5. Article

Līdzekļi lietotāju atbalstam 5.1. Subsidētās elektroenerģijas nodoklis Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likums nosaka, ka laika periodā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim gūtajiem ieņēmumiem no elektroenerģijas pārdošanas obligātā iepirkuma (turpmāk OI) ietvaros un saņemtās garantētās maksas par stacijā uzstādīto elektrisko jaudu piemēro SEN. SEN mērķis ir ierobežot elektroenerģijas kopējās cenas pieaugumu, lai tādejādi nodrošinātu tautsaimniecības konkurētspēju un nepalielinātu mājsaimniecību enerģētisko nabadzību, kā arī nodrošinātu valsts budžetu ar papildu ieņēmumiem, kas ļautu finansiāli nodrošināt elektroenerģijas lietotāju atbalsta pasākumu īstenošanu. Netieši SEN mērķis ir veicināt konkurētspējīgu elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem un efektīvā koģenerācijā, motivējot ražot enerģiju efektīvākā veidā un nodrošinot, ka turpmāk tirgū ienāk tikai konkurētspējīgas tehnoloģijas.19 Šim nodoklim ir noteiktas trīs dažādas likmes: • 15% dabasgāzes koģenerācijas stacijām; • 10% AER izmantojošām stacijām; • 5% stacijām, kas atbilst noteiktiem nosacījumiem. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta publiski pieejamās informācijas 2016. gadā SEN faktiski iekasēts 29,235 milj. EUR apmērā (skat. 12. att.) jeb veikti 86,3% no plānotās attiecīgā perioda izpildes. SEN ieņēmumu apjomu ietekmē dabasgāzes cena un OI ietvaros pārdotās elektroenerģijas apjoms, kas mainās atbilstoši Latvijas klimatiskajiem apstākļiem, piemēram, siltos laikapstākļos samazinās pieprasījums pēc siltumenerģijas, kā rezultātā samazinās arī koģenerācijā saražotās elektroenerģijas daudzums, ko iepērk OI ietvaros. Iekasētā SEN ieņēmumu apjoms ir mazāks par prognozēto galvenokārt dabasgāzes tirdzniecības cenas krituma dēļ. 12. attēls. Faktiskie un plānotie SEN ieņēmumi 2014.gadā 2016. gadā, milj. EUR. Avots: Valsts ieņēmumu dienests Veicot OI izmaksu analīzi, ir koriģēta arī SEN ieņēmumu prognoze, pieņemot, ka savu darbību turpina gan jau ekspluatācijā nodotās elektrostacijas, gan arī tas, ka savu darbību uzsāks daļa no tām elektrostacijām (elektroenerģijas ražošanu OI ietvaros vai saņemot garantētu maksu), kurām ir spēkā lēmums par tiesību piešķiršanu elektroenerģijas pārdošanai OI ietvaros. Ņemot vērā minētos pieņēmumus, izveidota SEN ieņēmumu prognoze ar sadalījumu pa mēnešiem 2017. 2018. gadam (7. tabula). 7. tabula SEN ieņēmumu prognoze, milj. EUR 2017 2018 Janvāris 2,596* 2,923** Februāris 2,715* 2,942** Marts 2,830 Aprīlis 2,684 Maijs 2,871 Jūnijs 2,827 Jūlijs 2,680 Augusts 2,551 Septembris 2,460 Oktobris 2,439 Novembris 2,570 Decembris 2,793 Kopā 32,016 5,866 * Faktiskie SEN ieņēmumi. ** Prognozētie ieņēmumi par 2017. gada novembrī un decembrī saražoto elektroenerģiju, ņemot vērā divu mēnešu nobīdi ieturētā nodokļa iemaksai valsts budžetā. Elektroenerģijas ražotāji, kas pārdod elektroenerģiju OI ietvaros, 2014. gadā vērsās Satversmes tiesā par SEN atbilstību Satversmei. Satversmes tiesa 2015. gada 3. jūlijā pasludināja spriedumu lietā Nr. 2014-12-01 "Par Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likuma 3. panta 1. un 2. punkta, 4. panta 1. punkta un 5. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 105. pantam", atzīstot SEN par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmei. Satversmes tiesa savā 2015. gada 3. jūlija spriedumā lietā Nr. 2014-12-01 norādīja, ka regulējums, kas paredz kāda nodokļa maksāšanu, ir jāvērtē kā īpašumtiesību ierobežojums, kas noteikts tādēļ, lai nodrošinātu valsts budžeta un pašvaldību budžetu veidošanu20. Satversmes tiesa atzina, ka apstrīdēto normu leģitīmais mērķis ir sabiedrības labklājības aizsardzība, jo SEN tāpat kā jebkurš nodoklis, nodrošina ieņēmumus valsts budžetā, kuri tālāk var tikt izlietoti sabiedrības labklājības aizsardzībai.21 Saistībā ar apstrīdēto normu atbilstību tiesiskās paļāvības principam Satversmes tiesas atzina, ka ir jālīdzsvaro personu tiesiskā paļāvība uz reiz jau iegūtām tiesībām ar sabiedrības interesēm, proti, arī šajā jautājumā izšķiroša nozīme ir tam, vai ievērots samērīguma princips.22 Ņemot vērā Satversmes tiesas 2015. gada 3. jūlija spriedumā lietā Nr. 2014-12-01 paustās atziņas SEN piemērošana tiek turpināta līdz 2017. gada 31. decembrim, lai nodrošinātu sabiedrības labklājības aizsardzību, turpinot elektroenerģijas lietotāju atbalsta programmu. Satversmes tiesas tiesnešu Sanitas Osipovas un Kaspara Baloža 2015. gada 3. jūlija atsevišķajās domās lietā Nr. 2014-12-01 "Par Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likuma 3. panta 1. un 2. punkta, 4. panta 1. punkta un 5. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 105. pantam" ir norādīts, ka Satversmes tiesa, izvērtējot SEN atbilstību Latvijas Republikas Satversmei nav vērtējusi, vai nodokļu maksājums nav nesamērīgs slogs adresātam. Tāpat šo tiesnešu atsevišķajās domās ir norādīts, ka Satversmes tiesai, ievērojot izskatāmās lietas sarežģītību un ekonomisko rakstura argumentu nozīmi tajā, vajadzēja vērtēt arī SEN ekonomisko ietekmi uz pieteikuma iesniedzējiem. Atbilstoši SEN likuma Pārejas noteikumu 1. punktam nodokli piemēro apliekamiem ienākumiem, kas gūti no 2014. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim. Pēc 2017. gada SEN piemērošanu var pārskatīt.23 No tā izriet, ka likumdevējs jau sākotnēji ir paredzējis, ka nepieciešamības gadījumā SEN var tikt pagarināts. Tāpat Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likums paredz SEN pārskatīšanu vai izbeigšanu gadījumā, ja tiek panākts OI ietvaros izmaksājamo subsīdiju apjoma samazinājums. Ņemot vērā minēto, SEN maksātāji bija informēti par to, kad tiem radīsies pienākums maksāt SEN un kad šis pienākums tiks atcelts (2014. gada 1. janvāris 2017. gada 31. decembris), un vadoties no tā varēja plānot nākotnē veicamās investīcijas. Vērtējot jautājumu par SEN turpināšanu pēc 2017. gada, jāņem vērā Grozījumi MK noteikumos Nr. 221 un Grozījumi MK noteikumos Nr. 262. Ar Grozījumiem MK noteikumos Nr. 221 un Grozījumiem MK noteikumos Nr. 262 ir noteikts, ka Ekonomikas ministrija veic aprēķinu par elektrostacijas kopējo kapitālieguldījumu iekšējo peļņas normu visam atbalsta periodam atbilstoši attiecīgo noteikumu 8. un 10. pielikumam. Savukārt attiecīgo noteikumu 8. un 10. pielikumā ir noteiktas līmeņatzīmes, kuras izmanto, aprēķinot attiecīgās elektrostacijas kopējo kapitālieguldījumu iekšējo peļņas normu visam atbalsta periodam. Ar Grozījumiem MK noteikumos Nr. 221 un Grozījumiem MK noteikumos Nr. 262 ir ierobežotas komersantu iespējas saņemt valsts atbalstu, kura rezultātā kopējo kapitālieguldījumu iekšējā peļņas norma visā atbalsta periodā pārsniegtu 9%. Atbilstoši Grozījumu MK noteikumos Nr. 221 un Grozījumu MK noteikumos Nr. 262 2. punktam grozījumi stājas spēkā nākamā kalendāra mēneša pirmajā datumā pēc EK lēmuma pieņemšanas dienas par valsts atbalsta nosacījumu atbilstību Eiropas Savienības iekšējā tirgus nosacījumiem atbalsta lietas SA.43140 (2015/NN) "Atbalsts elektroenerģijas ražotājiem" ietvaros. Ar minētajiem grozījumiem tiek novērsta pārkompensācija24 un daļēji arī ierobežots OI izmaksu pieaugums, kā arī samazinātie ienākumi, ko elektroenerģijas ražotāji gūst OI ietvaros. Ņemot vērā to, ka EK lēmumu par valsts atbalsta nosacījumu atbilstību Eiropas Savienības iekšējā tirgus nosacījumiem atbalsta lietas SA.43140 (2015/NN) ietvaros ir pieņēmusi 2017. gada 24. aprīlī, attiecīgie grozījumi ir stājušies spēkā 2017. gada 1. maijā. Atbilstoši Ministru kabineta 2016. gada 4. oktobra rīkojumā Nr. 572 "Par konceptuālo ziņojumu "Kompleksi pasākumi elektroenerģijas tirgus attīstībai"" 2.2.1. apakšpunktā norādītajam, pagarinot SEN piemērošanu pēc 2017. gada 31. decembra, var tikt aizskarta komersantu tiesiskā paļāvība uz to, ka SEN tiks piemērots līdz 2017. gada 31. decembrim. Tāpat arī minētā pārkompensācijas novēršanas mehānisma ietvaros (saskaņā ar Grozījumiem MK noteikumos Nr. 221 un Grozījumiem MK noteikumos Nr. 262) tiek ņemts vērā faktiski samaksātais SEN, kā rezultātā tiek samazināts OI ietvaros izmaksātā valsts atbalsta apmērs. Līdz ar to, ja tiek pagarināta SEN piemērošana pēc 2017. gada 31. decembra, pastāv iespējams tiesvedības risks par SEN atbilstību Satversmei. Izvērtējot SEN turpināšanu, jāņem vērā ne tikai šī nodokļa ietekme uz enerģijas ražotājiem, bet arī atbalsta apmēra ietekme uz tautsaimniecību kopumā. Kopumā SEN vērtējams kā samērīgs līdzeklis kā sabalansēt enerģijas ražotāju un kopējās tautsaimniecības intereses. Ņemot vērā, ka SEN pārskatīšana un turpināšana jebkādā formā rada iespējamo tiesvedības risku Satversmes tiesā, skar komersantu tiesiskās intereses, kā arī to, ka no SEN gūtie ieņēmumi var būt viens no risinājumiem, lai saglabātu elektroenerģijas cenu, nodrošinātu valsts budžeta ieņēmumus un elektroenerģijas lietotāju atbalstu, Ministru kabinetam ir jāpieņem konceptuāls lēmums par to, vai rosināt likumdevējam pagarināt SEN vai arī nodrošināt ieņēmumus, kas gūti no SEN ar līdzvērtīgu nodokli. Ekonomikas ministrijas ieskatā šāda veida risinājums būtu jāizmanto tikai gadījumā, ja citi risinājumi nav pietiekami, lai noturētu OIK līmeni pēc 2017. gada atbilstoši Deklarācijā par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību noteiktajam. 5.2. Valsts garantētās maksas par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu saistību samazināšana Atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likuma 28.1 pantam ražotājs, kas elektroenerģiju ražo koģenerācijas stacijā, kuras uzstādītā elektriskā jauda ir lielāka par 4 MW, un kas līdz 2013. gada 31. decembrim ir izmantojis šā likuma 28. pantā noteiktajā kārtībā iegūtās tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, no 2014. gada 1. janvāra saņem garantēto maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu atbilstoši tiem pašiem nosacījumiem par darbības režīmu, termiņiem un jaudas komponentes aprēķinu, kādi uz koģenerācijas staciju attiecās līdz 2013. gada 31. decembrim un iekļauti Ministru kabineta noteikumos 2009. gada 10. marta noteikumu Nr. 221 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā" (turpmāk MK noteikumi Nr. 221). MK noteikumi Nr. 221 tāpat kā līdz 2013. gada 31. decembrim spēkā esošie nosacījumi paredz, ka koģenerācijas elektrostacijas, kuru uzstādītā elektriskā jauda ir lielāka par 4 MW, var saņemt garantēto maksu jaudas komponentes veidā, kuras izmaksa ir tieši atkarīga no noteikumu 52.3. punktā noteiktās prasības ievērošanas, ka "koģenerācijas elektrostacijas vai atsevišķas tās iekārtas uzstādītās elektriskās jaudas izmantošanas stundu skaits gadā ir vismaz 1200 stundu". Jaudas maksājumi, ar nosacījumu, ka koģenerācijas stacijai jāstrādā vismaz 1200 stundas gadā, atbilstoši 2008. gada Kopienas pamatnostādnēm par valsts atbalstu vides aizsardzībai, ir uzskatāmi par ar EK saskaņojamu darbības atbalstu. Vienlaikus MK noteikumu Nr. 221 52.6. punkts nosaka, ka, komersantam pārsniedzot noteikumu 7. pielikumā minēto koģenerācijas stacijā saražoto un tirgotājam pārdoto elektroenerģijas apjomu, tirgotājs ņem vērā jaudas komponentes korekciju, attiecīgi samazinot izmaksājamo summu. Šāds atbalsta mehānisms nodrošina, ka valsts piešķirtais atbalsts ir atbilstošs saražotās enerģijas apjomam, kā arī ierobežo ražotāja darbības negatīvo ietekmi uz citiem elektroenerģijas ražotājiem, ja tā darbība pārsniedz noteikto minimālo izstrādes apjomu. Saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 28.1 panta 2. punktu Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā nosakāma un veicama maksa par uzstādīto elektrisko jaudu koģenerācijas stacijā, un kārtību kādā var atteikties no tiesībām saņemt garantētu maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu u.tml. Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumu Nr. 221 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā" 49. punkts cita starpā paredz, ka komersants var atteikties no tiesībām saņemt garantētu maksu par koģenerācijas elektrostacijā uzstādīto jaudu, iesniedzot tirgotājam, Ekonomikas ministrijai un sistēmas operatoram attiecīgu iesniegumu. Ekonomikas ministrijai mēneša laikā ir pienākums pieņemt lēmumu par attiecīgo tiesību atņemšanu, bet līguma, saskaņā ar kuru tiek veikta maksa par koģenerācijas elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu, darbība pārtraucama ne ātrāk kā sešus mēnešus pēc attiecīgā Ekonomikas ministrijas lēmuma stāšanās spēkā. Tādējādi normatīvajos aktos ir atrunātas komersanta tiesības atteikties no garantētās maksas par koģenerācijas elektrostacijā uzstādīto jaudu. Tomēr, praksē trūkst pietiekamu stimulu šādu tiesību izmantošanai. Kā redzams no 1. tabulā atspoguļotās informācijas, garantētā maksa par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu pēdējos divos gados vidēji veido 45,40% jeb 111,72 milj. EUR no elektroenerģijas ražotājiem izmaksātā atbalsta virs elektroenerģijas tirgus cenas, kas ir ievērojams rādītājs. Turklāt, lielāko daļu (43,30% jeb 106,5 milj. EUR) tajā sastāda maksa fosilās koģenerācijas stacijām. Šo atbalstu saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumiem Nr. 221 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā" Latvijā šobrīd saņem piecas strādājošas elektroenerģijas ražotnes ar elektrisko jaudu virs 4 MW. Divas lielākās no tām, kas pārsniedz 100 MW slieksni, ir AS "Latvenergo" TEC-1 un TEC-2 koģenerācijas stacijas, kurās abās kopā uzstādītā jauda ir 976,3 MW. 8. tabula Valsts garantētās maksas saņēmēji par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu Ražotājs Uzstādītā jauda, MW Atbalsta perioda ilgums Jaudas maksājums, EUR (2016) Juglas Jauda, SIA 14,9 22.05.2027 2 287 552,32 Latvenergo, AS TEC-1 144,0 30.10.2020 13 311 990,83 Latvenergo, AS TEC-2 832,3 23.09.2028 83 987 731,94 Rīgas Siltums, AS, "Imanta" 47,7 19.06.2021 5 687 588,64 Fortum Latvia, SIA 23,0 23.09.2028 5 162 556,96 Kopā: 1061,90 Kopā: 110 437 420,69 Avots: Ekonomikas ministrija No minētā izriet, ka situācijā, kad valstij ir ierobežotas finansiālas un juridiskas iespējas risināt jautājumu par OIK saglabāšanu līdzšinējā apmērā, konceptuāli apsverams ir jautājums par iespējamu valsts garantētās maksas saistību (saistību daļas) samazināšanu pret 8. tabulā minētajiem ražotājiem. Šāda risinājuma potenciālā ietekme uz OIK līmeni būtu salīdzinoši objektīvi prognozējama, jo iepretim obligātajam elektroenerģijas iepirkumam, kas ir atkarīgs no elektroenerģijas ražotāju izstrādātā elektroenerģijas apjoma, valsts garantētā maksa tiek noteikta fiksēti pēc elektroenerģijas ražošanas kapacitātes. No otras puses šī jautājuma atrisināšana ilgtermiņā nodrošinātu būtisku ieguldījumu vidējās OIK noturēšanai 26,79 EUR/MWh apmērā un tālākai samazināšanai, kā arī valsts budžeta un iedzīvotāju finanšu līdzekļu ekonomiju. Aplūkojot šo risinājumu aktuāli ir šādi galvenie jautājumi: 1) Valsts atbalsta saistību samazināšanas princips un potenciāli nepieciešamā finansējuma apjoms Lai nodrošinātu efektīvu un ilgtspējīgu OIK sistēmas izmaksu samazināšanu, nepieciešams izveidot vienreizēju mehānismu, kura ietvaros valsts samazinātu savas saistības attiecībā uz garantēto maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu. Plānots, ka valsts saistību samazināšanas risinājums ietvertu trīs pamatkomponentes: 1) ikgadējas garantētās maksas samazinājumu 75% apmērā no līdzšinējās maksas līdz atbalsta termiņa beigām, saglabājot pienākumu attiecīgām elektroenerģijas ražotnēm turpināt darbu; 2) vienreizēju diskontētu maksājumu, kas tiktu izteikts kā nākotnē negūto valsts atbalsta ieņēmumu diskontēta vērtība, piemērojot diskontēšanas faktoru 9% apmērā no jaudas maksas samazinājuma jeb nākotnē negūtiem komersanta ieņēmumiem25; 3) koģenerācijas elektrostacijām saglabātos līdzšinējais pienākums nodrošināt, ka elektriskās jaudas izmantošanas stundu skaits gadā ir vismaz 1200 stundu. Lai sekmētu racionālu resursu izmantošanu elektroenerģijas ražošanai, nepieciešams noteikt ierobežotu elastību, ka gadījumā, ja koģenerācijas elektrostacija iepriekšējos gados ir nostrādājusi vairāk nekā 1200 stundas, pie nelabvēlīgiem tirgus apstākļiem tekošā gada ietvaros tai būtu iespēja nostrādāt mazāku stundu skaitu ar nosacījumu, ka šī starpība nav lielāka par iepriekš (sākot ar 2017. gadu) uzskrāto papildus stundu skaitu un jebkurā gadījumā nepārsniedz 25% no tekošā gadā nostrādājamām 1200 stundām. Tādā veidā tiktu veicināta izmaksu efektīva resursu izmantošana, vienlaikus saglabājot nosacījumu 1200 stundu izstrādi (vidēji kalendārā gada ietvaros) atlikušajā atbalsta periodā. 9. tabulā ir atspoguļota informācija par elektroenerģijas ražotājiem, kas saņem garantēto maksu par uzstādīto elektrisko jaudu (virs 4MW), izmaksāto un atlikušo nākotnes atbalstu un potenciālo tā diskontēto summu, vienreizējo diskontēto maksājumu, sagaidāmo valsts finanšu resursu ietaupījumu un ikgadējo jaudas maksājumu. Tādējādi var secināt, ka, īstenojot garantētās maksas samazinājumu atbilstoši iepriekš minētajiem principiem, potenciāli nepieciešamais finansējums risinājuma īstenošanai ir robežās no 454,28 milj. EUR līdz 503,01 milj. EUR un tā īstenošanas rezultātā sagaidāmais valsts finanšu ietaupījums ir robežās no 262,01 milj. EUR līdz 285,74 milj. EUR atkarībā no tā uz cik lielas jaudas stacijām tas tiktu attiecināts. 9. tabula Valsts saistību samazināšanas potenciālais finanšu ietaupījums, milj. EUR Ražotājs Juglas Jauda, SIA Rīgas Siltums, AS, "Imanta" Fortum Latvia, SIA Latvenergo, AS TEC-1 Latvenergo, AS TEC-2 Kopā: Atbalsta perioda ilgums 22.05.2027 19.06.2021 23.09.2028 30.10.2020 23.09.2028 Izmaksātais atbalsts, milj. EUR26 18,04 56,51 20,91 168,44 554,99 722,30 Atlikušais atbalsta apjoms, milj. EUR 21,49 19,73 55,40 41,70 913,35 1051,67 Atlikušā atbalsta (75%) diskontējamā summa, milj. EUR 16,11 14,80 41,55 31,28 685,01 788,75 Vienreizējais diskontētais maksājums, milj. EUR 10,57 12,22 25,94 26,52 427,76 503,01 Valsts finanšu resursu ietaupījums, milj. EUR 5,54 2,58 15,61 4,76 257,25 285,74 Ikgadējais jaudas maksājums (25%), atlikušajā atbalsta periodā milj. EUR 0,57 1,42 1,29 3,68 21,28 28,2427 Avots: Ekonomikas ministrija 2) finansējuma avots piedāvātā risinājuma īstenošanai un ietekme uz vispārējās valdības finansēm Tā kā valsts budžetā nav tik ievērojamu līdzekļu saistību samazināšanai, Ekonomikas ministrijas ieskatā ir iespējams izmantot valsts kā AS "Latvenergo" īpašnieces tiesības samazināt AS "Latvenergo" pamatkapitālu tādā apmērā, kas nosegtu vienreizējo diskontēto maksājumu. Šādā gadījumā no vienas puses tiktu nodrošināta būtiska valsts ilgtermiņa saistību samazināšana garantētās maksas par uzstādīto elektrisko jaudu veidā, bet no otras puses tiktu nodrošināts finansējums AS "Latvenergo" tekošām vajadzībām, ņemot vērā pamatkapitāla samazināšanu. Vienlaikus, risinājuma ietvaros ilgtermiņā tiktu nodrošināta stabila AS "Latvenergo" dividenžu izmaksa OIK vajadzībām (līdz 2021. gadam) un valsts budžeta vispārējām vajadzībām. Šeit būtiski ņemt vērā, ka 2015. gadā AS "Latvenergo" akcionāra uzdevumā organizēja neatkarīgas izpētes veikšanu, piesaistot atbilstošas kvalifikācijas finanšu/biznesa konsultantus, lai novērtētu AS "Latvenergo" kapitāla struktūru un piesaistītā finansējuma ierobežojumus, ņemot vērā nākotnes investīciju nepieciešamību un citus faktorus. Tika apzināti iespējamie neatkarīga novērtējuma veikšanas kandidāti un izvēlēta viena no pasaulē lielākajām neatkarīgām finanšu konsultāciju grupām. Pētījuma izstrādes rezultātā 2015. gada jūlijā tika iesniegts gala ziņojums. Tas ietvēra AS "Latvenergo" kapitāla struktūras un biznesa plāna vispārēju novērtējumu, papildus kapitāla nepieciešamības nākotnes investīcijām un aktīvu uzturēšanai izvērtējumu, kā arī salīdzinošo analīzi (peer analysis, benchmarking). Izvērtējuma ietvaros tika novērtēts arī AS "Latvenergo" kapitāla struktūras optimizācijas potenciāls un iespējas veikt pamatkapitāla samazināšanu, vienlaicīgi saglabājot spēju ievērot aizņēmumu līgumu nosacījumus, kā arī šādu scenāriju ietekme uz nākotnes investīciju plāniem, dividendēm, kredītreitingu, spēju turpināt sekmīgi aizņemties finanšu un kapitāla tirgos. Ziņojumā cita starpā ir ietverti sekojoši galvenie secinājumi un rekomendācijas, kas tādā vai citādā veidā skar Latvenergo koncerna finanšu stāvokli, aizņemšanās kapacitāti un pamatkapitāla samazināšanas potenciālu: ▪ Salīdzinot ar citiem līdzīgiem nozares uzņēmumiem Eiropā, AS "Latvenergo" kapitāla struktūrā dominē pašu kapitāls un pašreizējos finanšu tirgus apstākļos ir iespējams veikt kapitāla struktūras izmaiņas, samazinot pašu kapitāla īpatsvaru. ▪ Lai ierobežotu negatīvo ietekmi uz Latvenergo koncerna saimniecisko darbību un kredītreitingu, kā limitējošais rādītājs ir definēts neto aizņēmumi pret saimnieciskās darbības peļņu pirms nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas', kurš nedrīkstētu pārsniegt vērtību 3x, lai varētu ļaut noturēt investīciju pakāpes kredītreitingu. ▪ Latvenergo koncerns var uzņemties papildus saistības 350 550 milj. EUR apmērā, kas var tikt piesaistītas un izmantotas papildu kapitālieguldījumu finansēšanai un/vai pamatkapitāla samazināšanai28. ▪ Pamatkapitāla samazināšanu apjomus limitē finanšu kovenantes un kredītreitinga apsvērumi, un tā jāsabalansē ar Latvenergo koncerna nākotnes investīciju vajadzībām. Latvenergo koncerna aizņemšanās kapacitātei pēc pamatkapitāla samazināšana kā minimums jāiztur nepieciešamās investīciju vajadzības sadales, pārvades sistēmās un ražošanas aktīvos un jānodrošina pietiekošs elastīgums nelabvēlīgu biznesa apstākļu iestāšanās gadījumam. Svarīgi atzīmēt, ka, īstenojot šāda veida risinājumu, nepastāv papildus valsts energoapgādes riski tai situācijai, kas raksturota šī konceptuālā ziņojuma 2. nodaļā, jo, samazinot AS "Latvenergo" pamatkapitālu, vienlaikus tiks nodrošināta iekārtu uzturēšana un darbība nepieciešamā kapacitātē. Savukārt gadījumā, ja Ministru kabinets attiecībā uz AS "Latvenergo" izšķirtos par iespējamu vienpusēju atkāpšanos no valsts garantētās maksas par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu, neveicot vienreizēju diskontētu maksājumu, nākotnē nebūtu iespējama stabila AS "Latvenergo" dividenžu iemaksa valsts budžetā, kā arī tiktu apdraudēta TEC-1 un TEC-2 darbība, jo zustu ekonomiskais pamatojums uzņēmumam turpināt staciju darbību. Šāda scenārija gadījumā tiktu apdraudēta arī Latvijas elektroapgādes drošība un līdz ar to tautsaimniecības konkurētspēja. Turklāt, šāda rīcība ne tikai vājinātu Latvijas valstij un sabiedrībai sistēmiski svarīgu valsts uzņēmumu un radītu papildus riskus attiecībā uz elektroenerģijas ražošanas jaudu pietiekamību reģionā, bet arī pasliktinātu AS "Latvenergo" starptautiskos kredītreitingus, radītu investoriem ievērojamas bažas par uzņēmējdarbības vidi valstī, būtiski iedragātu tiesisko paļāvību, kā arī, ņemot vērā komersanta starptautiskās kredītsaistības, visticamāk, kalpotu par pamatu iespējamai starptautiskajai tiesvedībai pret Latvijas valsti jautājumos par ieguldījumu aizsardzību29. No minētā izriet, ka Ministru kabinetam, pieņemot lēmumu par valsts garantētās maksas samazināšanu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu, būtu jānodrošina vienreizējs diskontēts maksājums par nākotnes valsts saistību samazināšanu. Ņemot vērā, ka šajā jautājumā vienīgais reālais risinājums ir valsts saistību segšana no AS "Latvenergo" pamatkapitāla, Ministru kabinetam būtu jāpieņem lēmums par valsts saistību samazināšanu, izmantojot līdzekļus, kas gūti no AS "Latvenergo" pamatkapitāla samazināšanas. Finanšu ministrija ir norādījusi, ka saskaņā ar Eiropas Nacionālo Kontu Sistēmu vienreizēja maksājuma veikšana par valsts saistību dzēšanu var tikt uzskaitīta kā vispārējās valdības sektora izdevumi, kas ievērojamā apmēra dēļ, vienā gadā nebūtu atbalstāms. Ņemot vērā to, 2017. gada 9. jūnijā Rīgā notika Ekonomikas ministrijas konsultācijas ar Eirostat pārstāvjiem. Saskaņā ar Eirostat vērtējumu, kas atspoguļots arī 2017. gada 12. jūlijā Ekonomikas ministrijā saņemtajā minētās tikšanās protokolā, tā kā vienreizējā saistību samazināšana attiecas uz valsts atbalsta jautājumu, EPT kā OIK administrators klasificējams pie vispārējās valdības sektora Eiropas Nacionālo Kontu Sistēmas izpratnē un saistību samazināšanas darījums tiktu klasificēts pie vispārējās valdības sektora izdevumiem. Turklāt, to ir iespējams klasificēt gan pie tekošā gada izdevumiem, gan kā avansa maksājumu, (grāmatvediski) sadalot uz vairākiem gadiem, piemēram, līdz atbalsta perioda beigām. Ņemot vērā minētos apsvērumus, kā arī to, ka pēc Finanšu ministijas aplēsēm 2017. gadā šim risinājumam var tikt izmantota fiskālā telpa 140 milj. EUR apmērā, vienreizējā saistību samazināšanas darījumā būtu izdalāmi divi elementi tekošā gada izdevumos ieskaitāmie 140 milj. EUR un pārējā naudas summas daļa, kas būtu uzskaitāma kā avansa maksājums līdz atbalsta perioda beigām. Šādā veidā par 70% tiktu samazināta vienreizējā saistību samazināšanas risinājuma fiskālā ietekme uz tekošā gada vispārējās valdības izdevumiem, nodrošinot tā īstenošanu praksē. Vidējā termiņā samazinoties līdzekļu apmēram, kas nepieciešams elektroenerģijas lietotāju atbalstam, tuvākajos gados būtu iespējams AS "Latvenergo" dividendes lielākā apmērā novirzīt vispārējā budžeta vajadzībām, kas savukārt, atkarībā no tā brīža prioritātēm, sniegtu iespēju samazināt vispārējās valdības budžeta deficītu. 3) saistību samazināšanas risinājuma attiecināšana uz koģenerācijas stacijām ar uzstādīto elektrisko jaudu virs 100 MW No 8. tabulā atspoguļotās informācijas izriet, ka 92% no koģenerācijas staciju, kas saņem garantēto maksu par uzstādīto elektrisko jaudu, kopējām uzstādītajām elektriskām jaudām nodrošina lielas jaudas valsts AS "Latvenergo" piederošās TEC-1 (144,0 MW) un TEC-2 (832,3 MW), saņemot 88% no garantēto maksu saņemošām stacijām izmaksātā valsts atbalsta (9. tabula). Līdz ar to jēgpilni valsts atbalsta saistību samazināšanu balstīt tieši uz atbalsta samazināšanu TEC-1 un TEC-2, kas pamatojams ar šādiem faktoriem: ▪ enerģētiskās drošības un sinhronizācijas projekta nodrošināšana TEC-1 un TEC-2 koģenerācijas stacijas, ņemot vērā, ka to uzstādītā elektriskā jauda pārsniedz 100 MW, ir nozīmīgas, lai nodrošinātu nepieciešamās elektroenerģijas bāzes jaudas Latvijā un Baltijas valstīs, novēršot iespējamus energoapgādes drošības riskus reģionā. Saskaņā ar konceptuālā ziņojuma 2. sadaļā atspoguļoto informāciju tās faktiski nodrošina reģionālās ražošanas jaudas, nepieciešamības gadījumā kompensējot starpsavienojumu darbības traucējumu negatīvo ietekmi. Šeit būtiski ņemt vērā, ka elektroenerģijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" nodrošina TEC-1 un TEC-2 dispečervadību, kas ir sistēmiski svarīgi no energoapgādes drošības viedokļa, gan arī, vērtējot arī jautājumu par šo staciju darbības nodrošināšanu ilgtermiņā. Turklāt, šobrīd ir pamats uzskatīt, ka liela mēroga koģenerācijas stacijām ir paredzama būtiska nozīme izmaksu efektīvā veidā elektroenerģijas sistēmas balansēšanas nodrošināšanai periodā vismaz līdz 2030. gadam, kad Baltijas reģionā plānotas nozīmīgas investīcijas vēja elektrostacijās vismaz 2000 MW apmērā. Līdztekus tam, ņemot vērā Baltijas valstu ražošanas jaudu ilgtermiņa attīstības scenārijus, ņemot vērā TEC-1 un TEC-2 jaudas, sistēmiski svarīga ir to loma elektroapgādes sinhronizācijā ar ES valstu tīkliem. ▪ TEC-1 un TEC-2 loma valsts atbalsta sistēmā No 9. tabulā atspoguļotās informācijas izriet, ka galvenais efekts valsts atbalsta līdzekļu ekonomijā (92% apmērā), īstenojot vienreizēju valsts saistību samazināšanas risinājumu, veidojas pateicoties valsts atbalsta samazināšanai TEC-1 un TEC-2 stacijām. Turklāt, no valsts finanšu pārvaldības viedokļa būtiski, ka šādā gadījumā publiskie finanšu līdzekļi netiek avansā izmaksāti privātām kapitālsabiedrībām, kuru darbība ilgtermiņā var būt saistīta ar dažādiem privāto investoru lēmumiem u.tml., un līdz ar to nav objketīvi prognozējama. Tas nozīmē, ka, ja risinājums tiktu attiecināts uz privātām kapitālsabiedrībām, pie pašreizējiem nosacījumiem pastāvētu risks valstij pazaudēt kompensācijā izmantoto finansējumu. ▪ valsts īpašumtiesības kā garants TEC-1 un TEC-2 darbības turpināšanai Tā kā AS "Latvenergo" ir valsts akciju sabiedrība, TEC-1 un TEC-2 ir valsts īpašumā. Līdz ar to valstij ir noteicoša ietekme lēmumos par šo staciju turpmāko darbību, kas savukārt nodrošina to, ka stacijas turpinās darbību pēc vienreizējā valsts atbalsta saistību samazināšanas risinājuma īstenošanas atbilstoši spēkā esošajām valsts atbalsta nosacījumiem (šie nosacījumi tiek saglabāti atlikušajā atbalsta periodā). Ņemot vērā šo staciju sistēmisko nozīmi valsts un reģiona energoapgādes sistēmā, valsts ir ieinteresēta to efektīvā ilgtermiņa darbībā. Tādējādi, MK, pieņemot lēmumu par vienreizēju saistību samazināšanu, sedzot valsts nākotnes izmaksas par koģenerācijas staciju darbību, apņemas nodrošināt, ka koģenerācijas stacijas turpina darbu atbilstoši šim risinājumam līdz 2028. gadam. Apņemšanās pamatojums ir prognozes par elektroenerģijas tirgus attīstību periodā līdz 2028. gadam un analīzi, ka koģenerācijas staciju darbība esošajā apmērā ir stratēģiski svarīga enerģētiskā drošuma nodrošināšanai. Vienlaikus, šis darījums ir būtisks tautsaimniecības konkurētspējas stiprināšanai īstermiņā un valsts finansējuma ietaupīšanai ilgtermiņā līdz 2028. gadam. Turklāt, būtiski, ņemt vērā apstākli, ka saskaņā ar piedāvāto vienreizējo valsts saistību samazināšanas risinājumu, AS "Latvenergo" atbalsta samazināšana tiktu finansēta no uzņēmuma pamatkapitāla samazināšanas, ievērojot visus spēkā esošos normatīvos aktus. Tātad, valsts, izmantojot tai pieejamos finanšu resursus ne vien patātrinātā kārtā samazinātu vidējo OIK, bet arī ilgtermiņā samazinātu OIK finansēšanai nepieciešamos budžeta izdevumus, ļaujot tos izmantot citām vajadzībām. Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus kopsakarā ar augstāk aplūkoto valsts saistību samazināšanas finansēšanas risinājumu no valsts AS "Latvenergo" pamatkapitāla samazināšanas, Ekonomikas ministrijas ieskatā valsts atbalsta saistību samazināšana būtu attiecināma uz AS "Latvenergo" spēkstacijām TEC-1 un TEC-2 (neiesaistot citus elektroenerģijas ražotājus ar uzstādīto elektrisko jaudu virs 4 MW), kas dotu galveno efektu OIK ierobežošanai un valsts budžeta līdzekļu ekonomijai ilgtermiņā, vienlaikus novēršot iespējamību par nelietderīgu līdzekļu izlietošanu, t.i. tiktu novērsta iespēja, ka pēc samazinātā valsts atbalsta saņemšanas kāds no ražotājiem varētu pārtraukt tiesību aktos noteiktās jaudu un darbības nodrošināšanu. Šajā kontekstā no valsts atbalsta viedokļa ir būtiski ņemt vērā, ka TEC-1 un TEC-2 IRR nepārsniedz 9% robežu, kas tika saskaņota ar EK valsts atbalsta lietas SA.43140 (2015/NN) "Atbalsts elektroenerģijas ražotājiem" ietvaros. Tādējādi, pēc analoģijas šobrīd nav pamata uzskatīt, ka līdzšinējā pieeja attiecībā uz pieļaujamo IRR līmeni elektrostaciju darbībā būtu par šķērsli risinājuma īstenošanai. 4) Risinājuma ietekme uz OIK un nepieciešamo budžeta dotāciju elektroenerģijas lietotāju atbalstam 10. tabulā ir atspoguļota valsts saistību samazināšanas sagaidāmā ietekme30 uz nepieciešamās valsts budžeta dotācijas apmēru elektroenerģijas lietotāju atbalstu un vidējās OIK vērtības samazinājumu. No tabulā atspoguļotās informācijas var secināt, ka, samazinot valsts nākotnes saistības, jau sākot ar 2018. gadu faktiski nepieciešamās valsts budžeta dotācijas apmērs EPT elektroenerģijas tirgotāju atbalstam samazinātos par 62,12 milj. EUR (jeb 70%), turklāt laika posmā no 2018. gada līdz 2020. gadam tiktu nodrošināts arī vidējās OIK vērtības samazinājums no 26,79 EUR/MWh 2017. gadā līdz 25,79 EUR/MWh 2018. un 2019. gadā un 24,92 EUR/MWh 2020. gadā. Savukārt procentu izteiksmē vidējā OIK vērtība šajā laika posmā samazinātos par 3,73-6,98% pret 2017. gada vērtību. 10. tabula Saistību samazināšanas potenciālā ietekme uz nepieciešamo budžeta dotāciju elektroenerģijas lietotāju atbalstam un vidējā OIK vērtības izmaiņas (%)31 2018 2019 2020 Aktuālā prognoze, milj. EUR 91,35 91,88 89,96 Prognoze, valstij atpērkot saistības, milj. EUR (23,37)32 51,94 (23,97) 52,54 (28,24) 56,81 Dotācijas samazinājums, milj. EUR (62,12) 33,55 (67,91) 39,34 (61,72) 33,15 Vidējā OIK vērtības samazinājums (pret 2017. gadu), % 3,73 3,73 6,98 Avots: Ekonomikas ministrija Turklāt, kā redzams no 13. attēla, ar 2023. gadu vairs nebūtu nepieciešams OIK nodrošināt valsts dotāciju, dodot iespēju AS "Latvenergo" dividendes lielākā apmērā izmantot vispārējām valsts budžeta vajadzībām. Savukārt, kā redzams no 14. attēla, patērētājiem ar vidēju mājsaimniecību patēriņu (1800 kWh gadā) t.s. Atteikšanās jeb saistību samazinājuma risinājuma ietekmē ir gaidāms relatīvo elektroenerģijas izmaksu samazinājums iepretim dabiskajam vidējās OIK pieauguma scenārijam, kā arī līdz šim īstenotajam vidējās OIK noturēšanas 26,79 EUR/MWh līmenī scenārijam. Tādējādi, vidējās mājsaimniecības un citi pielīdzināmi patērētāji būtu ieguvēji no šī risinājuma. 13. attēls. Vidējā OIK un atteikšanās risinājums (EUR/MWh)33 Avots: Ekonomikas ministrija Ņemot vērā potenciālos fiskālos ieguvumus no šāda risinājuma īstenošanas praksē un vienlaikus nepieciešamību rast ievērojamus finanšu resursus, izšķirošs ir jautājums par finanšu pieejamību vienreizēja diskontēta maksājuma vajadzībām. Tā kā valsts budžetā nav tik ievērojamu līdzekļu saistību samazināšanai, Ekonomikas ministrijas ieskatā ir iespējams izmantot valsts kā AS "Latvenergo" īpašnieces tiesības samazināt AS "Latvenergo" pamatkapitālu tādā apmērā, kas nosegtu vienreizējo diskontēto maksājumu. Šādā gadījumā no vienas puses tiktu nodrošināta būtiska valsts ilgtermiņa saistību samazināšana garantētās maksas par uzstādīto elektrisko jaudu veidā, bet no otras puses tiktu nodrošināts finansējums AS "Latvenergo" tekošām vajadzībām, ņemot vērā pamatkapitāla samazināšanu. Vienlaikus, risinājuma ietvaros ilgtermiņā tiktu nodrošināta stabila AS "Latvenergo" dividenžu izmaksa OIK vajadzībām un valsts budžeta vispārējām vajadzībām. 14. attēls. Mājsaimniecību ar vidēju elektroenerģijas patēriņu (1800 kWh) elektroenerģijas izmaksu izmaiņas gadā (EUR)34 Avots: Ekonomikas ministrija 5) Risinājuma īstenošanas provizoriskais laika grafiks 11. tabulā ir atspoguļoti galvenie soļi valsts garantētās maksas par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu saistību samazināšanai. Saskaņā ar to, šis process aizsākas ar MK konceptuālu lēmumu35, paralēli rakstveidā informējot EK par šī uzdevuma īstenošanu ar mērķi samazināt elektroenerģijas ražotāju atbalstu. Līdztekus tam līdz 2017. gada 31. oktobrim, tiks iesniegts paziņojums EK par TEC-2 atbalsta saderību ar ES iekšējo tirgu, ņemot vērā to, ka saskaņā ar ES tiesību normām šī elektroenerģijas ražotne ir pieskaitāma tādām, kurai piešķirtais valsts atbalsts skaņojams atsevišķi ar EK. Šeit būtiski ir ņemt vērā to, ka tā kā piedāvātais valsts saistību samazināšanas risinājums, piemērojot diskonta faktoru, paredz daļēju no līdzšinējām valsts saistībām izrietošu atbalsta intensitātes samazinājumu (nevis pieaugumu) atlikušajā atbalsta periodā komersanta līdzšinējo tiesību ietvaros, un līdz ar to visā atbalsta periodā līdz šim noteikto ekonomisko priekšrocību būtisku mazināšanos, kā arī konkurences nosacījumu uzlabošanos tirgū, Ekonomikas ministrijas ieskatā šis jautājums nav uzskatāms par jaunu valsts atbalstu. Vienlaikus, pastāvot vispārējai varbūtībai, ka pieņemot nacionāla līmeņa lēmumu, kas skar valsts atbalsta nosacījumus vēl pirms EK lēmuma saņemšanas, pastāv iespējamība, ka atbalsts varētu tikt atzīts par nesaderīgu ar ES iekšējo tirgu un tādā gadījumā tas būtu atgūstams no atbalsta saņēmējiem kopā ar soda procentiem, kas aprēķināmi no atbalsta saņemšanas brīža. 2017. gada septembrī oktobrī tiktu nodrošināta MK normatīvā akta izdošana, ar ko tiktu paredzēta valsts garantētās maksas par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu saistību samazināšana, ar ko stacijas, kuru elektriskā jauda pārsniedz 100 MW, varētu atteikties no tiesībām saņemt garantētu maksu par koģenerācijas elektrostacijā uzstādīto jaudu, par to saņemot vienreizēju diskontētu maksājumu. 11. tabula Valsts saistību samazināšanas provizoriskais laika grafiks 2017. gada septembris oktobris MK konceptuāls lēmums par garantētās maksas saistību samazināšanu; EK informēšana par valsts saistību samazināšanu; TEC-2 atbalsta paziņošana EK; MK normatīvais akts saistību samazināšanai; MK lēmums par saistību samazināšanas līguma formu; MK konceptuāls lēmums/saskaņojums akcionāra lēmuma pieņemšanai par AS "Latvenergo" pamatkapitāla samazināšanu valsts saistību samazināšanas vajadzībām 2017. gada novembris decembris Staciju pieteikšanās valsts saistību samazināšanai Valsts saistību samazinājuma īstenošana 2018. gada janvāris 2018. gada marts Akcionāra lēmums samazināt AS "Latvenergo" pamatkapitālu Paralēli tiktu pieņemts MK lēmums par saistību samazināšanas līguma formas apstiprināšanu. Tā kā jautājums par garantētu maksu attiecībā uz koģenerācijas stacijā uzstādītu elektrisko jaudu ietilpst publisko tiesību jomā, līgums starp EPT un komersantu par attiecīgās maksas veikšanu ir Ekonomikas ministrijas administratīvā akta īstenošanas instruments. No minētā izriet, ka arī gadījumā, kad komersants, atsaucoties uz valdības piedāvājumu, ir ieinteresēts daļēji atteikties no garantētās maksas tiesībām, pretī saņemot vienreizēju kompensāciju, vienošanās par to noslēdzama MK atbalstīta administratīvā līguma formā. Tā kā saistību samazināšanā būtu iesaistītas trīs puses Ekonomikas ministrija kā jautājuma virzītājs, EPT kā maksājuma veicējs un komersants, tad šāds administratīvais līgums būtu slēdzams starp šīm pusēm. Šajā līgumā nosakāms kompensācijas apmērs un maksāšanas kārtība. Detalizēti administratīvā līguma nosacījumi izstrādājami paralēli MK normatīvā akta izstrādei, ar ko tiks paredzēta vienreizējās kompensācijas iespēja. Sekojoši tiktu pieņemts MK lēmums (saskaņojums) par akcionāra nostāju attiecībā uz AS "Latvenergo" pamatkapitāla samazināšanu, kam sekotu staciju pieteikšanās valsts atbalstu samazināšanai, valsts saistību samazināšanas darījuma īstenošana, kā arī pieņemts AS "Latvenergo" akcionāra lēmums par uzņēmuma pamatkapitāla samazināšanu un tā izmantošanu valsts saistību samazināšanai šī risinājuma ietvaros.