3. Article

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, - Jūrmalas pilsētas dome - uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 115. pantam. Atbilstoši Jūrmalas pilsētas attīstības stratēģijai un attīstības programmai viena no prioritātēm esot Jūrmalas kā kūrortpilsētas attīstīšana, kā arī kūrorta objektu atbalstīšana. Turklāt Jūrmalas kā kūrortpilsētas attīstība esot arī viena no Latvijas ilgtermiņa prioritātēm, kas noteiktas Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam. Attiecīgi 2012. gada teritorijas plānojums paredzējis zemes gabalam Bulduri 1607 plānoto (atļauto) izmantošanu "Kūrorta teritorija (6K1)" - kūrorta objekts, veselības aprūpes objekts, sociālo pakalpojumu objekts, maksimālo apbūves blīvumu 30 procentu apmērā un maksimālo būvju augstumu - 15 metri. 2016. gada teritorijas plānojuma izstrādes laikā no sabiedrības esot saņemti pretrunīgi viedokļi par zemes gabala Bulduri 1607 turpmāko atļauto izmantošanu: noteikt zonējumu "Dabas un apstādījumu teritorija", saglabāt esošo zonējumu "Kūrorta teritorija", noteikt zonējumu "Publiskās apbūves teritorija". Valsts iestāžu atzinumi par iecerēto apstrīdētās normas redakciju neesot saņemti. Apstrīdētā norma salīdzinājumā ar 2012. gada teritorijas plānojumā paredzēto pat samazinot visus apbūvi raksturojošos parametrus zemes gabalam Bulduri 1607. Lemjot par zemes gabala Bulduri 1607 turpmāko atļauto izmantošanu, esot izvērtēti visi priekšlikumi, Jūrmalas dome centusies panākt pēc iespējas taisnīgāku rezultātu un līdzsvarot visas intereses. Izstrādājot apstrīdēto normu, Jūrmalas dome esot ņēmusi vērā vairākus apstākļus, tai skaitā to, ka: zemes gabals atrodas kāpu aizsargjoslā; zemes gabalā atrodas minerālūdens urbums, un šā urbuma īpašniece ir ieinteresēta attīstīt kūrorta pakalpojumu sniegšanu objektā; pamatojoties uz 2012. gada teritorijas plānojumā paredzēto atļauto izmantošanu, 2013. gadā ir uzsākta 2004. gada detālplānojuma grozījumu izstrāde attiecībā uz zemes gabalu Bulduri 1607; meža platība aizņem nelielu zemes gabala daļu. Turklāt 2004. gada detālplānojuma grozījumu izstrādes gaitā esot saņemti divi sugu un augu biotopu ekspertu atzinumi, kuros norādīts, ka šajā zemes gabalā nav konstatētas īpaši aizsargājamas sugas, savukārt mežs vienā īpašuma daļā atbilst Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamam biotopam "Mežainas piejūras kāpas". Satversmes 115. pants nenosakot pastāvošās vides nemainīgumu un pats par sevi nevarot liegt ekonomisko vai sociālo interešu īstenošanu. Satversmes tiesa teritorijas attīstības plānošanas principu ievērošanu kontrolējot tiktāl, ciktāl pašvaldība kādas intereses acīmredzami nav vērtējusi vai nav ņēmusi vērā. Tiesas kontrolei pamatā esot pakļauta izvērtēšanas norise, bet izvērtēšanas rezultāts - tikai atsevišķos gadījumos. Satversmes tiesa nevarot stāties pašvaldības vietā un izvērtēt, kā labāk būtu risināmi vietēja rakstura jautājumi. Jūrmalas dome esot izpildījusi normatīvo aktu prasības, lai sabiedrība būtu informēta un iesaistīta 2016. gada teritorijas plānojuma izstrādē. Būtiski teritorijas plānošanas procedūras pārkāpumi neesot konstatēti. Apstrīdētā norma neesot pretrunā ar ilgtspējības un piesardzības principiem. Ilgtspējības princips neprasot, lai teritorijas plānošanā vides intereses tiktu paceltas pāri ekonomiskajām un sociālajām interesēm. Tas prasot, lai visas šīs intereses tiktu ņemtas vērā kā vienlīdz svarīgas. Zemes gabalam Bulduri 1607 paredzētie apbūves noteikumi veicinot dabas aizsardzību. Savukārt, atļaujot veikt apbūvi tikai saistībā ar minerālūdens izmantošanu, tiekot veicināta ekonomiskā labklājība, veselības aizsardzība un veselīga dzīves vide. Piesardzības princips neaizliedzot tādus pasākumus, kas patērē dabas resursus, bet nerada neatgriezenisku kaitējumu videi. Arī Aizsargjoslu likums neparedzot absolūtus aizliegumus, tajā esot ietverti nosacījumi, kuriem izpildoties apbūve pieļaujama arī kāpu aizsargjoslas teritorijā. Papildu paskaidrojumos Jūrmalas dome norāda, ka atbilstoši 2004. gada detālplānojumā noteiktajam zemes gabals Bulduri 1607 atrodoties dabas pamatnes teritorijā ar kāpu aizsargjoslas statusu (PK-1). Šajā teritorijā atļauts ierīkot parku kā dabisku un cilvēku veidotu teritoriju (bez apbūves). Pamatojoties uz Apbūves noteikumu 2493. un 2494. punktu, Jūrmalas domei līdz 2017. gada 4. aprīlim bijušas tiesības apstiprināt 2004. gada detālplānojuma grozījumus attiecībā uz zemes gabalu Bulduri 1607 atbilstoši 2012. gada teritorijas plānojumā ietvertajiem apbūves parametriem. Tomēr tos neesot bijis iespējams izstrādāt un apstiprināt minētajā termiņā. Tāpēc turpmākie grozījumi 2004. gada detālplānojumā tikšot izstrādāti pēc nolēmuma pieņemšanas izskatāmajā lietā.