15. Article

Saeima uzskata, ka Satversmes tiesa lietā Nr. 2016-13-01 jau ir izlēmusi jautājumu par Kriminālprocesa likuma 629. panta piektās daļas atbilstību Satversmes 92. panta pirmajam teikumam, turklāt arī attiecībā uz Pieteikuma iesniedzēju, un tāpēc tiesvedība par šo prasījumu būtu izbeidzama. Pieteikuma iesniedzēja ir lūgusi Satversmes tiesu atzīt minēto Kriminālprocesa likuma normu par neatbilstošu Satversmes 92. panta pirmajam teikumam un attiecībā uz Pieteikuma iesniedzēju par spēkā neesošu no tās pamattiesību aizskāruma rašanās brīža. Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 5. punkts noteic, ka tiesvedību lietā var izbeigt līdz sprieduma pasludināšanai ar Satversmes tiesas lēmumu, ja pasludināts spriedums citā lietā par to pašu prasījuma priekšmetu. 15.1. Satversmes tiesa spriedumā lietā Nr. 2016-13-01 nolēma, ka Kriminālprocesa likuma 629. panta piektā daļa, ciktāl tiesa nevar pārvērtēt procesa virzītāja lēmuma par personas tiesībām iepazīties ar procesa par noziedzīgi iegūtu mantu lietas materiāliem tiesiskumu un pamatotību, neatbilst Satversmes 92. panta pirmajam teikumam. Satversmes tiesa atzina, ka procesā par noziedzīgi iegūtu mantu valstij ir pienākums nodrošināt tiesības uz taisnīgu tiesu tā, lai tiktu īstenota efektīva tiesību aizsardzība. Procesā par noziedzīgi iegūtu mantu demokrātiskā tiesiskā valstī ir jānodrošina pušu līdzvērtīgu iespēju principa ievērošana, un tas citstarp ir saistīts arī ar personas tiesībām iepazīties ar šā procesa materiāliem. Tas apstāklis, ka procesa virzītājs, kas vienlaikus ir viena no procesa par noziedzīgi iegūtu mantu pusēm un turklāt joprojām turpina izmeklēt noziedzīgo nodarījumu, pieņem arī lēmumu par personas tiesībām iepazīties ar procesa par noziedzīgi iegūtu mantu lietas materiāliem, rada pamatotas šaubas par šā lēmuma objektivitāti un neatkarību, ja tas netiek saskaņā ar taisnīgas tiesas principu pārvērtēts tiesā. Likumdevējam būtu jānosaka tāda kārtība, kas nodrošinātu pušu līdzvērtīgu iespēju principu šajās lietās, paredzot tiesai iespēju pārbaudīt, vai procesa virzītāja lēmums par personas tiesībām iepazīties ar procesa par noziedzīgi iegūtu mantu lietas materiāliem ir tiesisks un pamatots. Tieši tiesa ir tas subjekts, kam, izskatot jautājumu pēc būtības, vienlaikus būtu jāveic kontroles funkcija pār ar mantu saistīto personu pamattiesību ievērošanu (sk. Satversmes tiesas 2017. gada 23. maija sprieduma lietā Nr. 2016-13-01 14.1. un 15.3. punktu). Pieteikuma iesniedzējas konstitucionālajā sūdzībā norādītie lietas faktiskie apstākļi un juridiskais pamatojums prasījumā par Kriminālprocesa likuma 629. panta piektās daļas atbilstību Satversmes 92. panta pirmajam teikumam ir līdzīgi lietas Nr. 2016-13-01 ietvaros izvērtētajiem faktiskajiem apstākļiem un juridiskajam pamatojumam. Satversmes tiesa spriedumā lietā Nr. 2016-13-01 jau ir izvērtējusi Pieteikuma iesniedzējas norādītos argumentus par minētās tiesību normas satversmību un atzinusi šo normu par neatbilstošu Satversmei. Līdz ar to Satversmes tiesa spriedumā lietā Nr. 2016-13-01 jau ir atzinusi Kriminālprocesa likuma 629. panta piekto daļu, ciktāl tiesa nevar pārvērtēt procesa virzītāja lēmuma par personas tiesībām iepazīties ar procesa par noziedzīgi iegūtu mantu lietas materiāliem tiesiskumu un pamatotību, par neatbilstošu Satversmes 92. panta pirmajam teikumam, tādējādi šo normu atkārtoti vērtēt nav nepieciešams. 15.2. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 32. panta trešo daļu tiesību norma, kuru Satversmes tiesa atzinusi par neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai, uzskatāma par spēkā neesošu no sprieduma publicēšanas dienas, ja tiesa nav noteikusi citādi. Minētā likuma norma tiesai piešķir plašu rīcības brīvību izlemt, no kura brīža spēku zaudē norma, kas atzīta par neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai. Satversmes tiesa spriedumā lietā Nr. 2016-13-01 atzina Kriminālprocesa likuma 629. panta piekto daļu, ciktāl tiesa nevar pārvērtēt procesa virzītāja lēmuma par personas tiesībām iepazīties ar procesa par noziedzīgi iegūtu mantu lietas materiāliem tiesiskumu un pamatotību, par neatbilstošu Satversmes 92. panta pirmajam teikumam un spēkā neesošu no sprieduma publicēšanas dienas. Spriedums lietā Nr. 2016-13-01 publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" 2017. gada 25. maijā, Nr. 102 (5929). Vienlaikus Satversmes tiesa noteica, ka līdz jauna tiesiskā regulējuma pieņemšanai Kriminālprocesa likuma 628. pantā minētās ar mantu saistītās personas tiesības lūgt tiesu pārvērtēt procesa virzītāja lēmumu par tās iepazīšanos ar procesa par noziedzīgi iegūtu mantu lietas materiāliem nodrošināmas, tieši piemērojot Satversmes 92. pantu un sprieduma lietā Nr. 2016-13-01 atziņas (sk. Satversmes tiesas 2017. gada 23. maija sprieduma Nr. 2016-13-01 16.2. punktu). No izskatāmās lietas faktiskajiem apstākļiem izriet, ka 2017. gada 7. martā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija procesā par noziedzīgi iegūtu mantu attiecībā uz Pieteikuma iesniedzēju pieņēma lēmumu, kas atbilstoši apstrīdētajai normai nav pārsūdzams. 2017. gada 21. martā, pēc tam, kad process par noziedzīgi iegūtu mantu bija noslēdzies, Pieteikuma iesniedzēja iesniedza konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesā. Lai būtu iespējams novērst negatīvās sekas, ko Pieteikuma iesniedzējai radījusi Kriminālprocesa likuma 629. panta piektās daļas piemērošana procesā par noziedzīgi iegūtu mantu, Pieteikuma iesniedzēja lūdza atzīt šo normu par spēkā neesošu no tās pamattiesību aizskāruma rašanās brīža. Izskatāmās lietas ierosināšanas brīdī prasījums par Kriminālprocesa likuma 629. panta piektās daļas atbilstību Satversmes 92. panta pirmajam teikumam vēl nebija izspriests. Satversmes tiesa lietā Nr. 2016-13-01 nav izvērtējusi Kriminālprocesa likuma 629. panta piektās daļas spēkā neesību attiecībā uz Pieteikuma iesniedzēju. Līdz ar to izskatāmajā lietā nepastāv Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 5. punktā paredzētais priekšnoteikums tiesvedības izbeigšanai. Satversmes tiesai ir jāizvērtē Pieteikuma iesniedzējas lūgums atzīt Kriminālprocesa likuma 629. panta piekto daļu par spēkā neesošu no Pieteikuma iesniedzējas pamattiesību aizskāruma rašanās brīža.