10. Article

Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka Jūrmalas dome apstrīdēto normu iekļāvusi 2016. gada teritorijas plānojumā, neraugoties uz publiskās apspriešanas laikā vietējo iedzīvotāju izteiktajiem iebildumiem. Savukārt Ministrija, izskatot Pieteikuma iesniedzēju iesniegumu par apstrīdēto normu, nav konstatējusi būtiskus pārkāpumus 2016. gada teritorijas plānojuma izstrādē un pieņemšanā (sk. Ministrijas vēstuli lietas materiālu 1. sēj. 42. lp.). 10.1. 2016. gada teritorijas plānojums izstrādāts, pamatojoties uz Teritorijas attīstības plānošanas likumu un Ministru kabineta 2012. gada 16. oktobra noteikumiem Nr. 711 "Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem" (turpmāk - Noteikumi Nr. 711), bet apstiprināts, pamatojoties uz Noteikumiem Nr. 628. Minētā teritorijas plānojuma izstrādes procesā ir veikts ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums (turpmāk - stratēģiskais novērtējums) un sagatavots vides pārskats, saņemti Noteikumu Nr. 711 54. punktā norādīto un citu institūciju atzinumi, kā arī organizēta publiskā apspriešana. Ministrija uzskata, ka 2016. gada teritorijas plānojuma izstrādes process bijis atklāts un īstenots, ievērojot normatīvajos aktos noteikto procedūru un termiņus. Tomēr vairākos gadījumos Jūrmalas domes sniegtās atbildes uz saņemtajiem priekšlikumiem bijušas formālas un neesot pilnīgi atspoguļojušas visus publiskās apspriešanas sanāksmēs paustos viedokļus. Taču esot izslēgta iespēja, ka minētā teritorijas plānojuma izstrādes procesā varēja tikt pieņemts citāds lēmums tieši attiecībā uz zemes gabalu Bulduri 1607 (sk. Ministrijas viedokli lietas materiālu 3. sēj. 5. lp.). Satversmes tiesas nolēmumos ir atzīts, ka personas līdzdalības tiesības teritorijas plānošanas procesā neietver pašvaldības pienākumu akceptēt visus izteiktos viedokļus (sk. arī Satversmes tiesas 2004. gada 9. marta sprieduma lietā Nr. 2003-16-05 5. punktu). Proti, pašvaldība ir tiesīga nepiekrist ieinteresētās sabiedrības viedoklim, paredzot citu attīstības risinājumu, kas kopumā vairāk atbilst plānojuma izstrādāšanas mērķim. Taču pašvaldības izraudzītajam attīstības risinājumam jābūt argumentētam (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2011. gada 3. maija sprieduma lietā Nr. 2010-54-03 12.1.1. punktu). Savukārt vienveidīgu, tipveida vai formāla satura atbilžu sniegšana pati par sevi nevar tikt atzīta par būtisku teritorijas plānošanas procesa pārkāpumu (sk. Satversmes tiesas 2009. gada 19. novembra sprieduma lietā Nr. 2009-09-03 13.3. punktu). Tomēr pašvaldības sniegtajām atbildēm uz teritorijas plānojuma izstrādes laikā saņemtajiem priekšlikumiem neatkarīgi no konkrētas atbildes apjoma jābūt tādām, kas ļauj pārliecināties par to, ka šie priekšlikumi ir izvērtēti. 10.2. Atbilstoši 2012. gada teritorijas plānojumam zemes gabals Bulduri 1607 atradās "Kūrorta teritorijā (6K1)" ar atļauto izmantošanu - kūrorta objekts, veselības aprūpes objekts vai sociālo pakalpojumu objekts, ar maksimālo apbūves blīvumu 30 procentu apmērā un maksimālo būves augstumu - 15 metri (3,5 stāvi) (sk. 2012. gada teritorijas plānojuma grafiskās daļas kartes "Teritorijas plānotā atļautā izmantošana", "Būvju augstumu ierobežojumi" un "Maksimālais apbūves blīvums" lietas materiālu 5. sēj.). Savukārt no 2016. gada teritorijas plānojuma izstrādes materiāliem izriet, ka publiskās apspriešanas laikā attiecībā uz zemes gabala Bulduri 1607 atļauto izmantošanu tika saņemti pretēji viedokļi: noteikt zemes gabalam atļauto izmantošanu "Dabas un apstādījumu teritorija" bez apbūves; saglabāt zemes gabalam atļauto izmantošanu atbilstoši 2012. gada teritorijas plānojumā noteiktajam, proti, paredzot kūrorta objekta būvniecības iespēju. Jūrmalas dome visus izteiktos viedokļus ir pieņēmusi zināšanai, kā arī atspoguļojusi pārskatā par publiskās apspriešanas laikā saņemtajiem priekšlikumiem (sk. lietas materiālu 1. sēj. 151. lp., 2. sēj. 58.-69. lp. un 77.-85. lp.). Jūrmalas dome norāda, ka neviens no publiskās apspriešanas laikā saņemtajiem priekšlikumiem par zemes gabala Bulduri 1607 turpmāko atļauto izmantošanu nav guvis viennozīmīgu sabiedrības atbalstu. Jūrmalas dome nav atbalstījusi arī Nomnieces priekšlikumu saglabāt zemes gabalam Bulduri 1607 ar 2012. gada teritorijas plānojumu paredzēto atļauto izmantošanu - kūrorta objekts, veselības aprūpes objekts, sociālo pakalpojumu objekts, maksimālo apbūves blīvumu - 30 procenti - un maksimālo būvju augstumu - 15 metri (sk. Jūrmalas domes vēstuli lietas materiālu 2. sēj. 109. lp.). Savukārt institūcijas atzinumus par konkrēto zemes gabalu neesot iesniegušas. Izraudzītais risinājums atbilstot arī Jūrmalas kā kūrortpilsētas attīstības mērķiem, kas noteikti vairākos citos Jūrmalas pilsētas attīstības plānošanas dokumentos (sk. Jūrmalas domes atbildes rakstu lietas materiālu 1. sēj. 126. lp.). Satversmes tiesa secina, ka apstrīdētā norma salīdzinājumā ar 2012. gada teritorijas plānojumā noteikto atļauto izmantošanu samazina zemes gabalā Bulduri 1607 pieļaujamo stāvu skaitu, trīs reizes samazina pieļaujamo apbūves blīvumu un pieļauj vienīgi konkrēta veida kūrorta objekta būvniecību. Tādējādi attiecībā uz apstrīdētās normas pieņemšanu no 2016. gada teritorijas plānojuma izstrādes materiāliem ir gūstams apstiprinājums tam, ka pašvaldības izraudzītais risinājums ir argumentēts, bet sabiedrības priekšlikumi - izvērtēti, kā arī daļēji iekļauti šā teritorijas plānojuma galīgajā redakcijā. Līdz ar to apstrīdētās normas pieņemšanā ir ievērota normatīvajos aktos noteiktā kārtība.