8. Article

Teritorijas plānojums ir svarīgs attīstības plānošanas instruments, ar kura palīdzību iespējams nodrošināt dažādu interešu saskaņošanu un īstenošanu (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2008. gada 17. janvāra sprieduma lietā Nr. 2007-11-03 15. punktu). Turklāt teritorijas plānojums nosaka ne tikai teritorijas atļauto izmantošanu, bet arī prasības tās aizsardzībai (sk. Satversmes tiesas 2004. gada 9. marta sprieduma lietā Nr. 2003-16-05 secinājumu daļas 5.1. punktu). 8.1. Likuma "Par pašvaldībām" 14. panta otrās daļas 1. punkts noteic: lai izpildītu savas funkcijas, pašvaldībām likumā noteiktajā kārtībā ir pienākums izstrādāt pašvaldības teritorijas attīstības programmu un teritorijas plānojumu, nodrošināt teritorijas attīstības programmas realizāciju un teritorijas plānojuma administratīvo pārraudzību. Savukārt atbilstoši minētā likuma 15. panta 13. punktam pašvaldības autonomā funkcija ir saskaņā ar attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumu noteikt zemes izmantošanas un apbūves kārtību. Normatīvie akti piešķir pašvaldībai plašu rīcības brīvību teritorijas plānojuma satura noteikšanā. Tomēr pašvaldība tai piešķirto rīcības brīvību ir tiesīga izmantot vienīgi šīs brīvības ārējo robežu ietvaros (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2005. gada 14. decembra sprieduma lietā Nr. 2005-10-03 11. punktu). Vispārējie tiesību principi, valsts pārvaldes principi un teritorijas plānošanas principi noteic tiesisko ietvaru pareizai rīcības brīvības izmantošanai. Teritorijas plānojuma izstrādes procedūra ir reglamentēta tā, lai varētu identificēt un izsvērt dažādas intereses un noteikt, kurām no tām plānojumā dodama prioritāte. Šajā procesā pēc iespējas jāpanāk visu iesaistīto pušu interešu līdzsvarošana (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2004. gada 9. marta sprieduma lietā Nr. 2003-16-05 secinājumu daļas 5. punktu). 8.2. Saskaņā ar Teritorijas attīstības plānošanas likuma 5. panta pirmo daļu teritorijas attīstība tiek plānota, vairākos līmeņos - nacionālajā, reģionālajā un vietējā - izstrādājot savstarpēji saskaņotus teritorijas attīstības plānošanas dokumentus. Vietējā līmenī pašvaldība atbilstoši Teritorijas attīstības plānošanas likuma 12. panta pirmajai daļai izstrādā un apstiprina pašvaldības attīstības stratēģiju, attīstības programmu, teritorijas plānojumu, lokālplānojumus, detālplānojumus un tematiskos plānojumus. Teritorijas attīstības plānošanas sistēma ir veidota tādējādi, ka augstāka līmeņa plānošanas dokumenti ir mazāk detalizēti, tie lielākoties nosaka vispārīgu iespējamo attīstības pasākumu kopumu izvirzīto mērķu īstenošanai. Turpretī zemāka līmeņa plānošanas dokumenti paredz jau konkrētākas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei. Tātad teritorijas attīstības plānošanas sistēmu veido vairāki savstarpēji saistīti dažāda veida plānošanas dokumenti ar atšķirīgu mērķi un detalizācijas pakāpi. Vispārējie tiesību principi, Satversme, teritorijas plānošanas principi un citas vides tiesību normas pašvaldībai teritorijas plānošanas procesā noteic vairākus pienākumus, piemēram, teritorijas plānojuma pieņemšanas laikā uzklausīt un izvērtēt dažādus viedokļus, ievērot vides aizsardzības prasības, kā arī plānojuma izstrādē izmantot precīzu, pilnīgu un aktuālu informāciju. Atsevišķi pašvaldības pienākumi var atšķirties atkarībā no plānošanas dokumenta veida, mērķa un detalizācijas pakāpes. 8.3. Noteiktos gadījumos pieņemtais pašvaldības teritorijas plānojums var būt nepietiekams kādas attīstības ieceres īstenošanai konkrētā teritorijā, jo papildus ir nepieciešams pieņemt detalizētāku plānošanas dokumentu. Ja kādai teritorijai saskaņā ar normatīvo aktu prasībām ir jāizstrādā detālplānojums, tad tās plānošanas process līdz ar teritorijas plānojuma pieņemšanu vēl nav noslēdzies. Šādos gadījumos obligāts būvniecības ieceres īstenošanas priekšnoteikums ir spēkā esošs detālplānojums - viens no galvenajiem instrumentiem, kas nodrošina to, ka attiecīgās teritorijas izmantošanā sabiedrības un valsts intereses tiek noteiktā kārtībā saskaņotas ar konkrētā nekustamā īpašuma īpašnieka interesēm (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2014. gada 10. oktobra sprieduma lietā Nr. 2014-04-03 13.1. punktu). Saskaņā ar Teritorijas attīstības plānošanas likuma 28. panta trešo daļu detālplānojumu izstrādā pirms jaunas būvniecības uzsākšanas vai zemes vienību sadalīšanas, ja tas rada nepieciešamību pēc kompleksiem risinājumiem un ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumu Nr. 628 "Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem" (turpmāk - Noteikumi Nr. 628) 39.1. un 39.4. apakšpunkts noteic, ka pilsētās detālplānojumu izstrādā teritorijas plānojumā paredzētajos gadījumos, kā arī pirms jaunas būvniecības uzsākšanas, izņemot 39.4. apakšpunktā norādīto. Jūrmalas dome Apbūves noteikumu 2451. punktā ir noteikusi gadījumus, kad Jūrmalas teritorijā jāizstrādā detālplānojums. Atbilstoši Apbūves noteikumu 2451.1. apakšpunktam to obligāti izstrādā pirms jaunas būvniecības vai pārbūves uzsākšanas teritorijās, kas atrodas kāpu aizsargjoslā. No 2016. gada teritorijas plānojuma grafiskās daļas izriet, ka zemes gabals Bulduri 1607 atrodas kāpu aizsargjoslā (sk. 2016. gada teritorijas plānojuma grafiskās daļas karti "Apgrūtinājumu plāns" lietas materiālu 4. sēj.). Tādējādi, ņemot vērā Noteikumu Nr. 628 39. punktā un Apbūves noteikumu 2451.1. apakšpunktā paredzēto, no apstrīdētās normas neizriet tas, ka zemes gabalā Bulduri 1607 noteikti tiks īstenota kāda būvniecības iecere vai ka tā tiks īstenota pēc visiem apstrīdētajā normā pieļautajiem apbūves parametriem. Vai un kādā apjomā zemes gabalā Bulduri 1607 var veikt apbūvi, to noteiks atbilstoši normatīvo aktu prasībām izstrādāts un apstiprināts detālplānojums. Proti, lai būvniecība šajā zemes gabalā patiešām notiktu, ir jāveic virkne secīgu darbību, tostarp konkretizējot apstrīdētajā normā noteiktos apbūves parametrus, veicot paredzētās darbības ietekmes uz vidi sākotnējo izvērtējumu, pieprasot valsts institūciju atzinumus, līdzsvarojot valsts, sabiedrības, ekonomiskās un vides aizsardzības intereses, nodrošinot sabiedrības līdzdalību šajā procesā, kā arī izpildot citas normatīvajos tiesību aktos noteiktās prasības. Savukārt būvniecības ierosinātājam, realizējot konkrētu būvniecības ieceri zemes gabalā Bulduri 1607, ir jāievēro būvniecību un attiecīgās teritorijas izmantošanu regulējošie normatīvie tiesību akti. Līdz ar to, izvērtējot apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 115. pantam, jāņem vērā tas, ka attiecībā uz zemes gabalu Bulduri 1607 teritorijas plānošanas process vēl nav noslēdzies.