4. Article

Valsts pētījumu programma enerģētikā Ar 2016. gada 9. februāra MK rīkojumu Nr. 129. "Par Enerģētikas attīstības pamatnostādnēm 2016. 2020. gadam" (turpmāk enerģētikas pamatnostādnes) tika apstiprināts vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments enerģētikā, nosakot politikas prioritātes attiecībā uz enerģijas infrastruktūras un tirgus attīstību, energoapgādi, energoefektivitātes uzlabošanu, AER, inovāciju attīstību u.c. Saskaņā ar enerģētikas pamatnostādnēs atspoguļoto informāciju šobrīd Valsts pētījumu programmu ietvaros viens no prioritārajiem apakšvirzieniem ir "Enerģētika"15, kura ietvaros tiek īstenota programma "Energoefektīvi un oglekļa mazietilpīgi risinājumi drošai, ilgtspējīgai un klimata mainību mazinošai energoapgādei (turpmāk LATENERGI)16". LATENERGI ietvaros īstenotie pētījumi paredz kompleksu un integrētu pieeju Latvijas enerģētikas sektora un to ierobežojošo vides faktoru mijiedarbības izpētē, pētniecisko darbu veikšanā iesaistot virkni universitāšu u.tml. Šīs programmas īstenošana beigsies 2018. gada sākumā un tai ir nepieciešams turpinājums. Vērtējot līdzšinējo pieredzi LATENERGI ietvaros, kā arī pētniecības vajadzības jaunievedumiem enerģētikā un ilgtspējīgas enerģētikas politikas īstenošanai, šobrīd ļoti aktuāls ir jautājums par tādas pētījumu programmas izveidi (un rezultātu pieejamību), kas balstīta uz reālo pieprasījumu gan no politikas veidotāju, gan no nozares puses. Tāpēc enerģētikas pamatnostādnēs ir paredzēts, ka Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju izstrādās jaunu starpdisciplināru valsts pētījumu programmu enerģētikas jomā, šim mērķim ik gadu no valsts budžeta atvēlot 2 milj. EUR17. Ekonomikas ministrijas ieskatā, ņemot vērā pieaugošās vajadzības, t.sk. nepieciešamību 2017./2019. gadā ES Enerģētikas savienības ietvaros izstrādāt visaptverošu Nacionālo enerģētikas un klimata plānu18, kas noteiks valsts enerģētikas un klimata politiku laika posmā līdz 2030. gadam un tās ietvaros īstenojamos pasākumus visās piecās Enerģētikas savienības dimensijās (dekarbonizācija; energoefektivitāte; enerģētiskā drošība; iekšējais elektroenerģijas tirgus; pētniecība, inovācijas un konkurētspēja), un par ko plānotas visaptverošas ekspertu diskusijas un sabiedriskā apspriešana, akūta ir enerģētikas pamatnostādnēs paredzētās VPP enerģētikā izveide, turpmākajos gados šim mērķim paredzot finansējumu 2 milj. EUR gadā no AS "Latvenergo" dividendēm. Starp līdz šim identificētiem enerģētikas sektoram būtiskiem pētniecības virzieniem var minēt šādus: Nacionālā enerģētikas un klimata plāna analītiskās bāzes izstrāde: Enerģētikas mērķi un to sasniegšanas rādītāji, to pamatojums; Rīcībpolitikas un pasākumi nacionālo enerģētikas mērķu sasniegšanai; Īstermiņa un ilgtermiņa enerģētikas prognozes un scenāriji; Sabiedrības informēšanas un izglītošanas stratēģija un pasākumi attiecībā uz ilgtspējīgas enerģētikas risinājumiem; Nacionālā enerģētikas un klimata progresa ziņojumu satura un nacionālā koordinācijas mehānisma izstrāde; Tirgus darbības jautājumi: Elektroenerģijas un gāzes kopējo cenu prognozes līdz 2040.gadam, ņemot vērā iespējamo tīklu paplašināšanu, ražošanas un patēriņa prognozes; Savstarpēji aizvietojamās energoinfrastruktūras optimizācijas iespējas (elektroenerģijas, gāzes un siltumtīklu izmantošana u.c.); Dabasgāzes tirgus jautājumi: Tīklu optimizēšana, ņemot vērā pieprasījumu un gāzesvadu noslodzi; Ūdeņraža izmantošanas iespējas Latvijā, t.sk. transportā; Efektīvi risinājumi dabasgāzes lietotāju apkalpošanā, t.sk. viedo tīklu tehnoloģijas; Dabasgāzes sastāva ķīmiskā analīze dabasgāzes sistēmā; Efektīvi risinājumi dabasgāzes transportēšanā, t.sk. materiāltehniskie un tehnoloģiskie risinājumi dabasgāzes sistēmas darbības optimizēšanai; Elektroenerģijas tirgus jautājumi: Pieprasījuma reakcijas modeļu ietekme uz Latvijas elektroenerģijas tirgus darbību. Elektroenerģijas agregatoru risinājumu izstrāde; Viedo tīklu attīstības potenciāls un ietekme uz tirgus darbību; Decentralizēto energosistēmu veidošana attālinātos reģionos bez liela elektroenerģijas patēriņa, optimizējot tīkla izbūves izmaksas; Enerģētiskā drošība un naftas rezerves: Vietējo un importa energoresursu prognozes līdz 2040. gadam; Energoresursu struktūras modelēšana un līdzsvarošana; Iespējamās naftas rezervju opcijas, ņemot vērā citu valstu pieredzi; Energoefektivitātes uzlabošana: Energoefektivitātes potenciāla novērtējums galapatēriņa sektoros mājsaimniecības, pakalpojumi (īpaši publiskā sektora), transports, rūpniecība, lauksaimniecība; Energoefektivitātes pasākumu izmaksu un ieguvumu analīze; Enerģijas monitoringa un verifikācijas sistēmu izstrāde un attīstība; Metodiku izstrāde un aprobācija energoefektivitātes jomā (ietaupījumu bāzlīniju un standartvērtību noteikšana, risinājumu tehniskās un ekonomiskās pamatotības novērtējums, informēšanas un izglītošanas pasākumu ietekmes novērtējums u.c.); Efektīva siltumapgāde un aukstumapgāde, tirgus attīstība; Publiskā un privātā sektora dzīvojamo ēku un komercēku atjaunošanas tehnisko un finanšu risinājumu izstrāde; Enerģijas ietaupījumu novērtējums līdz 2020. gadam: Cenu elastību noteikšana un fiskālo instrumentu ietekmes uz energoefektivitāti modeļa izstrāde; Enerģijas kumulatīvā ietaupījuma aprēķins transporta sektorā; Energoefektivitātes nodevas ietekmes izvērtējums; Uzņēmumu energoauditos konstatēto pasākumu ietaupījuma lejupvērstais novērtējums; AER veicināšana: AER potenciāla un tehnoloģiju attīstības novērtējums sektoru griezumā; Biodegvielu un bioenerģijas izmantošanas analīze (potenciāls, tirgus, ilgtspējības kritēriji, tehniskā, sociālā un ekonomiskā ietekme); AER veicināšanas un reģionālās sadarbības mehānismu izstrāde, optimizācija un darbības izvērtējums u.c. Lai nodrošinātu valsts pētījumu programmas izstrādi un īstenošanu jāparedza, ka apropriācija tiek izmantota arī valsts pētījumu programmas administrēšanas izdevumiem pakalpojumiem un atlīdzībai (programmas mērķu un uzdevumu izstrāde, programmas ieviešana).