektrostaciju darbības rentabilitāti, nedodot stacijām iespēju segt ikgadējās izmaksas. Savukārt samazinājums līdz 75% no pašreizējā atbalsta rada negatīvus finanšu rādītājus tuvākajos gados, bet, sākot no 2018. gada (konservatīvajā scenārijā) vai 2022. (attīstības scenārijā), vairs neatstāj vērā ņemamu ietekmi. 8. attēls. Nosacītā gada peļņa/zaudējumi no termoelektrostaciju darbības konservatīvajā scenārijā 2016. 2028. gadā ar dažādu atbalsta apmēru (% no pašreizējā) Avots: "Padziļinātas ekspertīzes pētījums "Elektroenerģijas cena un to ietekmējošie faktori" 9. attēls. Nosacītā gada peļņa/zaudējumi no termoelektrostaciju darbības attīstības scenārijā 2018. 2028. gadā ar dažādu atbalsta apmēru (% no pašreizējā) Avots: "Padziļinātas ekspertīzes pētījums "Elektroenerģijas cena un to ietekmējošie faktori" Pieņemot14, ka nosacītā peļņa tiek iekļauta cenu piedāvājumā, atkarībā no atbalsta samazināšanas apjoma tajos gados, kur plūsma bija negatīva, elektroenerģijas cena pieaug visās stundās, kad termoelektrostacijas ir darbā, tā, lai nebūtu zaudējumu. Var novērot to, ka, piemēram, konservatīvajā scenārijā atbalsta samazinājums uz 75% no pašreizējā neizraisa elektroenerģijas cenas izmaiņu, bet, ja atbalstu samazina līdz 50%, cena kāpj no 32,77 EUR/MWh līdz 39,15 EUR/MWh (10. att.). Savukārt, attīstības scenārijā, kad, sākot ar 2018. gadu, NordBalt kabelis ir pastāvīgi pieejams tirgum, atbalsta samazināšana straujāk atstāj iespaidu uz cenu tajās stundās, kad termoelektrostacijas ir cenu noteicošā vienība (11. att.). 10. attēls. Gada vidējās svērtās cenas izmaiņas Latvijas konservatīvajā scenārijā 2016. 2028. gadā, ja kapitālizmaksas iekļauj cenā atbilstoši atbalsta apmēram (% no pašreizējā) Avots: "Padziļinātas ekspertīzes pētījums "Elektroenerģijas cena un to ietekmējošie faktori" 11. attēls. Gada vidējās sv. cenas izmaiņas Latvijas attīstības scenārijā 2018. 2028. gadā, ja kapitālizmaksas iekļauj cenā atbilstoši atbalsta apmēram (% no pašreizējā) Avots: "Padziļinātas ekspertīzes pētījums "Elektroenerģijas cena un to ietekmējošie faktori" Rīgas termoelektrostaciju darbība samazina gada vidējo svērto elektroenerģijas cenu, īpaši šī ietekme ir novērojama, kad Nord Balt starpsavienojums ir remontā. Attiecinot potenciālo cenas pieaugumu termoelektrostaciju atslēgšanas gadījumā pret gada elektroenerģijas patēriņu Latvijā, var secināt, ka, piemēram, konservatīvajā scenārijā 2018. gadā izmaksas par elektroenerģiju summāri pieaugtu par 95,44 milj. EUR. Attīstības scenārijs paredz kopumā lēnāku elektroenerģijas cenu kāpumu 2018.gadā tas būtu 41,69 milj. EUR. Atbalsta samazināšana līdz 50 vai 25% no pašreizējā ievērojami pasliktina Rīgas termoelektrostaciju darbības rentabilitāti, nedodot stacijām iespēju segt ikgadējās izmaksas. Savukārt samazinājums līdz 75% no pašreizējā atbalsta rada negatīvus finanšu rādītājus tuvākajos gados, bet, sākot no 2018. gada, vairs neatstāj vērā ņemamu ietekmi (no 2020. gada, pieņemot ka NordBalt darbība ir nepārtraukta). Līdz ar to atbalsta samazinājums līdz 50 vai 25% no pašreizējā atbalsta rada vislielāko negatīvu iespaidu arī uz elektroenerģijas cenu. Pieņemot, ka nosacītā peļņa tiek iekļauta cenu piedāvājumā, atkarībā no atbalsta samazināšanas apjoma tajos gados, kur tā bija negatīva, elektroenerģijas cena pieaug visās stundās, kad termoelektrostacijas ir darbā, tā, lai nebūtu zaudējumu. No iepriekš minētā (kontekstā ar 2. nodaļā atspoguļoto) izriet, ka Rīgas termoelektrostacijām ir būtiska nozīme elektroenerģijas jaudu pietiekamības nodrošināšanā Latvijā un reģionā, un līdz ar to arī ievērojama ietekme uz gada vidējo svērto elektroenerģijas cenu. Tādēļ, lai nodrošinātu stabilitāti elektroenerģijas tirgū, ir nepieciešams nodrošināt stabilu elektroenerģijas ražošanas kapacitāti. Tā kā valsts atbalsta samazināšana Rīgas termoelektrostacijām apdraud to rentabilitāti un var rezultēties ar termoelektrostaciju slēgšanu, kas savukārt var izraisīt elektroenerģijas cenas pieaugumu tirgū, it īpaši Nord Balt starpsavienojuma nepieejamības gadījumā, no sabiedrības interešu viedokļa šāds scenārijs nebūtu pieļaujams. Līdz ar to, nebūtu pieļaujama vienkārša valsts atbalsta samazināšana vai pārtraukšana Rīgas termoelektrostacijām. Tā vietā var tikt apsvērta valsts atbalsta samazināšana veicot vienreizēju diskontētu maksājumu elektroenerģijas ražotājam. Tādā veidā no vienas puses tiktu samazināts nākotnes valsts atbalsts termoelektrostaciju darbībai, bet no otras puses tiktu nodrošināta nepieciešamo termoelektrostaciju elektroenerģijas ražošanas jaudu saglabāšana, ko pēc nepieciešamības izmantot elektroenerģijas pieprasījuma apmierināšanai tirgū. Līdz ar to, nodrošinot elastīgu termoelektrostaciju darbību, tiktu novērstas potenciālu termoelektrostaciju atslēgumu radītas elektroenerģijas cenas svārstības tirgū. Šis gadījums tālāk aplūkots 5.2. sadaļā.