2. Article

Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka apstrīdētā norma neatbilst Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 115. pantam, jo pieļauj apbūvi zemes gabalā Bulduri 1607. Bulduri 1607 esot valsts īpašums, kas atrodoties Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā (turpmāk - kāpu aizsargjosla). Tajā pamatā augot priežu mežs, bet nelielā daļā esot bojāta dabiskā kāpu zemsedze. Uz zemes gabala atrodoties arī neliela nedzīvojamā ēka, kuras īpašniece kopš 2007. gada esot Nataļja Podgorbunskiha (turpmāk arī - Nomniece). Vēsturiski šis zemes gabals esot atradies dabas pamatnes teritorijā un citas apbūves, izņemot Nomniecei piederošo ēku, tur neesot bijis. Pirmo reizi apbūve zemes gabalā Bulduri 1607 esot atļauta ar 2012. gada teritorijas plānojumu. 2016. gada teritorijas plānojuma pirmajā redakcijā maksimālais apbūves blīvums zemes gabalā Bulduri 1607 bijis paredzēts trīs procentu apmērā, bet apbūves augstums - līdz četriem metriem. Tomēr 2016. gada teritorijas plānojuma otrajā redakcijā ietverta apstrīdētā norma, kas pieļaujot apbūvi 10 procentu, tas ir, 696 kvadrātmetru platībā un 12 metru augstumā. Neņemot vērā publiskajā apspriešanā izteiktos iebildumus, šādi apbūves parametri saglabāti arī apstiprinātajā 2016. gada teritorijas plānojuma redakcijā. Pēc 2016. gada teritorijas plānojuma spēkā stāšanās Pieteikuma iesniedzēji un vairāki citi Jūrmalas iedzīvotāji vērsušies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (turpmāk arī - Ministrija) ar sūdzību, jo uzskatījuši, ka Jūrmalas dome nav pienācīgi izvērtējusi to, vai apstrīdētajā normā noteiktie apbūves parametri atbilst tiesībām dzīvot labvēlīgā vidē. Ministrija neesot apturējusi 2016. gada teritorijas plānojuma darbību daļā, kas attiecas uz apstrīdēto normu, jo uzskatījusi, ka konkrētas atļautās izmantošanas noteikšana ir pašvaldības kompetencē. Satversmes 115. pants paredzot divus vienlīdz svarīgus valsts pienākumus: rūpēties par vides stāvokļa saglabāšanu un uzlabot vides stāvokli. Apbūvi kāpu aizsargjoslā varot pieļaut tikai tad, ja tā neradīs negatīvu ietekmi uz dabas vērtību saglabāšanu un attīstību, neradīs antropogēno slodzi un nebūs pretrunā ar Aizsargjoslu likuma 6. pantā norādīto aizsargjoslas mērķi. Mežam, kas atrodas kāpu aizsargjoslā, piemītot īpaša ekoloģiska vērtība, kas esot nozīmīga Latvijas un pat Eiropas mērogā, tādēļ šādas teritorijas noteikt par apbūvējamām varot vienīgi izņēmuma gadījumos. Būvniecība piekrastes kāpu teritorijās iznīcinot konkrētajā vietā esošos biotopus un radot paaugstinātas erozijas risku. Savukārt krasta erozija pakļaujot riskam dabas resursus, iedzīvotājus un viņu īpašumus. Vairākos pētījumos esot atzīts, ka kāpu izmantošana dažādu objektu būvniecībai nav pieļaujama, jo var radīt ekoloģiskus draudus nākamajām paaudzēm. Ilgtermiņā mežam būšot lielāka vērtība nekā apbūvētām teritorijām. Tādējādi apstrīdētā norma varot radīt neatgriezenisku kaitējumu kāpām un personas tiesībām dzīvot labvēlīgā vidē. Vajagot ņemt vērā, ka divās zemes gabalam Bulduri 1607 blakus esošajās teritorijās jau paredzēta apbūve un attiecīgie detālplānojumi ir izstrādāti. Kāpu aizsargjosla Bulduros pie Vienības prospekta šobrīd tiekot būtiski ietekmēta, tajā esot bojāta arī dabiskā veģetācija. Turklāt esot alternatīvas iespējas īstenot apstrīdētajā normā paredzēto apbūves mērķi - tādu kūrorta objektu būvniecību, kas saistīti ar vietējo minerālūdeņu resursu izmantošanu. Piemēram, citu, jau esošu Jūrmalas kūrorta teritoriju attīstīšana un zemes gabalā Bulduri 1607 iegūstamā minerālūdens izmantošana bez apbūves, pievadot to citām būvēm, kuras neatrodas kāpu aizsargjoslā. Pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem Pieteikuma iesniedzēji norāda: Jūrmalas dome nepamatoti apgalvo, ka zemes gabalā Bulduri 1607 meža platība ir tikai 0,1 hektārs. Atbilstoši Valsts meža dienesta sniegtajai informācijai šajā zemes gabalā ietilpstošās meža zemes platība esot 0,64 hektāri.