17. Article

Saeima uzskata, ka izskatāmajā lietā attiecībā uz prasījumu par Kriminālprocesa likuma 631. panta trešās daļas otrā teikuma atbilstību Satversmes 91. panta pirmajam teikumam ir pamats izbeigt tiesvedību, jo šī norma Pieteikuma iesniedzējai nerada nelabvēlīgākus savu tiesību aizsardzības noteikumus kā aizskartajam mantas īpašniekam pamata kriminālprocesā. Proti, arī šim aizskartajam mantas īpašniekam neesot tiesību iesniegt kasācijas sūdzību par apelācijas instances tiesas lēmumu. Tādējādi Kriminālprocesa likuma 631. panta trešās daļas otrais teikums neradot atšķirīgu attieksmi pret Pieteikuma iesniedzēju. Lai Satversmes tiesa varētu izvērtēt, vai tiesību norma rada atšķirīgu attieksmi pret personām, visupirms ir jāizvērtē, vai un kuras personas atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2010. gada 2. februāra sprieduma lietā Nr. 2009-46-01 7. punktu). Līdz ar to tiesvedība lietā ir turpināma.